Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.
Kultūra un vēsture
Daugavpils cietokšņa Apmeklētāju centrs (Ūdens paceļamā ēka)
Daugavpils cietokšņa Apmeklētāju centrs izveidots bijušajā ūdens paceļamajā ēkā, kuras pamati likti 1865. gadā. Kādreiz ēka kalpoja kā ūdens apgādes sistēma visā cietoksnī un arī nodrošināja cietokšņa bulvāra strūklakas darbību.
Rotko muzejs
Rotko muzejs ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.
Ekspozīcija “Nikolaja vārti -durvis pagātnē” Daugavpils cietoksnī
Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs ir atklājis jaunu vēsturisko ekspozīciju, kas ir izvietota Nikolaja vārtos – “Nikolaja vārti (Durvis pagātnē)”.
Baznīcu kalns
Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami: Mārtiņa Lutera katedrāle, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle un Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnams.
Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls”
Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” ir plašākā motorizēto transportlīdzekļu ekspozīcija Latgalē. Tā ir unikāla retro tehnikas un lietišķā dizaina ekspozīciju platforma, kas ir izvietota vēsturiskajā 19. gs. ēkā Daugavpils cietoksnī.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Latgalē. Tas dibināts 1938.gadā. Atrodas vienā no skaistākajām pilsētas ēkām (1883), kas ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis.
Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumgalā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem – zeltītavirs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls.
Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāle
1839. gadā – mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā, no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem, sākās Mārtiņa Lutera katedrāles celtniecība pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, kura tika pabeigta 1893.gadā. Šobrīd ar salīdzinoši nelielu draudzes locekļu skaitu, dievnamā regulāri notiek dievkalpojumi, izstādes, semināri un lekcijas.
Skatu laukums Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē
Tornis paceļas 5 stāvu mājas augstumā, bet skatu laukums atrodas 21,1 m augstumā. No tā skatam paveras Daugavpils Baznīcu kalna panorāma.
Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca
Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas (1905) divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Neobraokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905. -1906. gadā. Centrālaja altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas “Bezvainīgā Dievmāte” kopija.
Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnams
Daugavpils 1. vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām visā Latvijā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā par godu Dievmātes dzimšanai un Sv. Nikolajam.
Latgales kulinārā mantojuma centrs “Šmakovka”
Latvijā lielākā Šmakovkas ekspozīcija aicina uz izzinošu stāstu par Latgalē senāko alkoholisko dzērienu – šmakovku, kas ir reģiona kulinārais mantojums.
Daugavpils skrošu rūpnīca
Daugavpils skrošu rūpnīca dibināta 1885.gadā. Rūpnīca ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā. Vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā, un viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā.
Daugavpils teātris
Vecākais profesionālais Latvijas teātris (1856) un vienīgais profesionālais teātris Latgalē. Daugavpils teātris ir arī vienīgais teātris Latvijā, kurā vienlaicīgi darbojas latviešu un krievu aktieru trupa. Tā repertuārā ir lugas latviešu, latgaliešu un krievu valodā.
Daugavpils Inovāciju centrs
Daugavpils Inovāciju centrs – jauna mācīšanās vide ikvienam, kur var daudz eksperimentēt, pētīt, radīt inovatīvus risinājumus, attīstīt uzņēmējdarbības spējas, sasaistīt mācību saturu ar reālo dzīvi un digitālo vidi.
Daugavpils sinagoga
Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.
Medicīnas izstāde ar kontracepcijas ekspozīciju
Daugavpils cietoksnī atvērta pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta medicīnas vēsturei. Četrās plašās zālēs apskatāmi priekšmeti, fotogrāfijas un dokumenti, kas vēsta par to, kā ārstēja cilvēkus pagājušajā gadsimtā un agrāk.
Daugavpils Māla mākslas centrs
Daugavpils Māla mākslas centrs piedāvā iespēju iepazīties ar Latgales kultūras mantojumu – keramikas un podniecības tradīcijām. Māla mākslas centrā var apskatīt ekspozīciju un vērot meistarus darbā.
Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs
Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (vēsturiskā apbūve tapusi 19. gadsimtā saskaņā ar 1826. gadā Pēterburgā apstiprināto apbūves projektu). Vēsturiskais centrs ir pilsētas vispievilcīgākā vieta un viens no veiksmīgākajiem paraugiem, kur izdevies rast kompromisu starp seno un jauno.
Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”
Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas 2. stāvā. Tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1900.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.
Retro automobiļu ekspozīcija “RetroGaraž-D”
Retro automobiļu ekspozīcijā var apskatīties 22 “Moskvich”, 1 “Volgu”, 2 “Žiguļus”, 1 “Mercedes” automašīnu. Iespējams, ka šī ir pati lielākā “Moskvich” kolekcija Baltijas valstīs.
Salons Antikvariāts “Housevintage”
Daugavpils cietoksnī, bijušajās provianta magazīnas telpās atrodas mēbeļu un interjera salons “Housevintage”. Salonā var apskatīt un iegādāties vēsturiskās 19. gs. beigu un 20. gs. mēbeles, traukus, pulksteņus un citus interjera elementus.
I Pasaules kara muzejs “Pie Komendanta”
Muzejs atrodas Daugavpils cietoksnī. Tajā apskatāmi I Pasaules kara (1914 – 1918) artefakti, kas uzieti Daugavpils apkārtnē. Vēstures cienītāji te atradīs ieroču, artilērijas šāviņu un granātu kolekciju, arī daudzus Pirmā pasaules kara laika sadzīves priekšmetus – pudeles, glāzes u. c., kā arī atklātnes un unikālas fotogrāfijas.
Rīgas iela – gājēju iela
Rīgas iela ir Daugavpils dzīvākā artērija, kas stiepjas no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai – Rīgas ielas sākumam, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka.
Daugavpils sikspārņu centrs
Daugavpils cietoksnī ir atradusi sev vietu otrā lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Baltijas valstīs. Cietokšņa mūros valda liels mitrums, un tie saglabā nosacītu siltumu ziemā, līdz ar to visā cietoksnī ir plašs dažādu mikroklimatu spektrs, kuros atkarībā no ziemas skarbuma un vēja virziena sikspārņi var patverties. Sikspārņu centra ekspozīcija izveidota Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtos.
Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca
Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.
Vienības nams
Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra dominante ir pirmās brīvvalsts laikā uzceltais Vienības nams (Rīgas ielā 22a). Tas uzbūvēts pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem.
Bruģu ielas promenāde Daugavas labajā krastā
Daugavas labajā krastā, Gajoka mikrorajona apkaimē ir izbūvēta Bruģu ielas promenāde. Tās mērķis ir ielām piešķirt jaunu, funkcionālu veidolu un nozīmi. Pēc Bruģu ielas promenādes izveides Daugavpils pilsēta ieguva sev jaunu, labiekārtotu vietu pastaigām un dabas krāšņuma baudīšanai.
Lielā Stropu ezera promenāde
Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas atrodas 8 km attālumā no centra un vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Ezera krastā ir izbūvēta ~5 km gara promenāde. Dodoties pastaigā pa promenādi no centrālās pludmales pa kreisi, var nokļūt pludmalē “Stropu vilnis”, turpat atrodas piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns” un kempings. Ezera krasta labiekārtojums turpinās gar Daugavpils reģionālo slimnīcu līdz Vecstropu apkaimei.
Tradīciju māja
Tradīciju mājā, praktiski darbojoties, piedaloties meistardarbnīcās un nodarbībās, var izzināt latviešu tautas tradīcijas. Šeit tiek svinēti tradicionālo gadskārtu svētki, rīkotas amatniecības darbnīcas, izstādes, tautas mūzikas instrumentu spēles apmācības, semināri par latviešu tradicionālajiem svētkiem, godiem, spēlēm, rotaļām, dančiem, tradicionālo danču vakari, sarunu vakari un diskusijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu.
Krievu kultūras centrs (Krievu nams)
Krievu kulturas centrā var aplūkot unikālas ekspozīcijas: „Vecticība Latvijā”, „Pareizticība Latvijā”, „Pjotra Hudobčenoka gleznas”, „Gžeļas keramika”, „Hohlomas izstrādājumi”, „Dinaburgas cietoksnis 1812. gada karā”.
Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs
Baltkrievu kultūras centrs Daugavpilī ir vienīgā baltkrievu māja Latvijā. Tā ir unikāla kultūras saliņa, kurā skan baltkrievu valoda, kur ir izveidoti visi apstākļi baltkrievu radošo talantu attīstībai, savas nacionālās identitātes izpausmēm, dzimtās valodas un tradīciju saglabāšanai, baltkrievu kultūras popularizēšanai sabiedrībā. Piedāvā ekskursiju skolēniem „Baltkrievu nams”.
Daugavpils Poļu kultūras centrs
Daugavpils Poļu kultūras centrs popularizē poļu valodu, kultūru, vēsturi un nacionālo mantojumu. Rīko izstādes, koncertus, festivālus un dažādus kultūras pasākumus.
Mūzikas skvērs Esplanādes atpūtas parkā
Mūzikas skvērs ir atpūtas un pastaigu vieta Esplanādes atpūtas parkā Daugavpilī. Mūzikas skvēra centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētas vidē. Mūzikas skvērā brīvdabā izvietoti dažādi muzikāli vides objekti, kas ļauj gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku tās dažādākajās izpausmēs. Šeit ir izvietoti 10 dažādi āra mūzikas instrumenti – bungas, ksilofons, cauruļu zvani un citi interesanti objekti.
Daugavpils Kultūras pils
Daugavpils Kultūras pils koncertzāle ir viena no lielākajām Latvijā un var uzņemt 1070 skatītājus. Daugavpils Kultūras pils vestibilā skatāma ievērojamā vitrāžista Egona Cēsinieka (1915 – 1978) 1971. gadā darinātā monumentālā vitrāža “Uguns un Nakts”.
Latviešu kultūras centrs (Vienības nama koncertzāle)
Vienības namā darbojas Latviešu kultūras centrs (LKC) – tā ir vadošā kultūras iestāde, kas vislielāko vērību velta latviskās kultūrvides saglabāšanai un popularizēšanai pilsētā. Vienības nama Koncertzālē tiek rīkoti dažāda mēroga pasākumi.
Polijas karalim Stefanam Batorijam veltītā piemiņas zīme
1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Daugavpilij (Dinaburgai) dāvāja Magdeburgas pilsētas tiesības. Piemiņas zīmē ar simboliska pulksteņa, zobratu un rādītāju palīdzību atspoguļota pilsētas vēsture pirms un pēc Magdeburgas tiesību piešķiršanas un tās vēsturiskie nosaukumi. Attēlots arī St. Batorija bareljefs un paraksta faksimils.
Dubrovina parks
Parka iekārtošanā aktīvi piedalījās Pāvels Dubrovins (1839–1890), kas laikā no 1876. līdz 1890. gadam bija pilsētas mērs. Tāpēc parkam dots P. Dubrovina vārds un tajā uzstādīts viņa piemineklis.
Piemineklis Pāvelam Dubrovinam
Dubrovina parkā uzstādīts piemineklis bijušajam pilsētas mēram un parka veidotājam Pāvelam Dubrovinam (1839-1890). Pieminekli darinājis pazīstamais Maskavā dzīvojošais tēlnieks Aleksandrs Tartinovs.
Andreja Pumpura skvērs
Skvērā izvietots dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls, atrodas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela, piemineklis Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem
Dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls
Dzejnieka Andreja Pumpura vārdā Daugavpilī nosaukta iela un skvērs pilsētas centrā, kurā atrodas dzejnieka krūšutēls.
Centrālais parks
Centrālais parks ir pilsētas zaļā rota, kura akcents ir daudzās puķu dobes un apstādījumi. Te ierīkots bērnu rotaļu laukums, parkā atrodas šaha klubs, kurā izvietots Šaha un dambretes muzejs. 2012. gadā parkā atklāta Soliņu aleja un Mīlestības koks.
Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja
Daugavpilī, Mihoelsa ielā 4, saglabājies nams, kurā 1890. gadā piedzima izcilais aktieris Solomons Mihoelss, kuru uzskata par 20. gs. teātra leģendu. 1990.gadā, atzīmējot S.Mihoelsa 100. dzimšanas dienu, toreizējā Jaunatnes iela tika pārdēvēta par Mihoelsa ielu, bet pie dzimtas mājas tika uzstādīta piemiņas plāksne ar bareljefu.
Saules pulkstenis
Saules pulkstenis (1910.) Izvietots Vienības ielā 13 pie Daugavpils Universitātes mācību korpusa.
Daugavpils Universitātes priekšlaukums
Te atrodas neliela strūklaka, dzejnieka Raiņa krūšutēls (tēlnieks I. Folkmanis, 1966. g.) un Saules pulkstenis.
Vatikāna bibliotēkas faksimila – albuma „Terra Mariana” apskate
Daugavpils Universitātē (DU) Vienības ielā 13, 2. stāva vestibilā apskatei pastāvīgi ir pieejams Vatikāna bibliotēkas faksimils – albums „Terra Mariana”, kuru 1888. gadā baltieši uzdāvināja Romas pāvestam Leo XIII priesterības 50. gadu jubilejā.
Galerija “Bunkurs”
Galerija “Bunkurs” iekārtota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagrabā, autentiskā padomju laika civilās aizsardzības bunkurā. Tā ir vieta, kur eksponēti vairāk nekā 300 priekšmeti, kas attiecināmi uz vairākiem vēstures posmiem: 19.gs. nogali un 20.gs. sākumu, I un II Pasaules karu, Latvijas brīvvalsts periodu un padomju laiku.
Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei.
Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Dievnams tika celts 1881. – 1889. gadā, 1935. – 1942. gadā to pārbūvēja. Kopš 1938. gada te atrodas Dekanāta centrs. 1990. gadā dievnamam līdzās, pieskaņojot baznīcas arhitektūrai, pēc Kazimira Lielauša projekta tika uzcelts ķieģeļu zvanu tornis. Ēkas fasāžu veidojumā un dekorējumā izmantoti gotikas un romānikas motīvi. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logailās ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcā Varšavā. Dievnama vitrāžas ir vienīgie Latvijā atrodamie Varšavas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcas meistaru darinājumi Latvijā.
Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela
Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela iesvētīta 2004. gadā. Atrodas A. Pumpura skvērā, kur agrāk bija pareizticīgo katedrāle Svētā kņaza vārdā.
Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.
Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca
Celta 1894. gadā un atrodas līdzās kapiem. Būvēta no sarkaniem ķieģeļiem: celtnes stūros, virs pamatiem, zem jumta dzegas veidotas dekoratīvas mūrējuma joslas.
Daugavpils Svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo draudzes baznīca
Daugavpils svēto Pētera un Pāvila pareizticīgo draudzes baznīcai 2008.gada 12. jūlijā tika uzcelti jauni kupoli. 2012. gadā tika iesvētīts baznīcas zvanu tornis un krusti.
Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca
Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.
Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca
Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca iesvētīta 1924. gadā. Dievnamam raksturīgi kogriezumi.
Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams Gajokā
Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams Gajokā tika iesvētīts 1886. gada 30. martā.
Grīvas vecticībnieku lūgšanu nams
Dievnams celts 20.gs. 30.-tajos gados.
Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams
Vecticībnieku draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Dievnams tika uzcelts 1907. gadā, bet 1908.-1911. gadā tika veikti iekšējie apdares darbi. Draudzes locekļi dievnamam ziedoja svētbildes un grāmatas. Līdz pat mūsdienām te ir saglabājušās tādu autoru kā Konstantīna Pavlova, Vasīlija Kiriļļina, Varvaras Kiriļļinas, Ļeontija Seļezņova veidotās svētbildes.
Baltijā pirmā vecticībnieku lūgšanu nama piemiņas vieta
Daugavpilī, Baznīcas un Liginišķu ielas krustojumā, atrodas Baltijā pirmā vecticībnieku lūgšanu nama (1660) piemiņas vieta.
Aizsargdambis
Aizsargdambis ir unikāla inženiertehniskā būve, kas stiepjas 6 km garumā gar Daugavu un pasargā pilsētu no plūdiem; tā vienlaikus ir arī ceļš.
Administratīvo ēku ansamblis un pilsētas ģimnāzijas ēka
Administratīvo ēku ansamblis un pilsētas ģimnāzijas ēka Daugavpilī būvēta19. gadsimta 40. gadu sākumā klasicisma stilā pēc pazīstamā krievu arhitekta A. E. Štauberta projekta.
Jūgendstila ēkas
Jūgendstila ēkas Daugavpilī atrodas Saules ielā 41, Saules ielā 55 un ir celtas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.
Vienības laukums
Vienības laukums ir pilsētas sirds, kur notiek visi lielākie pilsētas pasākumi. Laukums pilsētniekus vieno visnozīmīgāko notikumu laikā.
Daugavpils dzelzceļa stacija
Daugavpilī krustojas 5 dzelzceļa līnijas. Pašreizējā dzelzceļa stacija celta 1951. gadā.
Skulptūru dārzs
Skulptūru dārza rota ir vairāku Latvijas tēlnieku skulptūras un krāšņi ziedu paklāji.
Daugavpils ūdensvada muzejs
Muzeja ekspozīcija ietver Daugavpils ūdensvada vēstures dokumentus un fotogrāfijas (no “Dinaburgas ūdensvada biedrības” līdz uzņēmumam “Daugavpils ūdens”), vēsturiskos eksponātus – piemiņas plāksnīti, kas bija novietota muzeja ēkas pamatos 1889.gadā, senatnīgu ūdens skaitītāju, kā arī senas un mūsdienīgas ūdensvada un kanalizācijas ierīces, dažādas kartes, katalogus, grāmatas par ūdens tematiku.
Stropu estrāde
Stropu estrāde ir kultūrvēsturisks komplekss, kas izvietots gleznainā vietā ar interesantu reljefu. Te notiek lieli folkloras pasākumi, dziesmu un deju svētki un teatrāli uzvedumi. 1940. gada 15. un 16. jūnijā Daugavpilī Stropu estrādē notika Latgales Dziesmu svētki, kas bija pēdējie Latvijas brīvvalsts dziesmu svētki.
Vides objekts “Cietokšņa spoks”
Lielformāta interaktīvā skulptūra “Cietokšņa spoks” Daugavpils cietoksnī atklāta 2017. gadā Mākslas nakts laikā. Tā ir Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra rīkotā II starptautiskā tēlniecības simpozija uzvarētājdarbs
Vides objekts “Veltījums Rotko”
Franču Mākslinieka Patrika Peltjē (Patrick Peltier) vides objekts „Veltījums Rotko” pie Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tika atklāts 2016. gada 25. septembrī mākslinieka Marka Rotko 113. dzimšanas dienā.
Piemiņas zīme “Veltījums Rotko”
Daugavpils mākslinieka Romualda Gibovska veidotā piemiņas zīme “Veltījums Rotko” uzstādīta gleznainajā Daugavas krastā, kas ir bijis mākslinieka Marka Rotko spilgtāko bērnības iespaidu avots.
Daugavpils geto un ebreju tautas genocīda upuru piemiņas memoriāls Daugavpilī (Holokausta memoriāls)
Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru piemiņas memoriāls atklāts 1991.g. 10.novembrī, pieminot Holokausta sākuma piecdesmito gadadienu (memoriāla autors – tēlnieks Oļegs Marinoha). To veido granīta stēla ar izcirstu Dāvida zvaigzni un uzrakstu jidišā “Izraēlas bērnu piemiņai” un abās pusēs izvietotas 16 akmens stēlas, kas simboliski atgādina par dažādu Eiropas valstu Holokausta upuru piemiņu.
Piemiņas akmens Daugavpils geto ieslodzītajiem
2015.gada 6. septembrī geto vietā, līdzās Daugavgrīvas cietumam, Daugavpils ebreju kopiena atklāja pieminekli ar uzrakstu angļu, latviešu, krievu un ivrita valodā: “Geto ieslodzīto piemiņai. Šeit no 1941.g. 15.jūlija līdz 1942.g. 1.maijam atradās Daugavpils ebreju geto.”
