Hover

Sakrālais mantojums

Baznīcu kalns

Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Mārtiņa Lutera katedrāle uzcelta 1893. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca uzcelta 1905. gadā, tajā 1909. gadā uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana ērģeles. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle uzbūvēta 1905. gadā kā Dinaburgas garnizona baznīca. Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnamu būvēja laika posmā no 1908. līdz 1928. gadam.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumgalā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem – zeltītavirs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls.

Mārtiņa Lutera katedrāle

1839. gadā – mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā, no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem, sākās Mārtiņa Lutera katedrāles celtniecība pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, kura tika pabeigta 1893.gadā. Šobrīd ar salīdzinoši nelielu draudzes locekļu skaitu, dievnamā regulāri notiek dievkalpojumi, izstādes, semināri un lekcijas. Savas izcilās akustikas dēļ, baznīcā īpaši iecienīti ir koncerti. Jebkuram interesentam ir iespēja draudzē pulcēties arī Bībeles stundās, Lūgšanu vakaros, Vīru vakaros un Svētdienas skolā. Gada siltajā periodā dievnams ir atvērts tūristiem.

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas (1905) divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobraokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905. -1906. gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.  Centrālaja altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas “Bezvainīgā Dievmāte” kopija.

Daugavpils sinagoga

Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.  

Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”

Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas 2. stāvā. Tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Višķu katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.

Krievu kultūras centrs (Krievu nams)

Krievu kulturas centrā var aplūkot unikālas ekspozīcijas: „Vecticība Latvijā”, „Pareizticība Latvijā”, „Pjotra Hudobčenoka gleznas”, „Gžeļas keramika”, „Hohlomas izstrādājumi”, „Dinaburgas cietoksnis 1812. gada karā”.

Jaunbornes Svētā krusta Romas katoļu baznīca

Uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi.

Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca

Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām, taču vēlāk luterāņi apmainījās ar katoļiem ar Sīķeles baznīcu. Baznīcas arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām.

Sīķeles luterāņu baznīca

Celta 1819. gadā. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu.

Krucifiksu ceļš

Vaboles pagastam atrodas vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi tika iznīcināti – no 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29.

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. 

Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Dievnams tika celts 1881. – 1889. gadā, 1935. – 1942. gadā to pārbūvēja. Kopš 1938. gada te atrodas Dekanāta centrs. 1990. gadā dievnamam līdzās, pieskaņojot baznīcas arhitektūrai, pēc Kazimira Lielauša projekta tika uzcelts ķieģeļu zvanu tornis.  Ēkas fasāžu veidojumā un dekorējumā izmantoti gotikas un romānikas motīvi. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logailās ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcā Varšavā. Dievnama vitrāžas ir vienīgie Latvijā atrodamie Varšavas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcas meistaru darinājumi Latvijā.  

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.

Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams Gajokā

Marijas pasludināšanas dienas un Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams Gajokā tika iesvētīts 1886. gada 30. martā. Baznīcas austrumu un rietumu puses bija izceltas ar rizalītiem, dienvidu un ziemeļu fasādes – ar frontoniem. Sienas rotāja arku frīze. Kulta pazīmju šai ēkai nebija. Šī baznīcas daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām bez jebkādām pārbūvēm. Pēc 20 gadiem, 1906. gadā, pēc dekrēta „Par ticības iecietības sākumu nostiprināšanu” pieņemšanas, baznīcai tika piebūvēta pagaidu koka zvanu tornis ar 5 zvaniem, uz jumta tika uzstādīts mazs jumols. Lieldienām, 1907. gadā, tika uzcelts jauns ķieģeļu zvanu tornis – divi astoņšķautņu uz augsta četršķautņu elementa, liels kupols, dekorējums neīstās velvjsienas veidā. Jaunā zvanu torņa arhitektūra bija meistarīgi pieskaņota agrāk izveidotā dievnama formām. Dievnams kļuva par vienu no visskaistākajām kulta ēkām Daugavpilī. Tās arhitektūras formās ir pamanāma meistara rokraksts.

Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams

Vecticībnieku draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Dievnams tika uzcelts 1907. gadā, bet 1908.-1911. gadā tika veikti iekšējie apdares darbi. Draudzes locekļi dievnamam ziedoja svētbildes un grāmatas. Līdz pat mūsdienām te ir saglabājušās tādu autoru kā Konstantīna Pavlova, Vasīlija Kiriļļina, Varvaras Kiriļļinas, Ļeontija Seļezņova veidotās svētbildes.

Jaunbornes kapela (krucifikss)

Jaunbornē atrodas ķieģeļu kapela ar nišu, kurā ievietota Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī.

Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca

Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu.

Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Demenes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā, taču Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gadā.

Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca

Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega, tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.

Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Lūgšanu nams vairākkārt ir zaudējis savu sakrālo nozīmi, taču kopš 2003. gada draudze tika atjaunota un sākās arī baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams

Lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem.

Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca

Baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā un bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām.

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A. Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta.

Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca

Kādreizējs baznīcas (1830) celtne tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus.

Aukškalnes Romas katoļu draudzes Sv. Ģimenes baznīca

Baznīca ir 18,5 m gara un 8,5 m plata ar kieģeliem apmūrēta koka celtne, kas tika iesvētīta 1947. gadā. Iepriekšējā baznīca nodega 1944. gadā un lielāko daļu materiālu šī dievnama būvniecībai saziedoja paši draudzes locekļi.

Demenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonsvervēta un netiek izmantota.

Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams

Lūgšanu mans celts 1918. gadā. Vēlāk tas tika parbūvets, kā rezultātā šī dievnama izskats atgādina protestantu baznīcu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.

Medumu vecticībnieku lūgšanu nams

Ir piejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticibniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu.