Līksnas baznīca ir trīsnavu celtne neogotikas stilā. Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1913. gadā. Baznīcas siluets ir nozīmīgākā Daugavas ielejas ainavas dominante Koša ezera apkārtnē.
Sakrālais mantojums
Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Višķu katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.
Lipinišku Vissvētās Dievmātes Atdusas pareizticīgo baznīca
Baznīcas pamati likti 1906. gadā, tā iesvētīta 1908. gadā. Ēka celta krusta formā bizantiešu stilā no sarkaniem ķieģeļiem, tai ir divi torņi. Fasādes noformējumā ir daudz dekoratīvu elementu.
Jezupovas (Juzefovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca
Juzefovas (Jezupovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu sāka būvēt 1934. gada un pabeidza 1961. gada. Pēc uzcelšanas dievnamu atņēma un nodeva kluba ierīkošanai. 1989. gadā baznīcu atgrieza draudzei.
Zemgales Romas katoļu baznīca
Iesvētīta 2006. gadā. Dievanams ierīkots bijušajā muižas un Zemgales stacijas ēkā (1928).
Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913. gadā netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā.
Maskovskas (Maskavas) Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca
Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas senas ikonas.
Daniševkas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
Atrodas ainaviskā vietā Daniševkā netālu no Luknas ezera krasta. Ēka uzbūvēta un iesvētīta 1908. gada 31. augustā. Baznīcas dārzā atrodas pirmā šīs baznīcas mācītāja J. Digileva (1869–1933) kaps.
Jaunbornes Svētā krusta Romas katoļu baznīca
Uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi.
Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām, taču vēlāk luterāņi apmainījās ar katoļiem ar Sīķeles baznīcu. Baznīcas arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām.
Sīķeles luterāņu baznīca
Celta 1819. gadā. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu.
Krucifiksu ceļš
Vaboles pagastā atrodas vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi tika iznīcināti – no 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29.
Jaunbornes kapela (krucifikss)
Jaunbornē atrodas ķieģeļu kapela ar nišu, kurā ievietota Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī.
Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca
Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu.
Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca
Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega, tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.
Pantelišku (Brīveru) vecticībnieku lūgšanu nams
Lūgšanu nams celts 19. gs. beigās. Celts no guļbaļķiem, apšūts ar horizontāliem dēļiem. Augsts zvanu tornis, ko sedz īpatnējs četrslīpju jumts. Logus rotā kokgriezumiem rotāta aploda.
Demenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.
Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
Demenes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā, taču Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gadā.
Subates Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
Subates Romas katoļu baznīca ar blakus esošu zvanu torni celta 1831. gadā no laukakmeņiem senbazilikas stilā.
Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams
Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Lūgšanu nams vairākkārt ir zaudējis savu sakrālo nozīmi, taču kopš 2003. gada draudze tika atjaunota un sākās arī baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.
Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams
Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.
Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams
Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams
Lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem.
Vissvētās Dievmātes Patvēruma vecticībnieku lūgšanu nams Daniševkā
Lūgšanu nams, iespējams, ir celts pēc 1905.gada. Vienīgais dekoratīvais akcents – mazs rombveida logs virs ieejas. Kopīgais lūgšanu nama tēls ir izveidojies pateicoties precīzi atrastajām formu proporcijām.
Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca
Baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā un bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām.
Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca
Kādreizējs baznīcas (1830) celtne tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus.
Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca
Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A. Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta.
Augškalnes Romas katoļu draudzes Sv. Ģimenes baznīca
Baznīca ir 18,5 m gara un 8,5 m plata ar kieģeliem apmūrēta koka celtne, kas tika iesvētīta 1947. gadā. Iepriekšējā baznīca nodega 1944. gadā un lielāko daļu materiālu šī dievnama būvniecībai saziedoja paši draudzes locekļi.
Voitišku Vissvētās Dievmātes vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
Vecticībnieku kopiena Voitišķu ciematā tika dibināta 1740. gadā. Pirmā baznīca bija koka guļbūve bez pamatiem un ar salmu jumtu, taču ēkai cietot no vairākiem ugunsgrēkiem, 1979. gadā tika nolemts būvēt mūra lūgšanu namu.
Nīcgales Romas katoļu draudzes Jaunavas Marijas dzimšanas baznīca
Baznīcas mūra ēka tika uzbūvēta 1863. gadā neogotikas stilā, saskaņā ar grāfa Henriha Plātera-Zīberga rīkojumu.
Jāņuciema (Fabianovas) Sv. lielmocekļa Georgija Uzvarētāja pareizticīgo baznīca
Celta pēc Roberta Augusta Pflūga projekta. Iesvētīta 1878. gadā. Ēka darināta no plēstiem laukakmeņiem ar šķembu pildījumu. Baznīcas stūri, apmales u.c. detaļas veidotas no sarkaniem, Kalkūnes ķieģeļu rūpnīcā ražotiem ķieģeļiem.
Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca
Baznīca tika būvēta no sarkaniem ķieģeļiem laika posmā no 1861. līdz 1882. gadam. Celta krustveida formā bez torņiem.
Sventes Miķeļa Ercenģeļa Romas katoļu baznīca
1800. gadā Sventē muiznieks Kazimirs Plāters -Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam.
Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīca
Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīcu no cementa kieģeļiem uzbūvēja 1933. – 1938. gadā par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem.
Medumu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Medumu katoļu baznīca būvēta 1933. – 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova būvprojekta par draudzes līdzekļiem prāvesta J. Ploņa uzraudzībā.
Sv. Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Salienā (Tartakā)
Salienas baznīca uzcelta 1894. gadā no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē. Tā tika iesvētīta 1895. gadā.
Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela (Varšaveņa)
Kapela celta 1800. gadā kā koka astoņstūru īpatnēja celtne ar pagarinājumu altāra daļā. Vienīgā tāda veida sakrālā celtne Augšdaugavas novadā.
Skrudalienas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca
1862. gadā Skrudalienenā tika uzcelts jauns koka lūgšanu nams, kas 1872. gadā tika pārvērsts par draudzes baznīcu, uzceļot tam zvanu torni, jaunu kupolu un uzklājot visai ēkai dzelzs skārda jumtu.
Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams
Lūgšanu nams celts 1918. gadā. Vēlāk tas tika parbūvets, kā rezultātā šī dievnama izskats atgādina protestantu baznīcu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.
Krivānu vecticībnieku lūgšanu nams
Lūgšanu nams celts 20. gs. Ēkai ir viens tornis un vairāki dažādu izmēru logi, kuriem ir dekoratīvi slēģi.
Medumu vecticībnieku lūgšanu nams
Ir piejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticibniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu.
Grāfu Plāteru – Zībergu dzimtas kapliča
Bebrenes muižas kompleksa izcila sastāvdaļa ir grāfu dzimtas kapliča, kas uzcelta 1910. gadā, ēkas arhitektūra ieturēta gotikas stilā.
Bebrenes Romas katoļu baznīca
Baznīca uzcelta 1797. gadā, tās projektu veidojis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. Markoni.
Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca
Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Augšdaugavas novadā.
Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi
Lašu Vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi.
Subates Pestītāja Evaņģēliski luterāņu baznīca
Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā un ir Valsts un Eiropas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, Latvijas mākslas vēsturē piemīt īpaša vieta.
Ilūkstes evaņģēliski luteriskā baznīca
Ilūkstes luterāņu baznīcas pirmsākumi meklējami tālajā 16.gs. Sēlija tolaik bija luteriska zeme.