Atrodas netālu no kādreizējās Šenheidas muižas pils, kuru uzcēla grāfs Eugenijs fon Engelharts. Kapsētu 1996./1997. gadā atjaunojis un sakopis vecā barona mazdēls barons Sigvards fon Engelharts.

Kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. To izmantoja arī Somersetas (tagad Aglonas) ebreji. Senākie kapu pieminekļi – akmens stēlas šajā kapsētā datētas ar 19. gadsimta 50. – 90. gadiem. Lielākā daļa pieminekļu ir labi saglabājusies.

Pazīstamais ornitologs un bērnu rakstnieks K. Grigulis (1884 – 1972) dzimis Salienas pagasta “Stumpuros”, kur pagājusi viņa bērnība. Piemiņas akmens uzstādīts 1994. gadā.

Slutišķu sādžas malā redzama piemiņas zīme, kas apliecina, ka te atradusies Slutišķu viduslaiku kapsēta (15.-17. gs.).

Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.

Piemiņas zīme atrodas Līksnas takās – Emīlijas Plāteres takas sākumā. Emīlija Plātere (1806 – 1831) ir poļu un lietuviešu nacionālā varone, kas dzīvojusi arī Līksnas muižā. Viņa ir vadījusi patriotu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā poļu nemieros jeb sacelšanās laikā, kas notika 1830. – 1831. gados.

Piemineklis 5 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts Mīšteļu kapos. To darinājis tēlnieks I. Folkmanis.

Lauceses katoļu kapos ir divas poļu karavīru apbedījumu vietas. Tajās apbedīti poļu karavīri, kas krituši 1919. gada 27. un 28. septembrī un 1920. gada janvāra kaujās par Grīvas tiltu.

Berķeneles luterāņu kapsētā atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms.

Berķeneles luterāņu kapos atdusas Raiņa vācu valodas skolotājs Gustavs Bazeners (1827–1883), kurš strādāja Grīvas vācu skolā.

Višķu katoļu draudzes kapsētā pie ieejas kreisajā pusē ir I Leģionu brigādes I un V pulka 20 karavīru kopējais kaps, kur ir apbedīti Polijas armijas karavīri, kas krituši kaujās pie Višķiem un Dubnas.