Nacisma upuru memoriāls
Mežciema (vēsturiskais nosaukums Poguļanka) mežā no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada beigām tika nošauti dažādos laikos izvestie no Daugavpils geto ebreji. Precīzs upuru skaits nav zināms. 1960. gadā Mežciema mežā atklāja nacisma upuru memoriālu (tēlnieks Harijs Sprincis, arhitekts Zigurds Ābelīte), taču lielākā daļa pieminekļu tika nopostīta 20. gs. 90. gados.
Piemineklis 1941. gada 8 .- 9. novembra akciju upuriem
II pasaules kara laikā Daugavpils geto atradās ap 15 000 – 20 000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk par 100 cilvēku. 1941.g. 8.- 9.novembrī kārtējās geto selekcijas rezultātā ap 1134 ebreji, tai skaitā bērni, tika nosūtīti uz Mežciemu un nošauti. 1967.gadā masu slepkavības vietā, netālu no Mežciema stacijas, tika uzstādīts piemiņas obelisks. 1974. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens, kura uzraksts krievu valodā vēsta: “Šajā vietā 1941.g. 8.-9. XI vācu fašisti nošāva 2000 mierīgo iedzīvotāju – bērnu un pieaugušo”.
Holokausta memoriālā vieta Dzelzceļnieku dārzā
Līdz 7.jūlijam tika arestēti un aizvesti uz cietumu 1125 ebreji, kas vēlāk nošauti Dzelzceļnieku dārzā. Padomju laikā šajā vietā uzstādīta granīta stēla uz betona postamenta ar uzrakstu krievu valodā: “Šeit apbedīti Padomju armijas cīnītāji, komandieri, vācu-fašistu iebrucēju nomocīti 1941.-1945.g. Mūžīga slava kritušajiem.” 2007.g. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uzstādīja piemiņas zīmi – divas melna granīta plāksnes ar Dāvida zvaigznēm un uzrakstu latviešu, krievu, angļu un jidiša valodā: “Šajā vietā 1941.g. jūlijā nacisti nošāva vairāk nekā 1000 Daugavpils ebreju”.
Holokausta memoriālā vieta Daugavpils Komunālajos kapos
Daugavpils Komunālajos kapos pārapbedīta daļa no Mežciema mežā nošautajiem Daugavpils geto gūstekņiem, kuru mirstīgās paliekas atklātas 20.gs. 50. gados. Pirmajos pēckara gados pārapbedījumi atradās vecajā ebreju kapsētā, bet 20.gs. 70. gados, līdz ar kapsētās likvidāciju, piemineklis tika pārnests uz Komunālo kapsētu. Uz pieminekļa ir uzraksts krievu un jidiša valodā: “Šeit dus ebreju ģimenes, kuras nošāva hitleriešu bendes 1941-1945”.
Piemiņas akmens vecās ebreju kapsētas vietā
Piemiņas akmens (autors – mākslinieks Juris Pundurs) atklāts 2013.gada 12.septembrī, Aizpilsētas parkā pie Gubiščes ezera (aiz Daugavpils 15.vidusskolas), vietā, kur atradās vecā ebreju kapsēta.
Piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem
Piemineklis uzstādīts 2004.gadā (aut. – tēlniece J. Volkova).
Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta
Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobudkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru kapsēta, kurā tika apbedīti 500 Latvijas Brīvības cīņās 1919. -1920.gadā kritušie. 1928. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā kapsētā atklāja pieminekli.
Latvijas Brīvības cīņās kritušo Latvijas armijas karavīru Brāļu kapi
Daugavpilī luterāņu kapsētā atrodas Latvijas Brīvības cīņās Latgales frontē 1920. gadā kritušo Latvijas armijas karavīru Brāļu kapi. 1928. gada 22. jūnijā Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā vietā atklāja granīta pieminekli, kura meta autors ir arhitekts Aleksandrs Birzenieks.
Latvijas Brīvības cīņās kritušo Polijas armijas karavīru apbedījumi Daugavpils katoļu kapos
Daugavpils katoļu kapu labajā pusē Polijas armijas karavīru kapavieta iezīmēta ar marmora plāksni un krustu. Uz kapa plāksnes uzraksts poļu valodā: “Nezināmā karavīra kaps”. Blakus iezīmēti nezināma pulkveža un 2 virsnieku kapi. 1920. gada 21. janvārī te apglabāja no ievainojumiem Daugavpils poļu 101. kara hospitālī (Varšavas ielā) mirušie poļu karavīri.
II pasaules karā kritušo vācu karavīru piemiņas vieta
Daugavpilī atrodas Austrumlatvijā lielākā rekonstruētā Otrā pasaules kara vācu karavīru kapsēta, kurā apbedīti aptuveni 3000 kritušie karavīri. Kapsētas atjaunošanu 2004. gadā veica Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju.
Grāfam Leonam Plāteram veltītā piemiņas plāksne Daugavpils cietoksnī
Daugavpils cietoksnis ir apspiestā poļu dumpja (1863.g.) dalībnieku ieslodzīšanas vieta, kurā sacelšanās vadītājam Leonam Plāteram piesprieda nāvessodu. 2013. gada 9. jūnijā Daugavpils cietoksnī tika atklāta Leonam Plāteram veltīta piemiņas plāksne. Pasākumā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.
Grāfa Leona Plātera piemiņas vieta Daugavpils katoļu kapos
Daugavpils katoļu kapos ir iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta. Te uzstādīta melnā granīta plāksne, kuru rotā uzraksts: “Grāfam Leona Broel Plāteram – poļu sacelšanās organizētājam (nogalināts 1863.gada 9.jūnijā)”. Sākotnēji plāksne uzstādīta 1923.gada 9. jūnijā, atjaunota 2002.gadā.
Piemiņas plāksne rabīnam Ābrahamam Īzakam Kukam
Rabīns Ābrahams Īzaks Kuks – dzimis Grīvā (tagad Daugavpils), bija izcils ebreju reliģiskais domātājs, sabiedriskais darbinieks un pirmais Izraēla Zemes aškenazu virsrabīns.
Dzejnieka Raiņa krūšutēls
Daugavpils ir dzejnieka Raiņa (1865-1929) dzimtā puse. Daugavpils Universitātes priekšlaukumā atrodas dzejnieka Raiņa krūšutēls (autors – tēlnieks Indulis Folkmanis, 1966).
Gžegoža Fitelberga piemiņas plāksne
Slavenais mūziķis Gžegožs Fitelbergs (1879 – 1953) dzimis Dinaburgā (Daugavpilī) poļu ebreju ģimenē. Bija ievērojams komponists, diriģents un vijolnieks. Ar Polijas vēstniecības Latvijā un Rīgas Ebreju apvienības iniciatīvu Daugavpilī pie Bērnu bibliotēkas ēkas sienas Mihoelsa ielā 58 2005.gada vasarā viņam tika atklāta piemiņas plāksne.
Piemiņas plāksne Andrejam Švirkstam
Andrejs Švirksts (1897-1955) bija pašvaldību darbinieks (1928.-1934.g. Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs un 1934.-1938.g. apriņķa vecākais, 1938.-1940.g. Daugavpils pilsētas galva),
sabiedriskais darbinieks (1938.-1940.g. Daugavpils Latviešu biedrības priekšnieks).
Izglītības darbinieces Valerijas Seiles (1891-1970) kapa vieta
Valerija Seile (1891-1970) – pedagoģe, publiciste, bija Daugavpils Skolotāju institūta direktore. Apglabāta Daugavpils katoļu kapos. Kapa pieminekļa (1992) autors – tēlnieks Bērtulis Buls.
Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna kapa vieta
Dzejnieka Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns tagadējā Daugavpils novada teritorijā nomāja vairākas pusmuižas – Birķineli, Randeni un Vasiļovu. Miris 1891. gadā un apglabāts Daugavpils luterāņu kapos.
Sarkano ķieģeļu arhitektūra Daugavpilī
Daugavpils apbūvē sastopamas neparasti daudz sarkano ķieģeļu stila ēku. Spilgts sarkano ķieģeļu arhitektūras piemērs ir ēkas Saules ielā 1/3 un Muzeja ielā 6, kuru fasādēs bagātīgi izmantotie eklektismam raksturīgie formveides paņēmieni pat pēc tik ilgiem gadiem pārsteidz ar izsmalcinātām detaļām.
