Hover

Sakrālais mantojums

Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”

Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas 2. stāvā. Tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.

Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams

Vecticībnieku draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Dievnams tika uzcelts 1907. gadā, bet 1908.-1911. gadā tika veikti iekšējie apdares darbi. Draudzes locekļi dievnamam ziedoja svētbildes un grāmatas. Līdz pat mūsdienām te ir saglabājušās tādu autoru kā Konstantīna Pavlova, Vasīlija Kiriļļina, Varvaras Kiriļļinas, Ļeontija Seļezņova veidotās svētbildes.

Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Dievnams tika celts 1881. – 1889. gadā, 1935. – 1942. gadā to pārbūvēja. Kopš 1938. gada te atrodas Dekanāta centrs. 1990. gadā dievnamam līdzās, pieskaņojot baznīcas arhitektūrai, pēc Kazimira Lielauša projekta tika uzcelts ķieģeļu zvanu tornis.  Ēkas fasāžu veidojumā un dekorējumā izmantoti gotikas un romānikas motīvi. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logailās ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcā Varšavā. Dievnama vitrāžas ir vienīgie Latvijā atrodamie Varšavas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcas meistaru darinājumi Latvijā.  

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumgalā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem – zeltītavirs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls.

Mārtiņa Lutera katedrāle

1839. gadā – mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā, no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem, sākās Mārtiņa Lutera katedrāles celtniecība pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, kura tika pabeigta 1893.gadā. Šobrīd ar salīdzinoši nelielu draudzes locekļu skaitu, dievnamā regulāri notiek dievkalpojumi, izstādes, semināri un lekcijas. Savas izcilās akustikas dēļ, baznīcā īpaši iecienīti ir koncerti. Jebkuram interesentam ir iespēja draudzē pulcēties arī Bībeles stundās, Lūgšanu vakaros, Vīru vakaros un Svētdienas skolā. Gada siltajā periodā dievnams ir atvērts tūristiem.

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas (1905) divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Baznīcā izveidota Lurdas Dievmātes kapela. Neobraokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905. -1906. gadā. Neogotikas formās risināti baznīcēnu soli un biktssoli, kancele, kuru rotā ažūrs metālkalums. Greznas, smalki izstrādātas metālkaluma margas veidotas arī ērģeļu luktai.  Centrālaja altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas “Bezvainīgā Dievmāte” kopija.

Baznīcu kalns

Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Mārtiņa Lutera katedrāle uzcelta 1893. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca uzcelta 1905. gadā, tajā 1909. gadā uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana ērģeles. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle uzbūvēta 1905. gadā kā Dinaburgas garnizona baznīca. Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnamu būvēja laika posmā no 1908. līdz 1928. gadam.

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. 

Krievu kultūras centrs (Krievu nams)

Krievu kulturas centrā var aplūkot unikālas ekspozīcijas: „Vecticība Latvijā”, „Pareizticība Latvijā”, „Pjotra Hudobčenoka gleznas”, „Gžeļas keramika”, „Hohlomas izstrādājumi”, „Dinaburgas cietoksnis 1812. gada karā”.

Daugavpils sinagoga

Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.