Daugavpilī 2025. gads ir īpašs ne tikai ar pilsētas 750 gadu jubileju, bet arī ar vairākām citām ievērojamām gadadienām, kas cieši saistītas ar mūsu pilsētas kultūrvēsturi un personībām. Šogad atzīmējam Raiņa 160. dzimšanas dienu, Grīvas skolas 150 gadu jubileju un Raiņa centra pirmo gadadienu.
Rainim – 160
Šī gada 11. septembrī apritēs 160 gadi kopš dzimis latviešu literatūras dižgars – dzejnieks, dramaturgs un sabiedriskais darbinieks Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns. Viņa daiļrade un sabiedriskā darbība ietekmējusi veselas paaudzes, un līdz pat mūsdienām Raiņa darbi ir nozīmīga Latvijas kultūras un identitātes sastāvdaļa.
Rainis dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos. Bērnībā viņš mācījies Grīvas vācu skolā, vēlāk turpinājis izglītību Rīgā un Pēterburgā. Viņa pirmā publikācija laikrakstā “Dienas Lapa” parādījās 1895. gadā, un turpmāk Rainis radīja darbus, kas kļuvuši par latviešu literatūras klasiku. To vidū ir lugas “Zelta zirgs”, “Indulis un Ārija”, “Pūt, vējiņi!”, kā arī filozofiski dziļais darbs “Jāzeps un viņa brāļi”.
Svarīgs fakts ir tas, ka pēc trimdas gadiem Šveicē Rainis kopā ar Aspaziju atgriezās Latvijā tieši caur Grīvu un Daugavpili. 1920. gada 8. aprīlī Kalkūnu stacijā (1922. gadā pārdēvēta par Grīvas staciju) notika svinīga dzejnieku sagaidīšana. Šim nolūkam Rīgā bija izveidota īpaša svētku komiteja, kuras pārstāvji ieradās Daugavpilī. Vienu nakti Rainis un Aspazija pavadīja ēkā Rīgas ielā 8, kur tobrīd atradās Latvijas armijas Zemgales divīzijas štābs un pilsētas komendantūra (mūsdienās – Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs). Savukārt nākamajā dienā, 9. aprīlī, notika svinīgs pasākums Daugavpils stacijā, no kuras dzejnieki tālāk devās uz Rīgu.
Šie notikumi nav vienīgā Raiņa saistība ar mūsu pilsētu. Savus bērnības gadus Rainis pavadīja netālu no Daugavpils – Randenes, Berķeneles un Vasiļovas muižās. Šīs vietas atstājušas spēcīgu ietekmi viņa jaunības atmiņās, kas atspoguļotas dzejas krājumā “Saules gadi”. Viņš pētījis arī Daugavpils apriņķa kāzu tradīcijas. Savukārt 1927. gada janvārī, būdams Latvijas Republikas izglītības ministrs, viņš piedalījās Ilūkstes jaunās pamatskolas atklāšanā, kā arī apmeklēja Daugavpils Skolotāju institūtu un 1. latviešu vidusskolu.
Daugavpils Luterāņu kapos apbedīts Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns.
Grīvas skolai – 150
Ne mazāk nozīmīga jubileja ir Grīvas vācu skolai, šogad aprit 150 gadi kopš tās dibināšanas. Skola tika atklāta 1875. gadā un tā būvēta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Tā bija privāta Kurzemes bruņniecības uzturēta proģimnāzija, kur mācības norisinājās vācu valodā. Šeit skolēniem mācīja ne tikai valodas un vēsturi, bet arī kaligrāfiju, zīmēšanu, dziedāšanu un vingrošanu.
Skolas vēsturē īpaša vieta ierādīta tās audzēkņiem – Rainim un grafiķim Rihardam Zariņam, kurš vēlāk kļuva par vienu no Latvijas valsts ģerboņa autoru. Laika gaitā skola vairākkārt mainīja nosaukumu:
- -1902. g. Grīvas vācu skola;
- -1910. g. Grīvas latviešu pamatskola;
- -1919. g. Grīvas vecticībnieku valsts skola;
- -1934. g. Grīvas četrklašu pamatskola;
- -1941. g. Grīvas sešklašu pamatskola;
- -1948. g. Grīvas septiņgadīgā skola;
- -1954. g. Grīvas vidusskola;
- -2021. g. Daugavpils J. Raiņa 6. vidusskola;
- -2024. g. Daugavpils J. Raiņa 6. pamatskola.
Arī šodien ēka turpina savu dzīvi, kā izglītības, kultūras un sabiedriskais centrs. Te vēl aizvien darbojas Latgales Centrālās bibliotēkas filiāle “Pārdaugavas bibliotēka”, bērnu un jauniešu centrs “Jaunība”, kā arī šeit tiek īstenota Valsts aizsardzības mācība. Pērn šo programmu apguva kopumā 942 Daugavpils pilsētas izglītības iestāžu 10. un 11. klašu audzēkņi, un tās turpināsies arī jaunajā mācību gadā, stiprinot jauniešu patriotismu, līderību un pilsonisko apziņu.
Raiņa centram – 1
Vēsturiskās Grīvas skolas ēkas stāsts turpinās ar jaunu lappusi – pagājušajā gadā te tika atklāts Raiņa centrs. Tā ir unikāla kultūrvieta Grīvas apkaimē, kas darbojas kā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrvienība, piedāvājot daugavpiliešiem un pilsētas viesiem iepazīt ne tikai Grīvas vēsturi un Raini, bet arī citas ar Grīvu saistītas, Latvijas vēsturē nozīmīgas personības – botāniķi, augu ģeogrāfu, matemātiķi un filozofu Kārli Reinholdu Kupferu un grafiķi, vienu no Latvijas ģerboņa veidotājiem, vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autoru Rihardu Zariņu.
Īsā laikā Raiņa centrs ir kļuvis par nozīmīgu tikšanās vietu pilsētas iedzīvotājiem. Te regulāri notiek radošas meistarklases, aktivitātes ģimenēm ar bērniem un izzinošas lekcijas. Raiņa centrā darbojas arī Adītāju klubiņš, kā arī te regulāri tiekas literāti, mākslinieki un fotogrāfi.
Jau 11. septembrī, Dzejas dienu ietvaros, Raiņa centrs svinēs savu pirmo gadadienu ar svētku sarīkojumu “Iz senās, gaišās pagātnes”. Pasākuma laikā pie Raiņa centra galvenās ieejas tiks atklāts īpašs vides objekts, skanēs apsveikumi un muzikāli priekšnesumi. Ikvienam būs iespēja aplūkot centra ekspozīciju. Literatūrvēsturniece Gaida Jablovska atklās mazāk zināmus faktus par Raiņa dzīves gaitām. Tam sekos radošas tikšanās ar dzejniekiem, rakstniekiem, māksliniekiem un fotogrāfiem. Apmeklētājiem būs iespēja iejusties Raiņa laikmetā, spēlējot dažādas spēles, izdejot dančus un nogaršot tam laikam raksturīgo svētku cienastu.
Plašāka informācija par Dzejas dienu norisēm Daugavpilī tiks publicēta jau tuvākajā laikā.
Raiņa centrs aicina ikvienu kļūt par jaunas ekspozīciju veidotāju, dāvinot centram senas lietas ar savu stāstu. Atgādinām arī, ka Grīvas skolas foajē atrodas publiskais grāmatu plaukts, kur ikviens var atnest grāmatas, kas vairs netiek lasītas, un samainīt tās pret citām. Tā grāmatas turpina ceļot no lasītāja pie lasītāja, veidojot dzīvu un atvērtu kultūras telpu Daugavpilī.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa