Hover

Kultūra un vēsture

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha.  Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Baznīcu kalns

Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Mārtiņa Lutera katedrāle uzcelta 1893. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca uzcelta 1905. gadā, tajā 1909. gadā uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana ērģeles. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle uzbūvēta 1905. gadā kā Dinaburgas garnizona baznīca. Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnamu būvēja laika posmā no 1908. līdz 1928. gadam.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumgalā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem – zeltītavirs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls.

Mārtiņa Lutera katedrāle

1839. gadā – mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā, no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem, sākās Mārtiņa Lutera katedrāles celtniecība pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, kura tika pabeigta 1893.gadā. Šobrīd ar salīdzinoši nelielu draudzes locekļu skaitu, dievnamā regulāri notiek dievkalpojumi, izstādes, semināri un lekcijas. Savas izcilās akustikas dēļ, baznīcā īpaši iecienīti ir koncerti. Jebkuram interesentam ir iespēja draudzē pulcēties arī Bībeles stundās, Lūgšanu vakaros, Vīru vakaros un Svētdienas skolā. Gada siltajā periodā dievnams ir atvērts tūristiem.

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas (1905) divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobraokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905. -1906. gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.  Centrālaja altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas “Bezvainīgā Dievmāte” kopija.

Šmakovkas muzejs

Latvijā lielākais Šmakovkas muzejs aicina uz izzinošu stāstu par Latgalē senāko alkoholisko dzērienu –  šmakovku, kas ir reģiona kulinārais mantojums.

Daugavpils skrošu rūpnīca

Daugavpils skrošu rūpnīca dibināta 1885.gadā. Rūpnīca ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā. Vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā, un viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā.

Daugavpils teātris

Vecākais profesionālais Latvijas teātris (1856) un vienīgais profesionālais teātris Latgalē. Daugavpils teātris ir arī vienīgais teātris Latvijā, kurā vienlaicīgi darbojas latviešu un krievu aktieru trupa. Tā repertuārā ir lugas latviešu, latgaliešu un krievu valodā.

Daugavpils sinagoga

Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.  

Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”

Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas 2. stāvā. Tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.

Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs

Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (vēsturiskā apbūve tapusi 19. gadsimtā saskaņā ar 1826. gadā Pēterburgā apstiprināto apbūves projektu). Vēsturiskais centrs ir pilsētas vispievilcīgākā vieta un viens no veiksmīgākajiem paraugiem, kur izdevies rast kompromisu starp seno un jauno.

Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Latgalē. Tas dibināts 1938.gadā. Atrodas vienā no skaistākajām pilsētas ēkām (1883), kas ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis.

Rīgas iela – gājēju iela

Rīgas iela ir Daugavpils dzīvākā artērija, kas stiepjas no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai – Rīgas ielas sākumam, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka.

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.

Vienības nams

Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra dominante ir pirmās brīvvalsts laikā uzceltais Vienības nams (Rīgas ielā 22a). Tas uzbūvēts pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem.

Latviešu kultūras centrs (Vienības nama koncertzāle)

Vienības namā darbojas Latviešu kultūras centrs (LKC) – tā ir vadošā kultūras iestāde, kas vislielāko vērību velta latviskās kultūrvides saglabāšanai un popularizēšanai pilsētā. Vienības nama Koncertzālē tiek rīkoti dažāda mēroga pasākumi. 

Latviešu māja

Piedāvā iespēju aplūkot 19. gs. un 20. gs. sākuma Daugavpils novada rokdarbus, lauku darba rīkus, sadzīves priekšmetus, noskatīties aušanu un vērpšanu, kā arī ieskatīties 20.gs. sākuma vidēji turīga daugavpilieša dzīvoklī.

Krievu kultūras centrs (Krievu nams)

Krievu kulturas centrā var aplūkot unikālas ekspozīcijas: „Vecticība Latvijā”, „Pareizticība Latvijā”, „Pjotra Hudobčenoka gleznas”, „Gžeļas keramika”, „Hohlomas izstrādājumi”, „Dinaburgas cietoksnis 1812. gada karā”.

Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs

Baltkrievu kultūras centrs Daugavpilī ir vienīgā baltkrievu māja Latvijā. Tā ir unikāla kultūras saliņa, kurā skan baltkrievu valoda, kur ir izveidoti visi apstākļi baltkrievu radošo talantu attīstībai, savas nacionālās identitātes izpausmēm, dzimtās valodas un tradīciju saglabāšanai, baltkrievu kultūras popularizēšanai sabiedrībā. Piedāvā ekskursiju skolēniem „Baltkrievu nams”.

Daugavpils poļu kultūras centrs

Daugavpils Poļu kultūras centrs popularizē poļu valodu, kultūru, vēsturi un nacionālo mantojumu. Rīko izstādes, koncertus, festivālus un dažādus kultūras pasākumus.

Daugavpils Kultūras pils

Daugavpils Kultūras pils koncertzāle ir viena no lielākajām Latvijā un var uzņemt 1070 skatītājus. Daugavpils Kultūras pils vestibilā skatāma ievērojamā vitrāžista Egona Cēsinieka (1915 – 1978) 1971. gadā darinātā monumentālā vitrāža “Uguns un Nakts”.

Daugavpils Māla mākslas centrs

Daugavpils Māla mākslas centrs piedāvā iespēju iepazīties ar Latgales kultūras mantojumu – keramikas un podniecības tradīcijām. Māla mākslas centrā var apskatīt ekspozīciju un vērot meistarus darbā.

Dubrovina parks

Parka iekārtošanā aktīvi piedalījās Pāvels Dubrovins (1839–1890), kas laikā no 1876. līdz 1890. gadam bija pilsētas mērs. Tāpēc parkam dots P. Dubrovina vārds un tajā uzstādīts viņa piemineklis.

Piemineklis Pāvelam Dubrovinam

Dubrovina parkā uzstādīts piemineklis bijušajam pilsētas mēram un parka veidotājam Pāvelam Dubrovinam (1839-1890). Pieminekli darinājis pazīstamais Maskavā dzīvojošais tēlnieks Aleksandrs Tartinovs.

Andreja Pumpura skvērs

Skvērā izvietots dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls, atrodas Sv.  Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela, piemineklis Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem

Centrālais parks

Centrālais parks ir pilsētas zaļā rota, kura akcents ir daudzās puķu dobes un apstādījumi. Te ierīkots bērnu rotaļu laukums, parkā atrodas šautuve, šaha klubs, kurā izvietots Šaha un dambretes muzejs. 2012. gadā parkā atklāta Soliņu aleja un Mīlestības koks.

Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja

Daugavpilī, Mihoelsa ielā 4,  saglabājies nams, kurā 1890. gadā piedzima izcilais aktieris Solomons Mihoelss, kuru uzskata par 20. gs. teātra leģendu. 1990.gadā, atzīmējot  S.Mihoelsa 100. dzimšanas dienu, toreizējā Jaunatnes iela tika pārdēvēta par Mihoelsa ielu, bet pie dzimtas mājas tika uzstādīta piemiņas plāksne ar bareljefu. 

Saules pulkstenis

Saules pulkstenis (1910.) Izvietots Vienības ielā 13 pie Daugavpils Universitātes mācību korpusa.

Galerija “Bunkurs”

Galerija “Bunkurs” iekārtota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagrabā, autentiskā padomju laika civilās aizsardzības bunkurā. Tā ir vieta, kur eksponēti vairāk nekā 300 priekšmeti, kas attiecināmi uz vairākiem vēstures posmiem: 19.gs. nogali un 20.gs. sākumu, I un II Pasaules karu, Latvijas brīvvalsts periodu un padomju laiku.

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. 

Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Dievnams tika celts 1881. – 1889. gadā, 1935. – 1942. gadā to pārbūvēja. Kopš 1938. gada te atrodas Dekanāta centrs. 1990. gadā dievnamam līdzās, pieskaņojot baznīcas arhitektūrai, pēc Kazimira Lielauša projekta tika uzcelts ķieģeļu zvanu tornis.  Ēkas fasāžu veidojumā un dekorējumā izmantoti gotikas un romānikas motīvi. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logailās ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcā Varšavā. Dievnama vitrāžas ir vienīgie Latvijā atrodamie Varšavas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcas meistaru darinājumi Latvijā.  

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.

Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams Gajokā

Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams Gajokā tika iesvētīts 1886. gada 30. martā. Baznīcas austrumu un rietumu puses bija izceltas ar rizalītiem, dienvidu un ziemeļu fasādes – ar frontoniem. Sienas rotāja arku frīze. Kulta pazīmju šai ēkai nebija. Šī baznīcas daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām bez jebkādām pārbūvēm. Pēc 20 gadiem, 1906. gadā, pēc dekrēta „Par ticības iecietības sākumu nostiprināšanu” pieņemšanas, baznīcai tika piebūvēta pagaidu koka zvanu tornis ar 5 zvaniem, uz jumta tika uzstādīts mazs jumols. Lieldienām, 1907. gadā, tika uzcelts jauns ķieģeļu zvanu tornis – divi astoņšķautņu uz augsta četršķautņu elementa, liels kupols, dekorējums neīstās velvjsienas veidā. Jaunā zvanu torņa arhitektūra bija meistarīgi pieskaņota agrāk izveidotā dievnama formām. Dievnams kļuva par vienu no visskaistākajām kulta ēkām Daugavpilī. Tās arhitektūras formās ir pamanāma meistara rokraksts.

Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams

Vecticībnieku draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Dievnams tika uzcelts 1907. gadā, bet 1908.-1911. gadā tika veikti iekšējie apdares darbi. Draudzes locekļi dievnamam ziedoja svētbildes un grāmatas. Līdz pat mūsdienām te ir saglabājušās tādu autoru kā Konstantīna Pavlova, Vasīlija Kiriļļina, Varvaras Kiriļļinas, Ļeontija Seļezņova veidotās svētbildes.

Aizsargdambis

Aizsargdambis ir unikāla inženiertehniskā būve, kas stiepjas 6 km garumā gar Daugavu un pasargā pilsētu no plūdiem; tā vienlaikus ir arī ceļš.

Jūgendstila ēkas

Jūgendstila ēkas Daugavpilī atrodas Saules ielā 41, Saules ielā 55 un ir celtas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.

Vienības laukums

Vienības laukums ir pilsētas sirds, kur notiek visi lielākie pilsētas pasākumi. Laukums pilsētniekus vieno visnozīmīgāko notikumu laikā.

Skulptūru dārzs

Skulptūru dārza rota ir vairāku Latvijas tēlnieku skulptūras un krāšņi ziedu paklāji.

Latvijas spēka atlētikas un kultūrisma vēstures muzejs

Muzeja ekspozīcija izvietojusies Daugavpilī – Vienības namā – Fitnesa centra telpās. Muzeja mērķis – iepazīstināt interesentus ar spēka atlētikas vēsturi, slaveniem Latvijas spēkavīriem un viņu sasniegumiem, spēka atlētikas un kultūrisma sacensību godalgām, vākt materiālus par pagātnes un mūsdienu atlētu sasniegumiem un sistematizēt eksponātus.

Šaha un dambretes muzejs

Tas ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā, kurā Daugavpils Šaha un dambretes kluba entuziasti ir apkopojuši informāciju par šaha vēsturi Daugavpilī un Latgalē sākot no 19.gadsimta līdz mūsdienām.  

Daugavpils ūdensvada muzejs

Muzeja ekspozīcija ietver Daugavpils ūdensvada vēstures dokumentus un fotogrāfijas (no “Dinaburgas ūdensvada biedrības” līdz  uzņēmumam “Daugavpils ūdens”), vēsturiskos eksponātus – piemiņas plāksnīti, kas bija novietota muzeja ēkas pamatos 1889.gadā, senatnīgu ūdens skaitītāju, kā arī senas un mūsdienīgas ūdensvada un kanalizācijas ierīces, dažādas kartes, katalogus, grāmatas par ūdens tematiku.

