Piemiņas zīme atrodas Līksnas takās – Emīlijas Plāteres takas sākumā. Emīlija Plātere (1806 – 1831) ir poļu un lietuviešu nacionālā varone, kas dzīvojusi arī Līksnas muižā. Viņa ir vadījusi patriotu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā poļu nemieros jeb sacelšanās laikā, kas notika 1830. – 1831. gados.

Piemineklis 5 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts Mīšteļu kapos. To darinājis tēlnieks I. Folkmanis.

Lauceses katoļu kapos ir divas poļu karavīru apbedījumu vietas. Tajās apbedīti poļu karavīri, kas krituši 1919. gada 27. un 28. septembrī un 1920. gada janvāra kaujās par Grīvas tiltu.

Berķeneles luterāņu kapsētā atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms.

Berķeneles luterāņu kapos atdusas Raiņa vācu valodas skolotājs Gustavs Bazeners (1827–1883), kurš strādāja Grīvas vācu skolā.

Višķu katoļu draudzes kapsētā pie ieejas kreisajā pusē ir I Leģionu brigādes I un V pulka 20 karavīru kopējais kaps, kur ir apbedīti Polijas armijas karavīri, kas krituši kaujās pie Višķiem un Dubnas.

Projekta “Latvija saules zīmē” ietvaros uzstādījis četras tēlnieka Viļņa Titāna veidotās granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos. “Saules puķe” apzīmē Latvijas tālāko dienvidu punktu.

Višķu un Dagdas ebreju masu slepkavības vieta atrodas arī Višķu pagasta – Kalna Višķos. 2001. gadā šeit ir ierīkota piemiņas vieta un uzstādīts neliels granīta akmens.

Piemiņas akmens uzstādīts Vasiļovā Daugavpils – Rēzeknes šosejas kreisajā pusē, vietā kur atradās Vasiļovas pusmuiža, kuru kopš 1981 gada nomāja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns.

Trīs akmeņu kompozīcija trāpīgi uzsvēr gan 1905. gada revolūcijā, gan karos un izvešanās piedzīvotās sāpes, ciešanas, kuras nav gājuša secen arī kalupiešiem.