Mežciema parks ir pastaigu un atpūtas vieta vēsturiskajā sanatorijas teritorijā, Mežciema apkaimē, kas atrodas gleznainajā Daugavas upes krastā. Parks ir izvietots 8 km attālumā no Daugavpils pilsētas centra.
Par Mežciema sanatoriju
Mežciema sanatorijas vēsture aizsākās 1883. gadā, kad Daugavas krastā tika atklāta ūdenskumisa dziednīca “Poguļanka”. Tās dibinātājs Līksnas muižas īpašnieks grāfs Jans Kazimirs Jozefs Plāters-Zībergs (1850-1922). Kopš tā laika Poguļanku (apkaimes nosaukums līdz 1937.gadam) dēvēja par kūrortu.
Dziedniecības iestādes stūrakmeņi bija no ķēves piena pagatavotais īpašais dzēriens kumiss, ārstnieciskās dūņas, ņemtas no turpat netālu esošajiem Trikartu ezeriem, kā arī minerālūdens. Kumisu Poguļankā gatavoja uz vietas, īpašā ķēves piena dzēriena pagatavošanai tika turētas 90 ķēves, kuru pienu pildīja lielās vannās, lai tālāk tas pārtaptu kumisā.
1886. gadā grāfs izveidoja tvaikoņa maršrutu starp Daugavpili un kūrortu.
20. gadsimta sākumā šeit atradās plaša ūdens, dūņu un gaisa vannu dziedinātavas ēka, kumisa un kefīra “iestāde”, acu klīnika, sava aptieka, bibliotēka, teātris un daudz kas cits. Pastaigām Poguļankā bija paredzēts labiekārtots parks, kas vakara stundās tika apgaismots ar elektriskajām lampām, jo kūrortam bija sava elektrostacija.
20. gadsimta sākums līdz Pirmajam pasaules karam ir kūrorta zelta laiki gan kā dziedniecības iestādei, gan kā krāšņai un labiekārtotai atpūtas un izklaides vietai. Šajā laikā uz Poguļanku no Dinaburgas kursē jau divi tvaikoņi un motorlaiva. Te notiek koncerti un teātra izrādes ar slavenu Eiropas mākslinieku piedalīšanos, vērienīgas grāfu Plāteru-Zībergu viesu pieņemšanas ar ballēm un svinīgām vakariņām.
Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts ilgu laiku nedarbojas. Karš ārstniecības ēkas un vasarnīcas ir krietni papostījis, situāciju ietekmē arī 1920. gadā sāktā agrārā reforma, kas nozīmē, ka grāfi Plāteri-Zībergi zaudē Līksnas muižu un plašās zemes, tostarp arī kūrvietu.
1937. gadā Poguļanku pārdēvē par Mežciemu. 1939. gadā Poguļankas sanatorija tika no jauna atremontēta. Sanatorijā bija 27 numuri, kur taisīja ārstnieciskās dūņu, dubļu un citas procedūras. Ārstēties uz Mežciemu brauca no dažādām Latvijas pilsētām.
Tomēr tālāku šīs vietas attīstību pārtrauc Otrais pasaules karš. No 1947. gada sanatorijā sāk ārstēt tuberkulozes slimniekus un organizēt pionieru nometnes, bet no 1959. gada – sirds un asinsvadu slimniekus. 90. gadu sākumā sanatorija “Mežciems” beidz savu darbību.
Sanatorijas teritorija mūsdienās
Šobrīd Mežciema sanatorijas parka teritorija ir labiekārtota un uzkopta. Parks ir piemērots mierpilnām pastaigām, vēstures izzināšanai un dabas baudīšanai. Īpašu noskaņu pastaigām parka takās piešķir vēsturiskās sanatorijas ēka un blakus ēkas, kuras apskatāmas no ārpuses. No parka paveras skaists skats uz Daugavu, tāpēc tā ir laba vieta klusai un mierīgai dabas baudīšanai. Parku vēlams apmeklēt diennakts gaišajā laikā, jo vakarā tas nav apgaismots.
Nokļūšanas iespējas:
Braucot no pilsētas centra var nokļūt ar autobusu – Nr. 4, Nr. 5, Nr. 21. Izkāpšana pieturā “Mežciems”. Informācija par sabiedriskā transporta satiksmi – www.daugavpilssatiksme.lv.
Avots:
Grīnuma, I. 01.07.2022. Kumisa un dūņu dziedinātāva Poguļanka. Ilustrēta Pasaules Vēsture. Iegūts šeit [sk.21.08.2025.].
Fotogrāfijas no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja arhīva.