Lai teritorija kļūtu pievilcīgāka un drošāka, šovasar pašvaldība īstenos parka teritorijas labiekārtošanas projektu, kas ļaus sakārtot vienu no publiskajām pilsētas ārtelpām.

Lai gan šobrīd turpinās dažādi ierobežojumi, kuri skar arī sporta pasākumu norisi, šajās Lieldienas ikvienam būs iespēja tās pavadīt aktīvi un interesanti, piedaloties spēlē “Sporto Lieldienās Stropos”.

Lieldienu brīvdienas ir labākais laiks pavasara atpūtai, tāpēc Daugavpils Tūrisma informācijas centrs piedāvā dažas idejas, kā šīs brīvdienas padarīt neaizmirstamas!

Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūra turpina tradīciju veidot izstādi “Skats no loga” Daugavpils Tūrisma informācijas centra skatlogos. Šoreiz skatlogos Rīgas ielā 22a var aplūkot izstādi, kas veltīta Lieldienu gaidīšanas laikam.

Daugavpils “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” pieteikumam izveidojusi Latvijā vēsturiski lielāko sadarbības tīklu un nozīmīgajam titulam kandidēs kopā ar Rēzekni un visu Latgales reģionu.

Visi, kam patīk pavasarīgā saulīte, ir aicināti doties ārā un piedalīties Lieldienu olu “selfijmedībās”.

Sakarā ar Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, 25. martā Daugavpilī nenotiks ikgadējais Komunistiskā genocīda upuriem veltītais piemiņas brīdis Andreja Pumpura skvērā. Iedzīvotāji aicināti genocīda upurus atcerēties mājās, iededzot sveces, vai arī ziedus piemiņas vietās nolikt individuāli.

Gatavojoties svētkiem, kas iezīmē atdzimšanu un dabas atmošanos pēc garā ziemas miega, Daugavpils ietērpjas krāšņā un dzīvespriecīgā rotā.

Lieldienu olu portretu galerija var iedvesmot ikvienu uz sava ģimenes galda rotāšanu ar raibām olām. Olu portretus var aplūkot TRADĪCIJU MĀJAS skatlogā, Rīgas ielā 22a.

Slutišķu sādžā Naujenes pagastā tuvākajā nākotnē taps vecticībnieku kultūras mantojuma centrs un radošās darbnīcas. Darbi pie to izveides  uzsākti, īstenojot ERAF projektu “Rīteiropas vērtības”.

Februāra beigās Daugavpils novada pašvaldības aģentūras “TAKA” pārstāvji devās uzzināt kā sokas darbs viesu namā un kafejnīcā, maiznīcā “Rudzupuķes”.

Šogad plānots pabeigt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja atjaunošanas, renovācijas un pārbūves būvprojekta izstrādi, lai tuvākajos gados muzejs efektīvāk veiktu savas funkcijas un uzņemtu apmeklētājus ērtās, mūsdienīgās telpās.

Lai rūpētos par Latviju – tās tīrību un ilgtspējību, jau četrpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies Lielā Talka. Šogad, kā ierasts, tā notiks pēdējā aprīļa sestdienā.

Višķu estrāde un stadions atrodas Augšdaugavas novadā, Luknas ezera krastā. Šī vieta ir lieliski piemērota dažādu pasākumu organizēšanai, it īpaši vasaras sezonā, kad uzņēmumi plāno saviem darbiniekiem saliedēšanas pasākumus. Šajā multifunkcionālajā kompleksā tiek piedāvāta iespēja rīkot treniņus, korporatīvos pasākumus, sporta spēles, sacensības, svētkus, koncertus, festivālus, balles un daudzus citus pasākumus.

Restaurācijas rezultātā Daugavpils cietoksnī parādīsies vēl viena skaista vieta atpūtai, bet siltajā sezonā šeit varēs rīkot interesantus pasākumus.

Šī gada 26.-27. martā Daugavpilī notiks vēl nebijis konkurss jaunajiem mūziķiem – 1. Starptautiskais Marka Rotko Mūsdienu mūzikas jauno izpildītāju konkurss, kurā piedalīsies bērni un jaunieši līdz 19 gadu vecumam.

Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas sacensību F grupā pirmais riņķis maija sākumā norisināsies Daugavpilī, kas tikko sekmīgi uzņēma Eiropas U-16 čempionāta meitenēm atlases turnīra pirmās kārtas mačus.

Daugavpils novada Kultūras pārvalde, sadarbībā ar Nacionālo Polockas vēstures un kultūras muzeju – rezervātu un Zinātniski pētniecisko kultūras institūciju realizē kopēju projektu “Dvinas / Daugavas ielejas teritorijas iedzīvotāju tradicionālo amata prasmju izpēte, saglabāšana un nodošana nākamajai paaudzei”.

Īstenojot Latvijas un Lietuvas pārrobežu programmas projektu, Daugavpils novadā tiks veidots Pirmā pasaules kara mantojuma tūrisma maršruts un muzejs, tādejādi paplašinot tūrisma piedāvājumu novadā un izceļot vēsturiskās norises Medumu pagastā.

Pirmais pasaules karš ir atstājis ilgi nedzīstošas rētas ne tikai cilvēku likteņos un sirdīs, bet arī lielā tagadējās Latvijas un Lietuvas teritorijā, kur vairākus gadus atradās frontes t.s. „Dzīvības un Nāves” līnija.