Vecračinas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā. Vecračinas pilskalns ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pilskalnu pirmais 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars. 1986. gadā pilskalna izdarīti aizsardzības izrakumi T. Bergas vadībā. T. Berga rakstīja, ka Vecračinas pilskalna “ierīkošanai izmantots dabisks, no divām pusēm kraujš krasta atzarojums, kuru A un DA pusē norobežo apmēram 18-27 m dziļa grava, DR pusē – Daugava. Otrajā pusē, kur pilskalns savienojas ar tīrumiem, bija ierīkoti trīs 50 m gari vaļņi. Pilskalna plakuma platība 60×30 m, tā forma atgādina izstieptu trīsstūri. Tas pilnīgi izpostīts, ierīkojot šeit vecticībnieku kapsētu, kura pastāvējusi aptuveni 200 gadu”. Salīdzinot ar A. Gusara 1941. gada aprakstu un uzmērījumu, mūsdienās pilskalna vaļņi ļoti cietuši. Ārējais valnis pilnīgi noraksts, vidējam valnim noraksts viss A gals, iekšējais valnis saglabājies neskarts. Abu pēdējo 2 vaļņu augstums 2 m, platums 9-10 m. Vaļņu iekšējā nogāze ir stāvāka, ārējā, pret grāvi vērstā – lēzenāka. Vaļņi un plakums izpostīti ar kapu ekshumāciju. Vaļņu arheoloģiskā izpēte parādīja, ka tie uzbērti no dzeltenas smilts. Pie vaļņu pamata konstatēta 2-10 cm bieza pelnu kārta, tomēr nekādas senlietas netika atrastas. T. Berga secināja, ka “ņemot vērā nocietinājumu sistēmu, to, iespējams, var datēt ar vēlo dzelzs laikmetu”. Var būt, ka pilskalnam atbilstoša apmetne bijusi arī ārpus vaļņiem, jo tīrumā konstatēta tumšāka zeme.