Hover
Daugavpils pilsēta
Augšdaugavas novads
Pilsēta/Novads

Kultūra un vēsture

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā. Tā ir visai gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju – īsta pasaku pils.

Slutišķu sādža un Slutišķu vecticībnieku lauku sēta

Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām. 2016. gadā Slutišķu sādža tika iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Kara tehnikas kolekcija

2. pasaules kara militāras tehnikas privātkolekcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos un ir prasmīgi restaurēti. Šeit var apskatīt padomju armijas tankus, bruņotas desanta izlūkmašīnas, militāros transportlīdzekļus, pašgājējus, lielgabalus un citas tehnikas vienības.

Raiņa māja Berķenelē

Berķeneles pusmuižā ir pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnība. Muzejā var apskatīt ekspozīcijas “Rainis un Berķenele”, “Bērnistaba”. Tiek piedāvāts plašs radošo darbnīcu klāsts un iespēja organizēt seminārus.

Skrindu dzimtas muzejs

Muzeja pastāvīgā ekspozīcija ir veltīta pirmajiem tautas atmodas darbinieku, brāļu Skrindu dzīvei un darbam. Ir pieejamas vairākas tematiskās programmas un iespēja piedalīties vietējo amatnieku darbnīcās. Šeit piedāvā iespēju izgaršot latgaliešu tradicionālās “komas”, lauku maizi un zāļu tēju.

Atpūtas parks “Stalkers”

Labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes utt. Atpūtas parku vienlaikus var apmeklēt vairākas tūristu grupas.

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta. Līksnas parkā ir ierīkoti celiņi, labiekārtotas atpūtas vietas, kreatīvi koka un metāla veidojumi, tajā skaitā Mīlestības koks.

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Višķu katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Dinaburgas pili Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Mūsdienās ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets. Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta “Bruninieku laukums”.

Markovas pilskalns un izziņas taka

Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka, kas iekļauj tādus objektus, kā Markovas pilskalns, Markovas kapsēta, projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c.

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.

Medumu parks un taka

XX gs. sākumā pie Medumu ezera Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis iekārtoja Medumu parku. Šī ir populāra atpūtas vieta makšķerēšanai un atpūtai pie ezera labiekārtotā pludmalē. Parka teritorijā izveidota 2 km gara taka.

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parkā saglabājušas vairākas vēsturiskas ēkas – bijušās pusmuižas apbūves elementi. Parkā atrodama 21 koku un krūmu suga, dīķis un ir ierīkots atpūtas laukums.

Vecračinas pilskalns

Vecračinas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā.

Jaunbornes Svētā krusta Romas katoļu baznīca

Uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi.

Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca

Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām, taču vēlāk luterāņi apmainījās ar katoļiem ar Sīķeles baznīcu. Baznīcas arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām.

Sīķeles luterāņu baznīca

Celta 1819. gadā. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu.

Krucifiksu ceļš

Vaboles pagastā atrodas vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi tika iznīcināti – no 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29.

Vecpils kapsētas piemiņas vieta

Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Kungu māja ir sarkano ķieģeļu celtne ar neogotisku torni vienā malā. Bijusī īpašniece 20. gs. sākumā Viktorija Plātere- Zīberga. Bijusī Laucesas pamatskola.

Maskavas (Maskovskas) pilskalns

Atrodas 0,5 km no Maskavas pareizticīgo baznīcas Ambeļu virzienā. No pilskalna paveras gleznains skats uz Višķu ezeru.

Demenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.

Zabornajas (Podgurjes) pilskalns

Atrodas starp Zabornaju un Podgurji. Tautā saukts arī par Napoleona reduti. Lai atvairītu krievu armijas uzbrukumu, 1812. gadā pilskalnā pēc pavēles tikuši uzstādīti franču armijas lielgabali.

Līksnas muižas ēkas vieta

Līksnas muižas ēka tika celta 1770. gadā baroka stilā. Tagad redzami vien tikai atsevišķi drupu fragmenti.

Jaunsventes muižas parks

Jaunsventes muižas parks veidots 19. gadsimta beigās. Parka platība 5,22  ha un tajā aug 27 dažādas koku sugas, interesantākās no kurām ir Akmens (Ērmaņa) bērzs un Ungārijas ceriņš.

Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti

Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti (1918.g) ir vienīgie vēstures liecinieki, kas palikuši no Plāteru – Zībergu muižas. Pilskalnes parkā atrodas arī piemineklis grāfienes sunim (1892 – 1898).

Subates senlietu krātuve-muzejs

Krātuve piedāvā aplūkot informāciju un senlietas, kas ir savāktas Subates pilsētas un Prodes pagasta teritorijā, iepazīties ar Subates pilsētas attīstību laiku lokos.

Emīlijas Plāteres piemiņas akmens

Piemiņas zīme atrodas Līksnas takās – Emīlijas Plāteres takas sākumā. Emīlija Plātere (1806 – 1831) ir poļu un lietuviešu nacionālā varone, kas dzīvojusi arī Līksnas muižā. Viņa ir vadījusi patriotu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā poļu nemieros jeb sacelšanās laikā, kas notika 1830. – 1831. gados.

Višķu ebreju kapi

Kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. To izmantoja arī Somersetas (tagad Aglonas) ebreji. Senākie kapu pieminekļi – akmens stēlas šajā kapsētā datētas ar 19. gadsimta 50. – 90. gadiem. Lielākā daļa pieminekļu ir labi saglabājusies.

Grāfu Engelhartu dzimtas kapi

Atrodas netālu no kādreizējās Šenheidas muižas pils, kuru uzcēla grāfs Eugenijs fon Engelharts. Kapsētu 1996./1997. gadā atjaunojis un sakopis vecā barona mazdēls barons Sigvards fon Engelharts.

