Hover

Iepazīsties ar Bebreni

 15.04.2025
Iepazīsties ar Bebreni

 

Atklāj Sēlijas burvību un radi skaistas atmiņas Bebrenē!

 

 

 

 

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudziem Sēlijā, kurā pilnībā saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu.


Bebrenes ciems ir viena no retajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru un vienotu Bebrenes kultūrvēsturisko „seju”. Tajā noteicoša loma ir muižas ēku un baznīcas izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir tai pakārtoti.
Parka ieskautās grāfu Plāteru-Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem. Muižas kompleksa teritoriju ieskauj sarkano ķieģeļu žogs, kas pāriet mūrētu stabiņu žogā ar koka starpsienām. Šādas konstrukcijas žogi 17.-19. gs. bija sastopami samērā bieži gan lauku muižās, gan pilsētās. Tagad šie žogi ir saglabājušies tikai dažās vietās visā Latvijā un tikai fragmentāri. Bebrene ir tā vieta, kur šī žoga konstrukcija lielā teritorijas daļā ir saglabājusies.

Bebrenes baznīcas celtniecība pabeigta 1797. gadā. Tās novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru-Zībergu muižas ansambli. Baznīcas zvanu tornis veidots kā atsevišķa celtne, kas kalpo kā ieejas vārti baznīcas dārzā.

Baznīcas ziemeļu fasādē abpus galvenajām durvīm redzami četrās nišās gleznoti apustuļi.
Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli. Dievkalpojumu laikā skan 19. gadsimtā būvētās ērģeles.
Dievnams ir nozīmīgs ne tikai kā savrups sakrālās arhitektūras piemineklis, bet arī kā muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas būtiska sastāvdaļa.
Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses. Dievnamā var ieiet svētdienās vai iepriekš piesakot ekskursiju vietējā gida pavadībā.

Bebra skulptūra Bebrenes centrā uzstādīta 2011. gadā kā vides objekts, kas simbolizē Bebrenes nosaukuma izcelsmi.

Bebrenes nosaukums rakstos pirmoreiz minēts 1562. gadā, un tam varētu būt saistība ar bebriem, kas plaši apdzīvojuši šo apvidu. Skulptūra veidota no laukakmens un metāla. Bebra tēls skulptūrā ir uzsvērts ar dabiskajiem materiāliem – laukakmens un metāls piešķir objektam gan autentiskumu, gan izturību.
Skulptūrai piemīt ne tikai mākslinieciskā vērtība, bet tā palīdz izprast arī vietējo vēsturi un dabas mantojumu

Bebra skulptūra Bebrenes centrā uzstādīta 2011. gadā kā vides objekts, kas simbolizē Bebrenes nosaukuma izcelsmi.

Bebrenes nosaukums rakstos pirmoreiz minēts 1562. gadā, un tam varētu būt saistība ar bebriem, kas plaši apdzīvojuši šo apvidu. Skulptūra veidota no laukakmens un metāla. Bebra tēls skulptūrā ir uzsvērts ar dabiskajiem materiāliem – laukakmens un metāls piešķir objektam gan autentiskumu, gan izturību.
Skulptūrai piemīt ne tikai mākslinieciskā vērtība, bet tā palīdz izprast arī vietējo vēsturi un dabas mantojumu.

Bebrenes muižas kompleksa izcilo arhitektūru papildina grāfu dzimtas kapliča, kas tika uzcelta 1910. gadā. Ēka veidota gotikas stilā, un tās ieeju rotā iespaidīga dzega ar grāfu dzimtas ģerboni.

Kapličas pagrabā, kuram nav tiešas ieejas, metāla zārkos atdusas grāfu dzimtas pārstāvji. Ārpusē, kapličas sienā, iemūrētas četras marmora plāksnes ar grāfu uzvārdiem.
Šī ēka ir lieliski saglabājusies un šobrīd tiek izmantota dievkalpojumiem bēru laikā un kapusvētkos. Bebrenes grāfu Plāteru-Zībergu kapliča ir ne tikai ievērojams tūrisma objekts, bet arī izcils gotikas arhitektūras paraugs Sēlijā.

Dabas parks „Dvietes paliene” ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta.


Dabas parka teritorija iekļauta Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, turklāt Dvietes paliene atbilst ne tikai Eiropas Savienības, bet arī globālā līmeņa putniem nozīmīgo vietu kritērijiem.
Lai saglabātu augiem un dzīvniekiem nepieciešamās atklātās pļavu platības, Latvijā jau daudzu gadu garumā tiek izmantota vēsturiska pieeja – dabas teritorijās tiek atjaunotas savvaļas zirgu un citu lielo zālēdāju populācijas. Noganīšana ar nosacīti savvaļā turētiem lielajiem zālēdājiem ir kļuvusi par populāru dabas teritoriju apsaimniekošanas metodi arī citās Eiropas valstīs.

Dabas parka “Dvietes paliene” Putnu salā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”, kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, izstrādāt ceļojuma maršrutus un saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus. Centrā tiek rīkoti izglītojoši semināri.

Informācijas centrā darbojas bērnu Vides klase, kur pamatskolas vecuma bērni ar skolotājiem tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi.

Alpaku Sala ir alpaku audzētava ar ievērojamu alpaku saimi Sēlijā, Bebrenes pagastā.

Šeit vienmēr ir alpaku gadalaiks, atpūta dabas skaņās, alpaku vilnas dzija un adījumi, un mazo alpacēnu rotaļas. “Dzīparu “ mājā viss interesantais par diega tapšanu, darbošanās vieta, vilnas namiņa krāsniņas siltums, Sēlijas viensētas smarža… un vecā pulksteņa iezvanīts nesteidzīgs laiks.

Akmeņupes dabas taka izveidota Dvietes upes labā krasta pietekas – Akmeņupes ielejā.

Pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos: pavasarī strauji plūstošās upītes krasti ir zili, jo visapkārt zied zilās vizbulītes, pēc tam baltās un dzeltenās. Vasarā acis priecē zilie zvaniņi, un upe palikusi pavisam mierīga un rāma.
Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi. No krasta kraujām uz Akmeņupes gultni izlauzušies vairāki avoti ar dzidru un garšīgu ūdeni, kuru atpūtas vietā var izmantot slāpju dzesēšanai un možuma atgūšanai tālākajam ceļam.
Labiekārtotajās atpūtas vietās ir atļauts kurināt ugunskurus, ērti ieturēt līdzpaņemto azaidu un pārnakšņot telšu vietās.

Bebrenē darbojas amata meistars – podnieks Mareks Zavodnojs, kurš gatavo reducētos (melnos) traukus pēc senas tehnoloģijas tāpat kā mūsu tālie senči, kas dzīvoja 4500. – 1500. gados pirms mūsu ēras.

Šādu podu senās lauskas joprojām var atrast Bebrenes apkaimē, pastaigājoties Putnu salā un citur Dvietes palienes dabas parkā.
Trauki tiek veidoti tikai ar rokām, neizmantojot podnieka ripu.
Iepriekš piesakoties, interesentiem iespējams apgūt podu gatavošanas prasmes un iegādāties podnieka darinājumus.

 

Bebrenes Tūrisma informācijas punkts
 +371 251 55 458
 turisms@bebrene.lv
www.manabebrene.lv