Piemineklis Afganistānas karā kritušajiem karavīriem
Piemineklis atklāts 2017. gadā un atrodas Jātnieku ielas skvērā. Tas ir veltījums Afganistānas karā kritušo karavīru piemiņai. Pieminekļa projekta autors ir mākslinieks Romualds Gibovskis, kas to veidojis kā uz pusēm pāršķeltu sienu, kas simbolizē dzīvi, kuru pārrāvis karš un nāve.
Piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas armijas Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka karavīriem
1924. gada 14. novembrī Daugavpils cietokšņa dārzā svinīgi atklāja pieminekli Latvijas Brīvības cīņās 44 kritušajiem Latvijas armijas Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka karavīriem. Padomju laikā piemineklis tika nopostīts. 2017. gada piemineklis tika atjaunots sākotnējā izskatā. Tā atklāšanas svinīgais pasākums notika 2017. gada 14. novembrī.
Piemiņas plāksne pie ēkas, kurā 1920. gadā tikās Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis un Polijas valsts vadītājs Jozefs Pilsudskis
1919. gada 30. decembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, virspavēlnieka štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas militārais pārstāvis Latvijā Aleksandrs Miškovskis Rīgā parakstīja abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu uzbrukumu Sarkanajai armijai, kas bija nostiprinājusies Latgalē.
Piemiņas plāksne pulkvedim Frīdriham Briedim
2015. gada 6. novembrī pie ēkas Muzeja ielā 6 (agrāk Frīdriha Brieža iela), kur šobrīd atrodas Daugavpils pilsētas pašvaldības policija, tika atklāta memoriālā piemiņas plāksne I Pasaules kara varonim pulkvedim Frīdriham Briedim (1888-1918).
Vides objekts “Es mīlu Daugavpili”
Daugavpils pilsētas centrā, laukumā pie Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcas, par godu Daugavpils pilsētas svētkiem, 2018 uzstādīts jauns vides objekts “Sirds”. Lielā sirds ar uzrakstu “Daugavpils” ir izgaismota, tāpēc izskatās lieliski gan dienā, gan naktī. Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir lieliska iespēja nofotografēties pie jaunā vides objekta, izrādot mīlestību Daugavpils pilsētai.
Ekskursija pa Daugavpils cietoksni ar elektrobusu
Pirmā Pasaules kara muzeja “Pie Komendanta” veidotāji piedāvā ekskursijas pa Daugavpils cietoksni ar elektrobusu. Brauciena laikā pilsētas viesi un iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar interesantākajiem un nozīmīgākajiem Daugavpils cietokšņa objektiem un to vēsturi. Maršruts ved pa Daugavpils cietokšņa ielām un tajā ir iekļauti tādi objekti kā Virsnieku mājas, karavīru kazarmas, kara hospitāļa ēka, cietokšņa dārzs, pulvera pagrabi, piemiņas vietas, kazemāti, cietokšņa vārti, nocietinājumi un daudz kas cits.
Vides objekts “DAUGAVPILS”
Daugavpilī pie Laucesas ietekas Daugavā uzstādīts vides objekts – lielformāta burti, kas veido uzrakstu “DAUGAVPILS”.
Daugavpils cietokšņa promenāde
Promenādes kopējais garums ir apmēram 1km, tā virzās pa cietoksni ieskaujošā aizsargdambja augšējo līmeni. Cietokšņa promenāde ir piemērota nesteidzīgām pastaigām, cietokšņa nocietinājumu apskatei abos Daugavas krastos, kā arī lai baudītu saulrietus un nesteidzīgo upes tecējumu. Katrā promenādes galā ir pieejama auto un velo novietne.
Laikmetīgās keramikas krātuve
Daugavpils cietokšņa 7. bastiona kazemātos jeb cietokšņa valnī ir brīvi pieejama Rotko muzeja laikmetīgās keramikas kolekcijas atklātā tipa krātuve. Atklātajā krātuvē ir izvietoti vairāk nekā 100 mākslinieku darbi, kas pārstāv 40 pasaules valstis.
Raiņa centrs
Raiņa centrs darbojas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja paspārnē, piedāvājot iepazīt Daugavas kreisā krasta vēsturi, kultūras mantojumu un ievērojamas personības.