Teatralizēta mācību stundas programma „Raiņa skola – Raiņa laikā”

Jānis Pliekšāns (Rainis) skolas gaitas uzsāka 1875.gada 8.augustā, iestājoties Grīvas skolas sestajā (zemākajā) klasē (tagad šajā ēkā atrodas Raiņa Daugavpils 6.vidusskola). Te viņš apguva  reliģiju, vācu un krievu valodu, matemātiku, vēsturi, ģeogrāfiju, dabaszinības, kaligrāfiju, zīmēšanu, dziedāšanu un vingrošanu. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas pedagogi muzejklasē organizē teatralizētu mācību stundas programmu „Raiņa skola – Raiņa laikā”. 

Stropu estrāde

Stropu estrāde ir kultūrvēsturisks komplekss, kas izvietots gleznainā vietā ar interesantu reljefu. Te notiek lieli folkloras pasākumi, dziesmu un deju svētki un teatrāli uzvedumi. 1940. gada 15. un 16. jūnijā Daugavpilī Stropu estrādē notika Latgales Dziesmu svētki, kas bija pēdējie Latvijas brīvvalsts dziesmu svētki.

Vides objekts “Cietokšņa spoks”

Lielformāta interaktīvā skulptūra “Spoku zirgs” Daugavpils cietoksnī atklāta 2017. gadā Mākslas nakts laikā. Tā ir Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra rīkotā II starptautiskā tēlniecības simpozija uzvarētājdarbs

Vides objekts “ROTHKO”

Telpiskais mākslas objekts „ROTHKO” ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un I Starptautiskā tēlniecības simpozija „R” dalībnieku dāvana Daugavpils pilsētai 740 gadu jubilejā.ides objekts ROTHKO kalpo par mākslinieka identitātes zīmi vidē, apzīmējot mākslinieka Marka Rotko piederību Daugavpils pilsētai. Uzrakstā lasāms Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā latviešu-amerikāņu mākslinieka Marka Rotko vārds (angļu valodā Mark Rothko).

Vides objekts “Veltījums Rotko”

Franču Mākslinieka Patrika Peltjē (Patrick Peltier) vides objekts „Veltījums Rotko” pie Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tika atklāts 2016. gada 25. septembrī mākslinieka Marka Rotko 113 dzimšanas dienā.

Piemiņas zīme “Veltījums Rotko”

Daugavpils mākslinieka Romualda Gibovska veidotā piemiņas zīme “Veltījums Rotko” uzstādīta gleznainajā Daugavas krastā, kas ir bijis mākslinieka Marka Rotko spilgtāko bērnības iespaidu avots.

Daugavpils geto un ebreju tautas genocīda upuru piemiņas memoriāls Daugavpilī (Holokausta memoriāls)

Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru piemiņas memoriāls atklāts 1991.g. 10.novembrī, pieminot Holokausta sākuma piecdesmito gadadienu (memoriāla autors – tēlnieks Oļegs Marinoha). To veido granīta stēla ar izcirstu Dāvida zvaigzni un uzrakstu jidišā “Izraēlas bērnu piemiņai” un abās pusēs izvietotas 16 akmens stēlas, kas simboliski atgādina par dažādu Eiropas valstu Holokausta upuru piemiņu.

Piemiņas akmens Daugavpils geto ieslodzītajiem

2015.gada 6. septembrī kādreizējā Daugavpils geto vietā, līdzās Daugavgrīvas cietumam, Daugavpils ebreju kopiena atklāja pieminekli ar uzrakstu angļu, latviešu, krievu un ivrita valodā: “Geto ieslodzīto piemiņai. Šeit no 1941.g. 15.jūlija līdz 1942.g. 1.maijam atradās Daugavpils ebreju geto.”

