Turpinot iesākto tradīciju svinēt Gotharda Frīdriha Stendera dzimšanas dienu, biedrība “Stendera novadnieki” un Augšdaugavas novada Kultūras pārvalde divu dienu garumā organizēja “Stendera festivālu” Eglainē.
23. augustā, Lašu pilskalnā, notika pasākums “Ielūdz grāfiene Marija”. Grāfienei Marijai Tīzenhauzenai-Pšezdzeckai 19. gadsimta pirmajā pusē Veclašos piederēja īpašumi, tai skaitā Veclašu muižas pils, kas tika iznīcināta Pirmā pasaules kara laikā. Veclašu muižai piederēja 27 saimniecības, kas 19. gadsimta beigās tika pārdotas zemniekiem, tādā veidā izveidojot toreizējo Lašu pagastu. Marija Tīzenhauzena-Pšezdzecka atbalstījusi vairāku baznīcu celtniecību.
Godinot dižciltīgo Mariju Tīzenhauzenu-Pšezdzecku, leģendām apvītajā Lašu pilskalnā viesojās Tabores pagasta vēsturisko deju kopa “Senlaiku motīvi”, izdejojot krāšņas dejas un galma balli iesākot ar graciozo polonēzi. Rubenes Tautas nama folkloras kopa “Kāre” iepazīstināja apmeklētājus ar sēļu mēlē dziedātām dziesmām, kas pierakstītas netālu no Eglaines – gan Rubenes pagastā, gan Aknīstē. Brāļi lietuvieši no Zarasu kultūras centra tradicionālās mūzikas grupas “Samaniai” spēlēja jautras lietuviešu melodijas, arī latviešiem zināmo tautas dziesmu “Pankūkas”. Savukārt, Rīgas vācu biedrības vokālais ansamblis “Morgenrot” izpildīja sirsnīgas melodijas no Vācijas tradicionālās mūzikas pūra. Grāfienes Marijas balles noslēgumā jautru noskaņu radīja amizantais ansamblis “Ziņģes brāļi” no Bauskas.
Festivāls turpinājās 24. augustā, Lašu baznīcā, kur tika godināts Gothards Frīdrihs Stenders.
Vecā Stendera ieguldījums latviešu tautas izglītošanā ir neizmērojams. Viņš mūsu tautai ir atklājis dzeju un prozu gan reliģiska rakstura, gan laicīgo. Stenders ir 2 ābeču autors, ir aprakstījis un pētījis latviešu valodu, rakstos apkopojis latviešu valodas gramatiku, valodas īpatnības, ir pirmais, kurš runājis par latviešu valodas izloksnēm. Kā tīro latviešu valodu uzskatīja Viduszemgales izloksnes, jo tās ir vistuvākās literārajai rakstu valodai, savukārt Augšzemes izloksnes uzskata par netīrām, jo tām ir būtiskas atšķirības no rakstu valodas. Tomēr, savā laikā viņš ir ieteicis dažus literāros vārdus aizstāt ar augšzemnieku vārdiem, piemēram, vārds dzirnavas jāaizstāj ar vārdu patmalas. Viņš uzskatīja, ka valodai ir jābūt vienkāršai, saprotamai, tā nevar būt samākslota. Kopumā Vecā Stendera nozīme valodniecībā ir ļoti būtiska – viņš bija pirmais, kurš padziļināti pētīja latviešu valodu.
Vēl viena ļoti būtiska joma, ko Vecais Stenders attīstījis Latvijā, ir ziņģu dziedāšanas tradīcija. 18. gadsimta otrā puse ir laiks, kad Stenders pārtrauca savu darbošanos latviešu literārās valodas pētīšanā. Šajā laikā viņš pievērsās ziņģēm. Grāmatā “Ziņģu lustes” viņš apkopojis un iztulkojis dažādu vācu autoru darbus. Šajā laikā latviešu tautā izplatās jauna mode – izzināt visu laicīgo, dzejā parādās jauni temati – daba, mīlestība, patriotisms. Vecais Stenders bija liels lauku patriots, viņš uzskatīja, ka pilsētā dzīve nav tik laba kā laukos, uzsvēra, ka tieši latvietim ir jādzīvo laukos, ka viss labais nāk no lauku vides, ļoti uzteica zemnieku nopelnus un nepieciešamību.
Koncertā “Stendera svētki Eglainē” uzstājās Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Mačanovskis un koncertmeistare Zane Volberga, izpildot izcilus klasiskās mūzikas šedevrus.
Pasākums tapis, biedrībai “Stendera novadnieki” īstenojot “Sēlijas kultūras programmas 2025” projektu un sadarbojoties ar Augšdaugavas novada pašvaldību.
Teksts, foto: Māra Multiņa