Kapu piemineklis Maskavas (Maskovskas) kapos

Maskovskas ciemata kapsētā aplūkojams pelēks granīta piemineklis – falla atveidā, ko dēvē par “vīrietības apliecinājumu”. Granīta pamatnē tikko jaušams uzraksts: “Te atdusas “devica” (jaunava) un gadu skaitļi 1864 – 1884.”

Jaunbornes kapela (krucifikss)

Jaunbornē atrodas ķieģeļu kapela ar nišu, kurā ievietota Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī.

Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca

Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu.

Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca

Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega, tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.

Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Lūgšanu nams vairākkārt ir zaudējis savu sakrālo nozīmi, taču kopš 2003. gada draudze tika atjaunota un sākās arī baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.

Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Demenes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā, taču Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gadā.

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams

Lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem.

Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca

Baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā un bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām.

Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca

Kādreizējs baznīcas (1830) celtne tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus.

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A. Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta.

Augškalnes Romas katoļu draudzes Sv. Ģimenes baznīca

Baznīca ir 18,5 m gara un 8,5 m plata ar kieģeliem apmūrēta koka celtne, kas tika iesvētīta 1947. gadā. Iepriekšējā baznīca nodega 1944. gadā un lielāko daļu materiālu šī dievnama būvniecībai saziedoja paši draudzes locekļi.

Briģenes muižas mauzolejs (kapliča)

Netālu no Briģenes muižas bijušā kompleksa atrodas viens no skaistākajiem Daugavpils novada valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – pēc muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 – 1898).

Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams

Lūgšanu nams celts 1918. gadā. Vēlāk tas tika parbūvets, kā rezultātā šī dievnama izskats atgādina protestantu baznīcu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.

Medumu vecticībnieku lūgšanu nams

Ir piejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticibniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu.

Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns

Atrodas Daugavas kreisajā senkrastā pie Daugavpils. Daļēji postīts ar kara laika ierakumiem. Kultūrslānī atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas u.c. senlietas. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g.t. m.

Robežnieku pilskalns

Jaunatklāts pilskalns (1998). Atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tas ir vizuāli iespaidīgs un labi saglabājies. Kultūrslānī atrasta švīkātā keramika. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. beigām līdz 1. g. t. vidum.

Lielbornes muiža un parks

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gs. celtā vecā pils, kā arī 19. gs pirmajā pusē klasicisma stilā celtā jaunā pils.

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi. Padomju laikā tajā bijusi Tabores astoņgadīgā skola, līdz 2016. gadam ēkā darbojās Tabores pamatskola.

Kalkūnes muižas pils

Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V. Neimaņa projekta. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm tā atstāj visai gleznainu iespaidu. Muižas ēka ir nolaista un nav apdzīvota.

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils. Pirms 1920. gada agrārās reformas muiža piederēja baronu Līvenu dzimtai, bet vēlāk muižas kunga mājā atradās skola, vietējais veikals un dzīvokļi.

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis. Bijušā staļļa ēkā atrodas Vaboles vidusskola.

Ilgas muižas pils

Ēka celta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 19. gs otrā pusē kā Ilgas muižas medību pils.

Sudmaļu pilskalns

Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš.

Seno amatu darbnīca “Klēts”

Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē.  Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija un daudzfunkcionāla telpa dažādu pasākumu rīkošanai. Bēniņi ir sadalīti divās daļās –  viena lielākā daļa ir izstāžu zāle, bet mazākajā bēniņu daļā ir izveidota apsildāma telpa – darbnīca, kur gan vasarā, gan ziemā var darboties amatnieki, bet apmeklētāji var apgūt dažādas seno amatu prasmes.

Bebra ekspozīcija

Dvietes senlejas informācijas centrā ‘’Gulbji’’ izveidota Bebrenes simbola un Dvietes palienes iemītnieka bebra ekspozīcija, kura iepazīstina ar Eirāzijas bebru, tā vēsturi un dzīvesveidu, paradumiem, sliktajiem un labajiem darbiem.

Bebrenes muižas komplekss

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu.

Bebrenes muižas parks

Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri.

Bebrenes dzirnavas

Bebrenes muižas apbūves teritorijas ciešā tuvumā, turpat pie muižas mūra žoga ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus.

Bebrenes Romas katoļu baznīca

Baznīca uzcelta 1797. gadā, tās projektu veidojis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. Markoni.

Stendera muzejs

Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs.

Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca

Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Augšdaugavas novadā.

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika nopostītas, līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas kompleksa ēkas, kas ļauj sajust muižas senatnīgo garu.

Apskates objekts “Stenders skolā”

2019. gadā ir izveidots jauns tūrisma apskates objekts “Stenders skolā” bijušajā Eglaines pamatskolā, kas ļauj iejusties seno laiku skolēnu un skolotāju ādā.

Seno lietu krātuve “Sēļu istaba”

Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra seno lietu krātuve “Sēļu istaba” tapusi daudzu gadu garumā, krājot un apkopojot Sēlijas un Ilūkstes kultūrvēsturisko mantojumu. Seno lietu krātuvē ir skatāmas fotoaparātu, pulksteņu, naudas, atklātnīšu, linu dvieļu un radioaparātu kolekcijas.

Pirmā pasaules kara muzejs

Pirmais pasaules karš ir atstājis ilgi nedzīstošas rētas ne tikai cilvēku likteņos un sirdīs, bet arī lielā tagadējās Latvijas un Lietuvas teritorijā, kur vairākus gadus atradās frontes t.s. „Dzīvības un Nāves” līnija. Frontes līnijas abās pusēs tika būvēta sarežģīta  nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem.