Hover

NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”

 29.11.2022
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”

Šā gada 25. novembrī Lietuvā, Zarasu rajona pašvaldības bibliotēkas konferenču zālē norisinājās konference veltīta Pirmā pasaules kara mantojuma pētniecībai. Konferenci organizēja Zarasu Tūrisma un biznesa informācijas centrs sadarbība ar partneriem no Augšdaugavas novada centrālās administrācijas, īstenojot Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projektu Nr. LLI-501 “Pirmā pasaules kara mantojuma tūrisma maršruta un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežā” WWI route.

Šī projekta ietvaros tika izveidots jauns velo maršruts un divi Pirmā pasaules kara muzeji Turmantā (Lietuva) un Medumos (Latvija).

Konferences programma bija ļoti piesātināta. Vairāk nekā 100 konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties prezentācijas par kara mantojuma aktualitāti un tūristu piesaistīšanu. Tika nodrošināta sinhronā tulkošana latviešu un lietuviešu valodā.

Konferences dalībniekus sveica Zarasu rajona pašvaldības mērs Nikolajs Gusevs un Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis.

Pašvaldības iestāžu pārstāvji uzsvēra, ka, lai arī šī kara mantojuma tēma jau sen ir bijusi aktuāla un zināma, projekta “WWI ROUTE” izstrādes gaitā ir palielinājušās pielietošanas un aktualizēšanas iespējas. Projekts aptver daudzas tēmas, kas padara to interesantu un perspektīvu.

Lietuvas militārais vēsturnieks, politiķis, Lietuvas Republikas Seima deputāts, humanitāro zinātņu doktors, profesors Valds Rakutis savā ziņojumā uzsvēra Pirmā pasaules kara mantojuma nozīmi, kā arī iepazīstināja ar svarīgākajām Pirmā pasaules kara pētījuma detaļām. Ar visu pētījumu, kurš tika veikts projekta ietvaros, var iepazīties šeit: https://ieej.lv/LwvUR

Profesors Valdas Rakutis uzsvēra, ka šādu projektu dzīvotspējai nepieciešams gan valdības atbalsts, gan biznesa iniciatīvas. Bet visvairāk, lai projekts un tā rezultāti izdzīvotu, mums ir nepieciešami entuziasti, cilvēki, kas aizraujas ar šo ideju.

Projekta koordinators – Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis un Zarasu Tūrisma un biznesa informācijas centra projektu vadītājs Ramūnas Keršys iepazīstināja ar projektu un tā īstenošanas gaitu.

Jau šobrīd ir izveidots starptautiskais tūrisma maršruts, sekojot Pirmā pasaules kara mantojuma objektiem, tiek vākti eksponāti, veidotas ekspozīcijas. Kā stāsta Ramūnas Keršys, sabiedrībā izskan dažādi viedokļi par projekta aktualitāti un nepieciešamību, taču pats projekts ir palielinājis apmeklētāju plūsmu, īpaši Turmantā. Šogad vien, tika organizētas 15 pārgājienu ekskursijas interesentiem, skolēniem, dažādu pašvaldību pārstāvjiem. Abās robežas pusēs sagatavoti desmit gidi, kuri var vadīt ekskursijas par militārā mantojuma tēmu. Pie interesantākajiem objektiem maršrutā ir uzstādīti informatīvie stendi, un objektu vieglākai atrašanai tiek izmantotas norādes. Diskusijas laikā Ramūnas Keršys uzsvēra, ka šādi projekti parasti netiek izstrādāti pāris gadu laikā.

Pieredzes apmaiņas braucienā uz Pirmā pasaules kara muzejiem Francijā tika gūta vērtīga pieredze, kura tiek izmantota, veidojot izstādes un izstrādājot starptautisko tūrisma maršrutu, kurš jau tagad ir interesants pārgājienu dalībniekiem, velobraucējiem, cilvēkiem, kas ierodas ar automašīnu vai autobusu. Ramūnas Keršys uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi ar šī projekta palīdzību ne tikai saglabāt militāro mantojumu reģionā, bet arī pielāgot to apmeklētāju plūsmai, piesaistot arvien jaunus tūristus.

Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta reģionālo studiju centra vadītājs profesors Henrihs Soms iepazīstināja ar Krievijas impērijas armijas Pirmā pasaules kara mantojumu Latgales reģionā. Tūkstošiem tā laika fotogrāfiju un karavīru gleznotās bildes atspoguļo tā laika kara mentalitāti. Lielākais mantojums ir tranšeju sistēma, kas dažviet saglabājusies līdz mūsdienām.

Ar labās prakses piemēriem un militāro mantojumu Daugavpils pilsētas pašvaldībā dalījās Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis. Daugavpils cietoksnis, iespējams, ir visattīstītākais militārā mantojuma objekts, kas celts un izmantots karā ar Napoleona franču armiju. Cietoksnis ir Daugavpils pilsētas vizītkarte, pēdējais bastiona tipa cietoksnis Eiropā ar daudzām unikālām celtnēm, kas atgādina cara laikus. Pirmā pasaules kara laikā šeit darbojās slimnīca un noliktavas, tagad virmo daudzveidīga kultūras dzīve, atrodas M. Rotko mākslas centrs, darbojas Pirmā pasaules kara muzejs. Drīzumā tikko rekonstruētajā inženiertehniskajā arsenālā durvis vērs tehnikas muzejs.

Kauņas cietokšņa parka vadītājs Egidijus Bagdons iepazīstināja ar Militāro mantojumu Kauņas pilsētas pašvaldībā un tā pielāgošanu apmeklētāju plūsmai, šeit izvietoto fortu sistēmu un tās attīstību. Kauņa ir pilsēta cietoksnī, tāpēc, pēc Egidija Bagdona domām, aizmirstais nocietinājumu mantojums ir nozīmīgs akcents, atklājot to ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.

Nalšu muzeja direktores vietniece Dr. Regina Mikštaitė – Čičiurkienė dalījās Nalšu muzeja pieredzē un militārā mantojuma pielāgošanā, lai palielinātu apmeklētāju plūsmu. Pēc stāstītājas teiktā, ir daudz unikālu Pirmā pasaules kara mantojuma inženierbūvju un nocietinājumu. Tos atklāj tikai vietējo entuziastu spēki, tāpēc ļoti noderēs WWI ROUTE projekta īstenošanas laikā gūtā pieredze.

Konferences laikā tika prezentēta arī Otrā pasaules kara militārās tehnikas ekspozīcija Sventes muižā, kā tūrisma objekts, kurš veiksmīgi darbojas un piesaista tūristus.

Kara mantojums ir interesants un pievilcīgs, par to liecina arvien pieaugošais apmeklētāju skaits, kurus interesē šī tēma. Šādi projekti ir ilgtermiņa, rada sadarbības sistēmas un sniedz milzīgas perspektīvas vietējiem pakalpojumu sniedzējiem.

Šis raksts tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī raksta saturu atbild Augšdaugavas novada centrālā administrācija. Nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka tas atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.

NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”
NORISINĀJĀS KONFERENCE “PIRMĀ PASAULES KARA MANTOJUMA PIELĀGOŠANA, LAI PALIELINĀTU APMEKLĒTĀJU PLŪSMU REĢIONĀ UN RADĪTU IESPĒJAS VIETĒJIEM PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM”