ANTONS SKRINDA – VIENS NO IZCILĀKAJIEM UN REDZAMĀKAJIEM LATGALES ATMODAS DARBINIEKIEM

(1881 – 1918)

Kas tur dauzōs, kas tur nōc,
Kas tōs endžes klaudzynoj?
Tur ir rudiņs. Vēji šņōc,
Lūgu duras kvydzynoj.

Saule slēpās, debess mōcās,
Dzērves skrīn uz syltū molu;
Vysur monōs: rudiņs sōcās,
Vosora jau īt uz golu. (..)
(A. Skrinda ‘’Rudiņs’’ (1912))

20.gs. sākumā Antons Skrinda vēsturē sevi pierādīja kā vienu no izcilākajiem un redzamākajiem Latgales atmodas darbiniekiem. A. Skrinda sevī apvienoja vairākus potenciālus – viņš bija cara armijas ārsts, dzejnieks un rosīgs žurnālists. Šogad Antonam Skrindam aprit 140 gadu jubileja.

Biogrāfija: Izcilais Latgales atmodas darbinieks Antons Skrinda dzimis 1881.gada 14.oktobrī Līksnas pagasta Liepu Mukānos. Mācību gaitas 6 gadu vecumā Antons uzsāka vietējā Līksnas pagasta skolā. Pēc skolas pabeigšanas 1891.gadā Antons iestājās katoļu baznīcas aprūpes Sv. Katrīnas proģimnāzijā. Pēc 4 pavadītajiem mācību kursa gadiem Sv. Katrīnas proģimnāzijā, viņš turpināja izglītību Pēterpils valsts ģimnāzijā, ko pabeidza 1901.gadā ar sudraba medaļu. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas Antons iestājās Kara Medicīnas akadēmijā, kurā studēja no 1902. – 1905. gadam un no 1906. – 1909.gadam. Pēc 1905.gada revolūcijas emigrējis uz Šveici, kur jau mājvietu bija sev raduši vairāki cara valdības vajāti latvieši. Ceļā uz Šveici viņam palīdzēja dzejnieks Kārlis Skalbe.

No 1905. – 1906.gadam A. Skrinda turpināja studēt medicīnu Bernes universitātē. Šveice tolaik bija pazīstama kā zeme, kur cilvēkam bija tiesības un iespēja tikt pie izglītības un materiālās labklājības. Tieši Šveicē dzīvojot un mācoties Antonam rodas Rēzeknes kongresa ideja: Latgales kulturālā un garīgā autonomija Latvijas valstī.

Antons, Monika un Dominiks pie savām mājām Liepu Mukānos, 20.gs. sākums. Skrindu dzimtas muzeja krājums

A.Skrindas kāzas ar Helēnu (1912), kreisajā pusē vecāki, pa labi no Antona brālis Benedikts un Kazimirs. Skrindu dzimtas muzeja krājums

1910.gadā A.Skrinda apņem par sievu krievu tautības pārstāvi Antoņinu. Drīz Antons tiek nozīmēts darbā uz Sibīriju kā ārsts. Tur viņam kopā ar sievu piedzima meita, kurai tika dots vārds Leokādija. Bet pēkšņi jaunās ģimenes laimi aptumšo sievas negaidītā slimība, kura arī 1911.gada novembrī laupa jaunās sievietes dzīvību un ģimene paliek bez sievas un mātes. ‘’Viņai neskaitāmas reizes tika stāstīts, ka to atcerēties nav iespējams. Nevar atcerēties dažus mēnešus vecs bērns to, kā tālajā Sibīrijas pilsētas Kanskas kapsētā sasaluši zemes gabali krīt uz zārka. Zārkā ir māmiņa. Zemes gabali krīt un krīt uz viņas siltajām krūtīm. Tēvs, piespiedis sev klāt pusgadu veco meitiņu. Uz viņas pierītes nokrīt asara. Vai varbūt sniega pārsla. Todien stipri sniga.’’ (No L.Staudžas atmiņu stāsta par tēvu A.Skrindu) Šī nepatīkamā gadījuma dēļ dakterim Antonam piešķir divu mēnešu atvaļinājumu, kura laikā vīrietis kopā ar meitu atgriežas Pēterpilī. Tālākais ceļš Antonu ved uz Rēzekni, kas ir liktenīgi, jo kara ārsts tur satiek savu otro sievu – Helēnu Olgu Skrindu, kurai arī meitas uzvārds ir Skrinda un kura nāk no Jersikas. 1912.gada aprīlī abi mīlnieki mij gredzenus un aizbrauc atpakaļ uz Sibīriju. ‘’Uz kumodes viņu dzīvoklī kāzu fotogrāfija. Tēvs un jauna sieviete, kura nu viņai jāsauc par mammu Oļu. Fotogrāfijā mamma Oļa un Tēvs, uzskrullētām ūsām, virsnieka mundierī ar akselbantēm. Mammai Oļai gara, balta kleita un matos vainags no jocīgām, baltām puķēm, kuras atgādina mazas bumbiņas.’’ (No L.Staudžas atmiņu stāsta par tēvu A.Skrindu)

1913.gada 29.decembrī Antons un Helēna Skrindas sagaida pasaulē ierodamies otro meitu, kurai tiek dots vārds Aurēlija Adele.

Antona meita Leokādija ar ģimeni , blakus vīrs Antons, dēls Andris, kreisajā pusē mazbērni Sandra, Karla un Pauls un labajā pusē mazbērni Caralyn un Viktors. Skrindu dzimtas muzeja krājums

A.Skrinda meita Aurēlija ar dēlu Andri un vīru Aloīzu, Vinipega (1979) Skrindu dzimtas muzeja krājums

Kad tiek pārrauta frontes līnija, A.Skrinda spiests ceļot uz dzimteni caur Vāciju. Ceļā uz mājām A.Skrindu sagūsta vācieši un gūstekņu nometnēs stipri novārdzina. Kad A.Skrindam izdodas tikt ārā no vācu nometnēm un atgriezties Rēzeknē 1918.gada pavasarī, dakteris ir novārdzis un slims. Trīs dienas pēc atgriešanās dzimtenē, 1918.gada 31.martā, nenākot pie samaņas, pirmajās Lieldienās, viņš mira. Apglabāts tika Rēzeknes katoļu kapos.

Pirmā latgaliešu dzejas antoloģija ”Kūkle” (1914). Skrindu dzimtas muzeja krājums

Darba gaitas:

1904.gadā A.Skrinda kopā ar brāli K.Skrindu Pēterpilī Sv. Katrīnas proģimnāzijā mācīja latgaliešu valodu aptuveni 50 skolēniem :’’Ar latvišu voludas ivesšonu Sv.Katres gimnazijā, broli Skryndas beja pirmi tur latgalim izluksnes pasnedzeji. Bet latgališim tod veļ nabeja nedz sovas gramatikas, nedz ari nuskaidrots pareizraksteibas. Šytu lelu rubu aizpiļdeja dr. O.Skrynda 1908.g., saraksteidams pamateigu latgališu gramatiku.’’ ( Zīdūnis, Nr.1, 1930.)

1905.gada 27.novembrī sāka iznākt pirmais latgaliešu laikraksts ‘’Gaisma’’, kura redaktors bija Francis Kemps. ‘’Gaismā’’ A.Skrinda rakstīja par latgaliešu pirmajiem sabiedriskajiem pasākumiem, par Pēterburgas latviešu muzikālo biedrību, tās iekšējo dzīvi un nozīmi celt savas tautas pašapziņu un labklājību, par uzskatāmu piemēru minot Baltijas latviešus. 1908.gada 15.maijā iznāk laikraksts ‘’Drywa’’, kura pielikumā A. Skrinda bija ievietojis ‘’Latgaliešu gramatikas’’ reklāmu. Četrus gadus ‘’Drywai’’ līdzi nāca arī gadagrāmata ‘’Drywas kalendars’’ A. Skrindas vadībā. Antons bija ne tikai literārs darbinieks, bet arī publicists. Presē parādījās daudz viņa rakstu un to tematika bija ļoti plaša.

1909.gadā A. Skrinda beidza Kara Medicīnas akadēmiju ar ārsta diplomu. Pēc gada 1910.gadā Antons tiek nozīmēts darbā uz Sibīriju kā ārsts. Sibīrijā dakteris tiek norīkots 32. Strēlnieku pulkā pilsētā Nižnij Udinsk, Udinskas upes krastā. 1913.gadā A.Skrinda kopā ar ģimeni atgriežas uz Rēzekni, kur arī dzīvo un strādā par ārstu. 1914.gada kādā naktī Antona ģimene tiek uzmodināta no miega ar sparīgu klauvējienu durvīs un skaļu saukšanu: ‘’Karš sācies! Mobilizācija!’’ Bija sācies Pirmais pasaules karš. Antonam tika dota pavēle ierasties frontē kā ārstam un viņš tika norīkots transporta korpusā pie pārtikas apgādes. Pēc vienas nedēļas Helēna savu vīru Antonu pavadīju uz staciju, no kurienes tālāk Antons vilcienā devās uz fronti un Grodoņā tika ieskaitīts dienestā otrā korpusa transportu daļā.

A.Skrindas rokraksts. Rakstniecības un Mūzikas muzeja krājums.

Ievērojamākie darbi:

Tulkojis un lokalizējis poļu un krievu rakstnieku lugas, dažas no tām – “Katreite”, “Pādējī divi rubli”, “Odums un Īva”.
Skrinda piedalījies aktieru trupā Sanktpēterburgā, vēlāk rīkojis teātra izrādes Latgales laukos. Pats uzsācis lugu repertuāra izveidi, tulkojis un izdevis lugas. Uzskatāms par latgaliešu skatuves repertuāra pamatlicēju.
Sastādījis un izdevis “Latvišu volūdas gramatiku” (1908).
Kopā ar F. Obšteinu sastādījis dziesmu krājumu “Dzīsmu vōceleite” (1908).
Sastādījis un izdevis pirmo latgaliešu dzejas antoloģiju “Kūkle” (1914). Tajā ievietoti arī vairāki Skrindas oriģināldzejoļi, piemēram, “Vijoleite”, “Rudiņs”, kas ir vieni no pirmajiem mākslinieciski nozīmīgajiem dzejoļiem latgaliešu literatūrā.
Aktīvi darbojies pirmo Latgales laikrakstu ‘’Gaisma’’ (1905, red.F.Kemps) un ‘’Drywa’’ (1908, red.K.Skrinda) redkolēģijā. Avīzē ‘’Drywa’’ publicējis rakstus ar pseidonīmu ‘’Leidumnīks’’.
Piedalījies E.Melngaiļa organizētajā latviešu tautas melodiju vākšanā.