Nacisma upuru memoriāls

Mežciema (vēsturiskais nosaukums Poguļanka) mežā no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada beigām tika nošauti dažādos laikos izvestie no Daugavpils geto ebreji. Precīzs upuru skaits nav zināms. 1960. gadā Mežciema mežā atklāja nacisma upuru memoriālu (tēlnieks Harijs Sprincis, arhitekts Zigurds Ābelīte), taču lielākā daļa pieminekļu tika nopostīta 20. gs. 90. gados. 1989.g. 9. jūlijā Daugavpils ebreju aktīvisti pie nacistu upuru memoriāla pārapbedīja mirstīgās atliekas, kas atrastas 80. gadu beigās Mežciema mežā atsevišķās bedrēs. 2007.gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome šajā vietā uzstādīja divas melna granīta plāksnes ar uzrakstu latviešu, krievu, angļu un ivrita valodā: “Šajā vietā ir apbedītas Daugavpils geto ieslodzīto mirstīgās atliekas”.

Piemineklis 1941. g. 8 .- 9. novembra akciju upuriem

II pasaules kara laikā Daugavpils geto atradās ap 15 000 – 20 000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk par 100 cilvēku. 1941.g. 8.- 9.novembrī kārtējās geto selekcijas rezultātā ap 1134 ebreji, tai skaitā bērni, tika nosūtīti uz Mežciemu un nošauti. 1967.gadā masu slepkavības vietā, netālu no Mežciema stacijas, tika uzstādīts piemiņas obelisks. 1974. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens, kura uzraksts krievu valodā vēsta: “Šajā vietā 1941.g. 8.-9. XI vācu fašisti nošāva 2000 mierīgo iedzīvotāju – bērnu un pieaugušo”.

Holokausta memoriālā vieta Dzelzceļnieku dārzā

Līdz 7.jūlijam tika arestēti un aizvesti uz cietumu 1125 ebreji, kas vēlāk nošauti Dzelzceļnieku dārzā. Padomju laikā šajā vietā uzstādīta granīta stēla uz betona postamenta ar uzrakstu krievu valodā: “Šeit apbedīti Padomju armijas cīnītāji, komandieri, vācu-fašistu iebrucēju nomocīti 1941.-1945.g. Mūžīga slava kritušajiem.” 2007.g. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uzstādīja piemiņas zīmi – divas melna granīta plāksnes ar Dāvida zvaigznēm un uzrakstu latviešu, krievu, angļu un jidiša valodā: “Šajā vietā 1941.g. jūlijā nacisti nošāva vairāk nekā 1000 Daugavpils ebreju”.

Holokausta memoriālā vieta Daugavpils Komunālajos kapos

Daugavpils Komunālajos kapos pārapbedīta daļa no Mežciema mežā nošautajiem Daugavpils geto gūstekņiem, kuru  mirstīgās paliekas atklātas 20.gs. 50. gados. Pirmajos pēckara gados pārapbedījumi atradās vecajā ebreju kapsētā, bet 20.gs. 70. gados, līdz ar kapsētās likvidāciju, piemineklis tika pārnests uz Komunālo kapsētu. Uz pieminekļa ir uzraksts krievu un jidiša valodā:  “Šeit dus ebreju ģimenes, kuras nošāva hitleriešu bendes 1941-1945”.

Piemiņas akmens vecās ebreju kapsētas vietā

Piemiņas akmens (autors – mākslinieks Juris Pundurs) atklāts 2013.gada 12.septembrī, Aizpilsētas parkā pie Gubiščes ezera (aiz Daugavpils 15.vidusskolas), vietā,  kur atradās vecā ebreju kapsēta.

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobudkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru kapsēta, kurā tika apbedīti 500 Latvijas Brīvības cīņās 1919. -1920.gadā kritušie. 1928. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā kapsētā atklāja pieminekli. 1955. gadā pilsētas varas iestādes pieņēma lēmumu par smilšu un šķembu karjera ierīkošanu kapsētas teritorijā. Smiltis un grants kopā ar cilvēka kauliem tika izmantotas Daugavpils – Lietuvas robežas ceļa celtniecībai caur Demeni. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā iznīcinātās kapsētas vietā atklāja pieminekli – krustu, kura augstums ir 13 m.

II pasaules karā kritušo vācu karavīru piemiņas vieta

Daugavpilī atrodas Austrumlatvijā lielākā rekonstruētā Otrā pasaules kara vācu karavīru kapsēta, kurā apbedīti  aptuveni 3000 kritušie karavīri. Kapsētas atjaunošanu 2004. gadā veica Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju.

Grāfam Leonam Plāteram veltītā piemiņas plāksne Daugavpils cietoksnī

Daugavpils cietoksnis ir apspiestā poļu dumpja (1863.g.) dalībnieku ieslodzīšanas vieta, kurā sacelšanās vadītājam Leonam Plāteram piesprieda nāvessodu. 2013. gada 9. jūnijā Daugavpils cietoksnī tika atklāta Leonam Plāteram veltīta piemiņas plāksne. Pasākumā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis.

Grāfa Leona Plātera piemiņas vieta Daugavpils katoļu kapos

Daugavpils katoļu kapos ir iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta. Te uzstādīta melnā granīta plāksne, kuru rotā uzraksts: “Grāfam Leona Broel Plāteram – poļu sacelšanās organizētājam  (nogalināts 1863.gada 9.jūnijā)”. Sākotnēji plāksne uzstādīta 1923.gada 9. jūnijā, atjaunota 2002.gadā. 

Dzejnieka Raiņa krūšutēls

Daugavpils ir dzejnieka Raiņa (1865-1929) dzimtā puse. Daugavpils Universitātes priekšlaukumā atrodas dzejnieka Raiņa krūšutēls (autors – tēlnieks Indulis Folkmanis, 1966).

Gžegoža Fitelberga piemiņas plāksne

Slavenais mūziķis Gžegožs Fitelbergs (1879 – 1953) dzimis Dinaburgā (Daugavpilī) poļu ebreju ģimenē. Bija ievērojams komponists, diriģents un vijolnieks. Ar Polijas vēstniecības Latvijā un Rīgas Ebreju apvienības iniciatīvu Daugavpilī pie Bērnu bibliotēkas ēkas sienas Mihoelsa ielā 58 2005.gada vasarā viņam tika atklāta piemiņas plāksne.

Piemiņas plāksne Andrejam Švirkstam

Andrejs Švirksts (1897-1955)  bija pašvaldību darbinieks (1928.-1934.g. Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs un 1934.-1938.g. apriņķa vecākais, 1938.-1940.g. Daugavpils pilsētas galva),
sabiedriskais darbinieks (1938.-1940.g. Daugavpils Latviešu biedrības priekšnieks).

Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna kapa vieta

Dzejnieka Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns tagadējā Daugavpils novada teritorijā nomāja vairākas pusmuižas – Birķineli, Randeni un Vasiļovu. Miris 1891. gadā un apglabāts Daugavpils luterāņu kapos.

Sarkano ķieģeļu arhitektūra Daugavpilī

Daugavpils apbūvē sastopamas neparasti daudz sarkano ķieģeļu stila ēku. Spilgts sarkano ķieģeļu arhitektūras piemērs ir ēkas Saules ielā 1/3 un Muzeja ielā 6, kuru fasādēs bagātīgi izmantotie eklektismam raksturīgie formveides paņēmieni pat pēc tik ilgiem gadiem pārsteidz ar izsmalcinātām detaļām.

Muzejs “Pie komandanta”

Pirmā pasaules kara muzejs, kurā vēstures cienītāji atradīs ieroču, artilērijas šāviņu un granātu kolekciju, arī daudzas Pirmā pasaules kara laika sadzīves lietas – pudeles, glāzes u. c., kā arī atklātnes un unikālas fotogrāfijas.