Celta 1819. gadā. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu.

Ir piejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticibniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu.

Lūgšanu nams celts 20. gs. Ēkai ir viens tornis un vairāki dažādu izmēru logi, kuriem ir dekoratīvi slēģi.

Lūgšanu nams celts 1918. gadā. Vēlāk tas tika parbūvets, kā rezultātā šī dievnama izskats atgādina protestantu baznīcu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.

Baznīcas pamati likti 1906. gadā, tā iesvētīta 1908. gadā. Ēka celta krusta formā bizantiešu stilā no sarkaniem ķieģeļiem, tai ir divi torņi. Fasādes noformējumā ir daudz dekoratīvu elementu.

1862. gadā Skrudalienenā tika uzcelts jauns koka lūgšanu nams, kas 1872. gadā tika pārvērsts par draudzes baznīcu, uzceļot tam zvanu torni, jaunu kupolu un uzklājot visai ēkai dzelzs skārda jumtu.

Salienas baznīca uzcelta 1894. gadā no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē. Tā tika iesvētīta 1895. gadā.

Kapela celta 1800. gadā kā koka astoņstūru īpatnēja celtne ar pagarinājumu altāra daļā. Vienīgā tāda veida sakrālā celtne Augšdaugavas novadā.

Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīcu no cementa kieģeļiem uzbūvēja 1933. – 1938. gadā par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem.

Medumu katoļu baznīca būvēta 1933. – 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova būvprojekta par draudzes līdzekļiem prāvesta J. Ploņa uzraudzībā.

1800. gadā Sventē muiznieks Kazimirs Plāters -Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam.

Baznīca tika būvēta no sarkaniem ķieģeļiem laika posmā no 1861. līdz 1882. gadam. Celta krustveida formā bez torņiem.