Hover

Sakrālais mantojums

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumgalā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem – zeltītavirs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls.

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas (1905) divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobraokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905. -1906. gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.  Centrālaja altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas “Bezvainīgā Dievmāte” kopija.

Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”

Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas 2. stāvā. Tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Višķu katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.

Jaunbornes Svētā krusta Romas katoļu baznīca

Uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi.

Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca

Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām, taču vēlāk luterāņi apmainījās ar katoļiem ar Sīķeles baznīcu. Baznīcas arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām.

Sīķeles luterāņu baznīca

Celta 1819. gadā. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu.

Krucifiksu ceļš

Vaboles pagastam atrodas vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi tika iznīcināti – no 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29.

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.

Jaunbornes kapela (krucifikss)

Jaunbornē atrodas ķieģeļu kapela ar nišu, kurā ievietota Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī.

Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca

Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu.

Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Demenes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā, taču Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gadā.

Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca

Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega, tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.

Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Lūgšanu nams vairākkārt ir zaudējis savu sakrālo nozīmi, taču kopš 2003. gada draudze tika atjaunota un sākās arī baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams

Lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem.

Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca

Baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā un bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām.

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A. Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta.

Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca

Kādreizējs baznīcas (1830) celtne tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus.

Aukškalnes Romas katoļu draudzes Sv. Ģimenes baznīca

Baznīca ir 18,5 m gara un 8,5 m plata ar kieģeliem apmūrēta koka celtne, kas tika iesvētīta 1947. gadā. Iepriekšējā baznīca nodega 1944. gadā un lielāko daļu materiālu šī dievnama būvniecībai saziedoja paši draudzes locekļi.

Demenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonsvervēta un netiek izmantota.

Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams

Lūgšanu mans celts 1918. gadā. Vēlāk tas tika parbūvets, kā rezultātā šī dievnama izskats atgādina protestantu baznīcu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.

Medumu vecticībnieku lūgšanu nams

Ir piejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticibniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu.