Baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā un bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām.
Objekta vieta: Augšdaugavas novads
2
Daniševkas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
Atrodas ainaviskā vietā Daniševkā netālu no Luknas ezera krasta. Ēka uzbūvēta un iesvētīta 1908. gada 31. augustā. Baznīcas dārzā atrodas pirmā šīs baznīcas mācītāja J. Digileva (1869–1933) kaps.
Vissvētās Dievmātes Patvēruma vecticībnieku lūgšanu nams Daniševkā
Lūgšanu nams, iespējams, ir celts pēc 1905.gada. Vienīgais dekoratīvais akcents – mazs rombveida logs virs ieejas. Kopīgais lūgšanu nama tēls ir izveidojies pateicoties precīzi atrastajām formu proporcijām.
Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams
Lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem.
Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams
Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams
Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.
Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Višķu katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.
Maskovskas (Maskavas) Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca
Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas senas ikonas.
Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams
Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Lūgšanu nams vairākkārt ir zaudējis savu sakrālo nozīmi, taču kopš 2003. gada draudze tika atjaunota un sākās arī baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.
Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca
Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega, tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.
Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām, taču vēlāk luterāņi apmainījās ar katoļiem ar Sīķeles baznīcu. Baznīcas arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām.
Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
Demenes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā, taču Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gadā.