Dzejnieka Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns tagadējā Daugavpils novada teritorijā nomāja vairākas pusmuižas – Birķineli, Randeni un Vasiļovu. Miris 1891. gadā un apglabāts Daugavpils luterāņu kapos.

Valerija Seile (1891-1970) – pedagoģe, publiciste, bija Daugavpils Skolotāju institūta direktore. Apglabāta Daugavpils katoļu kapos. Kapa pieminekļa (1992) autors – tēlnieks Bērtulis Buls.

Daugavpils katoļu kapu labajā pusē Polijas armijas karavīru kapavieta iezīmēta ar marmora plāksni un krustu. Uz kapa plāksnes uzraksts poļu valodā: “Nezināmā karavīra kaps”. Blakus iezīmēti nezināma pulkveža un 2 virsnieku kapi. 1920. gada 21. janvārī te apglabāja no ievainojumiem Daugavpils poļu 101. kara hospitālī (Varšavas ielā) mirušie poļu karavīri.

Daugavpilī luterāņu kapsētā atrodas Latvijas Brīvības cīņās Latgales frontē 1920. gadā kritušo Latvijas armijas karavīru Brāļu kapi. 1928. gada 22. jūnijā Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā vietā atklāja granīta pieminekli, kura meta autors ir arhitekts Aleksandrs Birzenieks.

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobudkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru kapsēta, kurā tika apbedīti 500 Latvijas Brīvības cīņās 1919. -1920.gadā kritušie. 1928. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā kapsētā atklāja pieminekli.

Daugavpils katoļu kapos ir iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta. Te uzstādīta melnā granīta plāksne, kuru rotā uzraksts: “Grāfam Leona Broel Plāteram – poļu sacelšanās organizētājam  (nogalināts 1863.gada 9.jūnijā)”. Sākotnēji plāksne uzstādīta 1923.gada 9. jūnijā, atjaunota 2002.gadā. 

Daugavpilī atrodas Austrumlatvijā lielākā rekonstruētā Otrā pasaules kara vācu karavīru kapsēta, kurā apbedīti  aptuveni 3000 kritušie karavīri. Kapsētas atjaunošanu 2004. gadā veica Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju.