Dvietieši lepojas ar savu sakopto, ar īpašu auru apveltīto un seno parku, kurš ir iecienīts dabas un sabiedriskais objekts. Dvietes parks veidots 19. gs. kā ainavu parks ar laukakmeņu mūrējuma tiltu. Parka kopējā platība ir 7,41 ha, tai skaitā 1,0 ha ūdeņi. Parkā ir ar 3 kanāliņiem saistīti dīķi. Parka malā atrodas 19. gs. muižas ēkas, tēlnieka I.Dobičina 3 skulptūras, veltītas arājiem, un vācu karavīru apbedījuma vieta.  Dvietes parks ir vietējās nozīmes īpaši aizsargājams dabas objekts. Tajā apskatāmas vairākas alejas un dažādas koku un krūmu sugas, kā arī dižkoki. Tajā apmeklētāju priekam paveras arī akmeņdārzs, puķu un košumkrūmu dobes, “Mīlestības tiltiņš”, taciņas, pašdarināti soliņi, galdiņi, šūpoles, ugunskura vieta. Veselīga dzīvesveida cienītājiem ir iespēja nodarboties ar sportu, jo parkā atrodas 2 sporta laukumi – futbola un basketbola. Parka teritorija katru gadu tiek labiekārtota un papildināta ar jauniem koka elementiem, tiek atjaunots stādījumu fonds. 2012. gadā biedrības „ Dvietiņa ” realizētā projekta ietvaros parkā no koka guļbūves uzbūvēta Dvietes parka brīvdabas estrāde un uzstādīti skatītāju soli; 2015. gadā uzbūvēta koka guļbūves publiski pieejama lapene un tualete; 2018. gadā pārbūvēts futbola laukums, uzstādīti jauni futbola vārti, uzstādīts bērnu rotaļu laukuma komplekts – bērnu pilsētiņa.

2021. gadā ar biedrības “Dvietes vīnogas” atbalstu iekārtots stāvlaukums autotransportam.

The post Dvietes parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Mitrāja parks Daugavpils pilsētas Esplanādē ir unikāla vieta, patvērums retām un aizsargājamām dzīvnieku un augu sugām. Tas ir neparasts dabas izziņas, relaksācijas un saturīgas atpūtas objekts pašā pilsētas vidū, kur izveidota aptuveni pusotru kilometru gara Purva taka ar vairākām skatu platformām un slēpņiem putnu un dzīvnieku vērošanai.

Reta ir pilsēta Latvijā un pat Eiropā, kas var lepoties ar kaiju koloniju, purva bruņurupučiem, zilrīklītēm, mazajiem dumpjiem un citiem dzīvniekiem pilsētas centrā. Tādēļ Mitrāja parks ir unikāls tūrisma un dabas izziņas objekts. Daudzveidīgo purva iemītnieku dzīvi var pētīt divējādi: dodoties mierīgā pastaigā pa labiekārtotu taku, vai arī iejusties lauka pētnieka ādā un izvēlēties piedzīvojumu maršrutu gida pavadībā (Latgales zoodārza-mitrāja gida pakalpojumus jāpiesaka pa tālruni +371 65426789).

Purva takai ir vairākas ieejas, tādēļ pastaigas maršrutu var sākt četrās vietās:

• ▪ pie skatu platformas paugura, t.i. no Esplanādes parka un Kandavas ielas puses;
• ▪ pie Daugavas ielas gājēju ceļa blakus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijai;
• ▪ pie Daugavas ielas gājēju ceļa blakus suņu pastaigas parkam;
• ▪ no Latgales zoodārza puses zoodārza darba laikā. Iesakām apskatīt arī Latgales zoodārzu.

Taka ir aprīkota ar velosipēdu statīviem, informācijas stendiem un norādes zīmēm, kuras sniedz informāciju par iespējamajiem takas pastaigas virzieniem.

Purvājā ir izbūvēts atsevišķs maršruts – Biologu taka, kas veido aizraujošu un izzinošu maršrutu. Biologu taka brīžiem var būt mitra un pārplūdusi, tai ir iespējami šķēršļi – gan nokrituši koki, zari, gan mitrājā mītoši dzīvnieki un to darbības pēdas, gan garas niedres un grīšļi. Tādēļ Biologu taka pieejama tikai dabas draugiem gida pavadībā, lai varētu ieraudzīt un izzināt mitrāja slēpto dzīvi.

Putnu un dabas norišu vērošanai laipās ir izbūvētas arī vietas-slēpņi ar putnu vērošanas sienu.

Takai ir nodrošināta vides pieejamība, tā ir piemērota māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Izņēmums ir maršruts Biologu takā.

Mitrāja parks ietilpst Latgales zoodārza-mitrāja kompleksā, kas ir aizraujošs un neparasts dabas izzināšanas komplekss visai ģimenei, no mazuļiem līdz vecvecākiem. Šeit var iepazīties gan ar neparastiem eksotiskiem dzīvniekiem, ienākot viņu apdzīvotajā vidē zoodārzā, gan izstaigāt Purva taku Latgales biodaudzveidības mitrāja parkā, kur zem klajas debess katrā gadalaikā iespējams tikties ar dzīvniekiem savvaļā un izpētīt to dabiskās dzīvotnes – niedru, grīšļu un vilkvālīšu audzes, dīķus, krūmājus.

Ieeja teritorijā aizliegta laika posmā no 1. marta līdz 1. augustam, jo iestājas putnu ligzdošanas periods.

The post Latgales mitrāja biodaudzveidības parks un Purva taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Gar Daugavpils cietokšņa citadeli Daugavas upes labajā krastā 2021. gadā tika iekārtota krastmalas promenāde. Promenādes kopējais garums ir apmēram 1km, tā virzās pa cietoksni ieskaujošā aizsargdambja augšējo līmeni.

Promenāde sākas vietā, kur 19. gs. atradās osta laivu un izjaucamā peldošā tilta daļu glabāšanai, un beidzas pie vēsturiskās ūdens nolaidnes, kur satek ūdens no visas citadeles aizsarggrāvja. Ostas teritorijā ir apskatāms cietokšņa makets. Promenādes centrālajā daļā apskatei ir atklāti divi posmi ar oriģinālo apaļakmeņu bruģi, kas agrāk klāja visu aizsargdambi un noeju no tā līdz peldošajam tiltam. Šeit arī ir rekonstruēta viena no akām, no kuras 19. gs. cietokšņa ūdensvadā tika sūknēts ūdens.

Cietokšņa promenāde ir piemērota nesteidzīgām pastaigām, cietokšņa nocietinājumu apskatei abos Daugavas krastos, kā arī lai baudītu saulrietus un nesteidzīgo upes tecējumu. Katrā promenādes galā ir pieejama auto un velo novietne.

The post Daugavpils cietokšņa promenāde appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā pie dīķa atrodas labiekārtota ugunskura vieta ar iespēju uzstādīt teltis nakšņošanai. Ir nojume un bērnu rotaļu laukums.

The post Atpūtas vieta pie Maļinovas pagasta diķa appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir pašdarināti soliņi, galdiņi, šūpoles, ugunskura vieta un lapene.

The post Atpūtas vieta Dvietes parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūties pie dīķa Dvietes meža masīvā lielajā nojumē ar iekārtotu ugunskura vietu un baudi dabas burvību. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta “Raktais ceļš” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta pie ceļu sazarojuma, kur parasti pulcējas mednieki. Šeit atrodas soli un ugunskura vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta “Butkas” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta mežā pie ceļa, atpūtnieku ērtībai uzstādīts galds ar soliem, ir nojume un iekārtota ugunskura vieta. Atpūtas vieta “Jaunais ceļš” pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta “Jaunais ceļš” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir ierīkoti soliņi, lapene ar galdu, ugunskura vieta.

The post Atpūtas vieta “Parīze” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta mežā pie ceļa ar galdu, soliem, nojumi un tualeti, kur baudīt meža mieru un klusumu. Atpūtas vieta “Kondavnieki” pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta “Kondavnieki” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pie Nīcgales akmens atrodas lapene, soliņi un piknika vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta pie Nīcgales akmens appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Vecsalienas muižas pils parkā atrodas lapenes un soliņi.

The post Atpūtas vieta pie Vecsalienas muižas pils appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Vaboles parkā atrodas labiekārtots atpūtas laukums ar soliņiem.

The post Atpūtas vieta Vaboles parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta ir aprīkota ar galdu un soliem, kā arī ārā trenažeriem un bērnu rotaļu laukumu.

The post Atpūtas vieta Subates Ezermalas parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Poguļankas upes krastā atrodas lapene, soliņi un piknika vieta. Turpat var apskatīt Poguļankas akmeni, padzerties avota ūdeni, apskatīties K.Griguļa piemiņas akmeni.

The post Atpūtas vieta Poguļankā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūties nomaļā vietā Daugavas stāvkrastā un baudi ainavisku skatu uz Daugavas lokiem. Atpūtas vietā atrodas nojume, galdi, soli, ugunskura vietas, atkritumu urnas. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta “Ververu Krauja” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir liela pontonu laipa. Šo vietu izmanto blakus esošo māju iedzīvotāji.

The post Atpūtas vieta pie Silenes ciema Dzirnavu dīķa appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir liela pontona laipa, tualete, atkritumu konteineris, šūpoles, ugunskura vieta, soli.

The post Atpūtas vieta Bruņu ezera krastā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir volejbola laukums, liela pontona laipa, bērnu rotaļu komplekss, nojume, tualete, atkritumu tvertnes, ugunskura vieta, pārģērbšanas kabīnes, soli.

The post Atpūtas vieta Sila ezera krastā Silenes ciemā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā pieejamas lapenes, soliņi, piknika vietas.

The post Atpūtas vieta Jaunsventes parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Labiekārtota atpūtas vieta, kurā pieejama peldvieta, ugunskura vieta, tualete, pastaigu laipa, uz tās  soliņi un galdi.

The post Atpūtas vieta “Spīdolas” pie Sventes ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā pieejamas lapenes, soliņi, piknika vietas.

The post Atpūtas vieta Jaunsventes parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā Egļukalnā ir pieejama labiekārtota piknika vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta Egļukalnā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā pie Ostrovas putnu vērošanas torņa atrodas soli un galds.

The post Atpūtas vieta pie Ostrovas putnu vērošanas torņa appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā “Vecračinas pilskalns” ir pieejams skatu laukums.

The post Atpūtas vieta “Vecračinas pilskalns” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir soliņi un ugunskura vieta. Atpūtas vieta ir privāta.

The post Atpūtas vieta “Romuļki” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

No atpūtas vietas “Ververu loks” paveras skaists skats no kraujas uz “Daugavas vārtiem”. Pa akmens kāpnēm var noiet pie pašas upes. Ir pieejama piknika vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.

The post Atpūtas vieta “Ververu loks” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta aprīkota ar soliņiem un lapenēm, galdu un soliem, šūpolēm.

The post Atpūtas vieta Juzefovas parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā pie Vecpils pilskalna ir galdi un soli.

The post Atpūtas vieta pie Vecpils pilskalna appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta pie Vasargelišķu skatu torņa ir aprīkota ar galdu, soliņiem, šūpolēm un ugunskura vietu. Atpūtas vieta ir bezmaksas.

The post Atpūtas vieta pie Vasargelišķu skatu torņa appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dvietes palienes tūrisma informācijas centra “Gulbji” pagalmā atrodas labiekārtota, plaša atpūtas vieta ar galdiem un lapeni. Apvienojiet savvaļas zirgu un liellopu apskati vai ekskursiju blakus esošajā sēļu sētā ar līdzpaņemtās maltītes notiesāšanu brīvā dabā un veldzēšanos ar avota ūdeni. Atkarībā no sezonas, baudiet ābeļziedu skaistumu vai jau nogatavojušos augļus un priecājieties par ainavu. Atpūtas vietā atrodas vairākas ugunskuru vietas, te iespējams gan sasildīties, gan pagatavot ko īpašu. Ņemiet līdzi savu malku vai vienojieties par ugunskura sagatavošanu ar sētas saimniekiem. Atpūtas vietā iespējama nakšņošana teltīs un tā ir bezmaksas.

The post “Gulbji” Atpūtas vieta Dvietes palienes Putnu salā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Šī atpūtas vieta atrodama Bebrenes muižas parkā uz viena no trim parka dīķiem. Uz mīlestības saliņas varēsiet netraucēti izbaudīt īpašo senā parka atmosfēru. Izrādās, ka šī saliņa bijusi iecienīta brīvā laika pavadīšanas vieta arī Bebrenes muižas grāfu ģimenei. Ja esat ieradušies apskatīt Bebrenes vēsturisko centru, droši ņemiet līdzi savu maltīti, jo Mīlestības saliņas atpūtas vietā variet gan pasēdēt un ieturēties, kā arī iekurt ugunskuru ar līdzpaņemto malku. Atpūtas vieta ir bezmaksas.

The post Atpūtas vieta “Mīlestības saliņa” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Gleznaini piekļaujoties upītei, Akmeņupes dabas taka apvij Bebrenes ciema austrumdaļu un ir vienkārši atrodama ikvienam pastaigu cienītājam. Par takas atrašanās vietu vēsta norāde pirms iebraukšanas Bebrenē no Ilūkstes puses. Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos, un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pastaigas laikā pa Akmeņupes dabas taku atradīsiet vairākas atpūtas vietas, kurās iespējams ne tikai atvilkt elpu un notiesāt līdzpaņemtās pusdienas, bet arī sasildīties pie paša sagatavota ugunskura. Ņemiet vērā, ka Akmeņupes dabas takā variet nakšņot teltī tam īpaši paredzētā vietā. Atpūtas vieta ir bezmaksas.

The post Akmeņupes dabas takas atpūtas vieta appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Vienā no skaistākajām vietām Latvijā, pašas likteņupes krastā atrodas jaunais Glempings Daugavas lokos. Nordisk Zvanu teltis, jeb glempings, atrodas tieši starp Daugavpili un Krāslavu – Slutišķu sādžā.

Tiek piedāvāts atpūsties pasakainā vietā – Daugavas lokos 24m2 lielās glempinga teltīs.

• Vācijā ražotās stacionāras 10 glempinga teltis ar 4 un 6 gultasvietām, ir aprīkotas ar logiem, moskītu tīkliem, elektrību, dažādiem dizaina elementiem, kabīnēm, terasēm, āra atpūtas krēsliem, āra apgaismojumu, pieejami galdi un soli, grili; papildus iespēja uzsliet pēc vajadzības nepieciešamo telšu skaitu (līdz vēl 20 teltis);
• atsevišķās ēkās atrodas koplietošanas dušas un tualetes;
• virtuve, aprīkota ar elektrisko plīti, ledusskapjiem, saldētavu, ir elektriskā tējkanna;
• glempingā pieejams dzeramais ūdens un kafijas automāts;
• pirtis un kubli ar skatu uz Daugavas lokiem;
• divi pludmales volejbola laukumi, basketbola grozs, tenisa galds, futbola laukums;
• kajaku, kanoe, koka plostu, Sup dēļu, airu laivu, MTB elektro velosipēdu noma;
• aprīkotas stāvvietas kemperiem, infrastruktūra to apkopšanai un uzpildīšanai;

• tāpat glempingā var nakšņot savās teltīs vai automašīnās, pieejami galdi un soli, grils;
• WiFi;

• kafejnīca “Oi, Gords” glempinga teritorijā;
• izbraucieni ar kuģīti “Dinaburga” ar audiogidu un kapteiņa stāstiem.

Jaunums – svinību teltis ar ietilpību līdz 200 cilvēkiem, kurās var organizēt svinības, kāzas, seminārus vai nometnes. Tāpat mēs varam nodrošināt svinību telšu, nomu ar grīdām, galdu un solu komplektiem, un citu vajadzīgo aprīkojumu kā arī glempinga telšu nomu Jūsu vēlamajā vietā.

The post Glempings Daugavas lokos” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir pieejama piknika vieta, kā arī soliņi, galds un neliels bērnu laukums.

The post Biedrības “Subatieši” atpūtas vieta appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Subates Ezermalas parks ir vasaras sezonas iecienītākais subatiešu un viesu objekts. Bērnus šeit gaida rotaļu laukums, pieaugušie var izvingroties āra trenažieros.

Pludmales volejbola cienītāji var uzspēlēt pludmales volejbolu. Parkā atrodas pludmale.

Liepu aleja vasaras vidū piesmaržo parku ar liepziedu aromātu, un tieši šajā laikā tiek rīkots jau tradicionālais Subates pludmales volejbola turnīrs.

Ieeja parkā : brīva

The post Subates Ezermalas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Alpaku Sala ir alpaku audzētava Sēlijas pusē ar ievērojamu alpaku saimi. Šeit vienmēr ir alpaku gadalaiks, atpūta dabas skaņās, alpaku vilnas dzija un adījumi, un mazo alpacēnu rotaļas. “Dzīparu” mājā viss interesantais par diega tapšanu, darbošanās vieta, vilnas namiņa krāsniņas siltums, Sēlijas viensētas smarža un vecā pulksteņa iezvanīts nesteidzīgs laiks.

The post Alpaku Sala appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Šī teritorija kā dabas liegums ir kopš 2003. gada, kad tika iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju “NATURA 2000” sarakstā. Dabas liegumā konstatēti 11 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi, 21 reta vai aizsargājama augu suga, 7 retas vai aizsargājamas ķērpju sugas, ezeros un ezeru krastos ir pilns ar augu daudzveidību. Liegumā izveidotas vairākas aizraujošas pastaigu un mācību izziņu takas.

-Sprīdīša taka (1,6 km). Sākas pie mazas ūdenskrātuves. Te izvietotas A. Brigaderes pasakas “Sprīdītis” varoņu 32 koka skulptūras. Melnais kalns atrodas Valsts aizsardzībā, un tas ir arheoloģisks piemineklis. Vēsturiski šajā stāvajā kalnā bija sēļu koka pils, kas periodiski ir pastāvējusi ilgāku laiku. Atrastas māla trauku atliekas – gan švīkātā, gan apmestā māla raksti, kā arī citas liecības. Šajā teritorijā arheoloģiskie atradumi liecina par Baltu cilšu klātbūtni. Atstātais kultūras slānis un kokogļu īpatsvars Dubupītes krastā esošā pakalna augsnē, iespējams, bijis par iemeslu tā nosaukumam – Melnais kalns.

-Dendroloģiskā taka (3,8 km). Taka veido noslēgtu apli. Te var iepazīties ar 28 dendroloģiska, 10 ģeoloģiska un kultūrvēsturiska rakstura objektiem. Apskatei nepieciešamais laiks ir 2-3 stundas. Apmeklētāju skatam paveras vareni dižkoki, zaru tiltu izveidojuši ozoli, dažādu koku sugu saaugumi.

-Taka “Vēstures liecinieki”. (0,6 km kā dendroloģiskā maršruta turpinājums, kas stiepjas gar neskartu mūžamežu posmu) Taka vēsta par 1. Pasaules kara atstāto mantojumu, Vācijas armijas aizsarg-būvēm.

! Vasaras sezonā  dodoties pastaigā pa kādu no takām, aicinām līdzi ņemt līdzekļus pret odiem !

Izcenojumi takās (1 personai)*:

* “Sprīdīša” taka – 1,6 km – EUR 2,00

* “Dendroloģiskā” taka – 3,8 km – EUR 2,00

* Taka “Vēstures liecinieki” – 4 km – EUR 2,00

____________________________________

Gida pakalpojumi  – EUR 20,00 (ekskursantu grupai).

! Apmaksa tikai skaidrā naudā.

The post Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Senais sēļu pilskalns bijis apdzīvots no 1. gs. pr. Kr. Šodien pilskalnā redzamas bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas ēku kompleksa drupas. Ir iespējams gida stāstījums, iepriekš piesakoties: +371 26461017.

Par pilskalnu šajā vietā liecina tā ziemeļu pakājē konstatētais apmetnes kultūrslānis. Līdz ar Tīzenhauzena pils izbūvi Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots.

Ceļot mūra pili un pilij piederošās saimniecības ēkas, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.

The post Senais sēļu (Lašu) pilskalns ar Veclašu muižas vārtsarga mājiņu appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Putniem nozīmīga vieta (PNV), Natura 2000 teritorija un dabas parks „Dvietes paliene” atrodas uz ziemeļiem no Ilūkstes pilsētas, Daugavas kreisajā krastā. Teritorijas galvenā iezīme ir palieņu pļavas un divi palieņu ezeri – Skuķu jeb Grīvas un Dvietes ezers.

Dvietes paliene ir viena no izcilākajām savvaļas putnu pulcēšanās un ligzdošanas vietām Latvijā.

Dvietes paliene vispārsteidzošākā ir pavasara palu laikā, kad Daugavas palu ūdeņi applūdina Dvietes senleju 20 km garumā. Tad šeit uzturas tūkstošiem ceļojošo ūdensputnu – īpaši iespaidīgi ir milzīgie sējas un baltpieres zosu bari, gulbju bari, visu veidu pīles un dažādi bridējputni. Te ir bagātīgi medību lauki dažādiem plēsīgajiem putniem, gandrīz vienmēr var ieraudzīt mazo ērgli, dažreiz jūras ērgli un zivju ērgli.

Lai arī Dvietes paliene putnu vērotājiem visinteresantākā ir pavasara palu laikā, tomēr arī pārējos gadalaikos šajā ainaviskajā Augšzemes novadā ir ko redzēt un darīt. Dažus gadus pēc ilgstošām lietavām paliene pārplūst arī vasarā vai rudenī, bet sniegotās ziemās strauji atkušņi izraisa palus arī janvārī un februārī.

Vasarā plašās palieņu pļavas un abi palieņu ezeri ir viena no labākajām ligzdošanas vietām Latvijā tādām īpaši aizsargājamām putnu sugām kā grieze, ķikuts un ormanītis. Lielā daudzumā var dzirdēt upes un kārklu ķauķi, lakstīgalas, mērkaziņas, reizēm dzirdamas arī paipalas un laukirbes. Palienē barojas vairāki mazie ērgļi, dažkārt vērojams melnais stārķis, virs ezeriem pamanāmi gulbji, baltspārnu un melnie zīriņi, dažādas lijas. Apkārtējie mežu masīvi bagāti ar dažādiem dzeņveidīgajiem putniem.

Rudenī Augšzemes augstiene pārsteidz ar savu krāsu daudzveidību. Te var mēģināt ieraudzīt balto gārni, protams zivju gārņus, lielus dzērvju un balto stārķu barus. Var skatīt pārlidojošās zosis, tomēr rudens putnu migrācija ir izkliedēta un nekoncentrējas kādā noteiktā vietā.

Ziemā ir klusais periods, bet tomēr arī tad var vērot dažādus dzeņveidīgos, ieraudzīt kādu laukirbju bariņu, paretam kādu plēsīgo putnu.

Kopš 2009. gada rudens apmeklētājiem pieejams arī putnu vērošanas tornis pie Skuķu ezera. Torņa celtniecību finansēja Nīderlandes Karaliskā putnu aizsardzības biedrība.

Putnu vērošana ir arī pieejama no putnu vērošanas torņiem – Dienvidu tornis, Ziemeļu tornis, Zariņu salas putnu vērošanas tornis (GPS: 56.06517, 26.22087)  un platforma pie informācijas centra „Gulbji”.

The post Putnu vērošana dabas parkā „Dvietes paliene” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Akmeņupes dabas taka izveidota Dvietes upes labā krasta pietekas – Akmeņupes ielejā. Šeit iespējams iepazīties ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību – ģeoloģiskiem veidojumiem, meža un pļavas augiem, sastapt savvaļas dzīvniekus. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kas noauguši ar jaukto koku mežu. No kraujām uz upes gultni izlaužas avoti ar dzidru un spēcinošu ūdeni. Akmeņupes ieleja ir skaista visos gadalaikos, un aiz katra upes pagrieziena skatam paveras cita – neatkārtojama ainava. Sevišķi relaksējoša ir ūdens čalošana. Tā katrā atpūtas vietā skan savādāk. Takas atpūtas vietās atļauts kurināt ugunskurus, ieturēt maltīti un telšu vietās pārnakšņot.

Taka sākta veidot 1998. gadā, tās izveides mērķis – iepazīstināt apmeklētājus ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Apmeklētājs var izstaigāt „Akmeņupes taku” – 1 km garumā, iepazīt Akmeņupes ielejai raksturīgās ainavas, ģeoloģiskos veidojumus, meža, pļavas vai mitru vietu augus, putnus un dzīvniekus. Akmeņupe ir tipiska augstieņu upe ar ātru straumi un lielu kritumu. Nosaukums apliecina, ka visa Akmeņupes gultne ir klāta ar dažāda izmēra akmeņiem. Centīgs vēstures pētnieks var mēģināt atrast akmeni ar uzrakstu, kurš norāda uz to, ka šeit bijusi Pirmā Pasaules kara frontes līnija.

Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pavasarī strauji plūstošās upītes krasti ir zili, jo visapkārt zied zilās vizbulītes, pēc tam baltās un dzeltenās. Vasarā acis priecē zilie zvaniņi, un upe palikusi pavisam mierīga un rāma. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kuri noauguši ar jaukto koku mežu. No krasta kraujām uz Akmeņupes gultni izlauzušies vairāki avoti ar dzidru un garšīgu ūdeni, kuru atpūtas vietā var izmantot slāpju dzesēšanai un možuma atgūšanai tālākajam ceļam.

Pie dabas atpūtu no ikdienas stresa un steigas var atrast gan vientuļš sapņotājs, gan aktīvās atpūtas cienītājs. Sevišķi relaksējoša ir ūdens čalošana, tā katrā atpūtas vietā skan atšķirīgi.

Labiekārtotās atpūtas vietās ir atļauts kurināt ugunskurus, ērti ieturēt līdzpaņemto azaidu un pārnakšņot telšu vietās.

The post Akmeņupes dabas taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas parks „Dvietes paliene” atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā Augšzemē. Dabas parks izveidots 2004. gadā 4989 hektāru platībā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas. Dabas parks „Dvietes paliene” ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, te meklējamas Latvijā un Eiropā retas, dabiskas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes, kas dod mājvietu daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Dabas parka teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, vairāk nekā 40 Latvijā vai ES aizsargājamas putnu sugas, 7 Eiropā un 2 Latvijā aizsargājami biotopi. Teritorijā ir izdalītas divas zonas – dabas lieguma zona un dabas parka zona.

Teritorijā ietilpst visplašākā paliene Daugavas tecējumā. Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis Dvietes lejtecē pavasarī var celties vairāk nekā 6 m virs mazūdens perioda līmeņa. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā.

Dabas parka teritorija iekļauta Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, turklāt Dvietes paliene atbilst ne tikai Eiropas Savienības, bet arī globālā līmeņa putniem nozīmīgo vietu kritērijiem. Dabas parks „Dvietes paliene” ir starptautiskā mērogā nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī un svarīga ūdensputnu ligzdošanas vieta. Dabas parka teritorija atbilst starptautiskas nozīmes mitrāju kritērijiem saskaņā ar Ramsāres konvenciju.

Dvietes senleja ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā – pirmie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu. Šī teritorija nozīmīga arī ar arheoloģiskajiem pieminekļiem, te atklātas akmens laikmeta apmetnes, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetņu vietas, agrā dzelzs laikmeta pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta senkapi.

Dabas parkā „Dvietes paliene” izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”, kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus, izstrādāt ceļojuma maršrutus, centrā tiek rīkoti izglītojoši semināri. Informācijas centrā darbojas bērnu Vides klase, kur pamatskolas vecuma bērni ar skolotājiem tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi.

Ekskursija Dvietes palienē 3 eur/pieaug., 2 eur/bērni, seniori.

Pusdienu cenas atšķiras, vai tikai degustācija vai pilnais piedāvājums:

– ja piedāvājumā tikai uzgriezta “savvaļas” desa un bebra muskuss – 5 eur/pers.
– ⁠ja uzservēta desa, konservi, lauku maize, zāļu tēja, siers un muskuss vai “krūmu šalku šļuka” – 10 eur/pers.

Ar karstu zupu, plātsmaizi, sieru, tēju un citām uzkodām – 15 eur/pers grupām līdz 20 cilvēkiem.

The post Dabas parks „Dvietes paliene” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri. Parks ierīkots 19. gs. beigās, bet tajā vēl joprojām saglabājušies 200 gadus veci dižozoli. Parka centrālo daļu apvij lokveida ceļš, no kura paveras skatu perspektīvas ar dažādām ainavām, kuras papildina 3 dīķi: lielākais no tiem dzirnavu dīķis, abi pārējie mazāki – viens ar ainavisku salu vidū uz kuru ved romantisks tiltiņš.

Parkā konstatēts 81 koku un krūmu taksons (sugas, pasugas, šķirnes): 30 vietējās sugas un 51 svešzemju. Starp īpašām parka vērtībām jāmin valsts un vietējās nozīmes dabas pieminekļi dižkoki un savdabīgie koki. Vecajos un dobumainajos kokos dzīvesvietu atradušas gan aizsargājamas vaboles, gan dažādi putni. Parkam ir liela dendraloģiskā vērtība un ļoti ievērojama vērtība kā dārzu un parku mākslas piemineklim, arī kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vietai dabā.

Apmeklētāji Bebrenes muižas parku var apskatīt gan izstaigājot kājām, gan doties izbraucienā zirga vilktā karietē.

Ziemā Bebrenes muižas parkā ir pieejama apgaismota slēpošanas un nūjošanas trase.

The post Bebrenes muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Interesants pastaigu maršruts atrodas ļoti gleznainā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Slutišķu gravu taka savieno Slutišķu krauju un Slutišķu ciemu.

Slutišķu gravu taka ir vairāk piemērots pastaigu maršruts cilvēkiem ar fiziski aktīvu dzīvesveidu. Šo taku var izstaigāt, izvēloties divas dažādas sarežģītības pakāpes. Sarežģītākais maršruts ved pa gravām, tāpēc nāksies kāpt pa pakāpieniem augšā un lejā, šķērsojot koka tiltiņus pāri gravām. Visas pastaigas laikā ir labi redzama Daugavas upes burvība, var baudīt svaigo meža gaisu, klausīties putnu dziesmas un priecēt acis ar plašiem ainavu skatiem. Pastaigājoties pa taku ir iespēja iziet garām vairākiem biotopiem, vērot floras un faunas daudzveidību, jo teritorija  ir  bagāta  ar  ļoti  plašu  augu valsts  pārstāvniecību.

Vieglākais maršruts ved pa Daugavas upes krastu un, izejot šo maršrutu, būs jāpārvar mazāk pakāpienu. Izejot taku, var nonākt līdz Slutišķu ciemam un kempingam Daugavas lokos. Vai arī, sākot pastaigu no kempinga Daugavas lokos, nonākt līdz Slutišķu kraujai.

Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Var pieņemt, ka to izveidošanās notikusi ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk kā 12 000 gadiem, Daugavas senielejas attīstības sākumposmos, kad gan piegulošajā teritorijā, gan ielejā bija savādāki dabas apstākļi. Toreiz, kūstot aprimuša ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju un savā ceļā izskaloja gravas.  Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.

Aicinām doties iepazīt Slutišķu gravu taku un apkārt esošās dabas vērtības! Un atceries: “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes”!

The post Slutišķu gravu taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Netālu no pilsētas, meža ielokā pie Gaišezera atrodas labiekārtota atpūtas vieta, kurā pieejama peldvieta, vairākas lapenes, soliņi un galdi, ugunskura vieta.

Gaišezers atrodas Augšdaugavas novadā Līksnas pagastā. Ezera kopējā ūdens virsmas platība ir 6,3 ha, vidējais dziļums 2,3 metri, bet maksimālais dziļums 8,4 metri. Ezera tagadējā Dienvidu daļa ir bijušais smilšu karjers, kas izveidots 20.gs 70.-80. gados, izbūvējot Daugavpils dzelzceļa apvedlīnijas uzbērumus, un savienots ar ezeru.

Gaišezers ir beznoteces brūnūdens mežezers. Atrodas Daugavas lielbaseinā, Šoltupes un Līksnas baseinā. Ūdens virsmas platība Gaišezerā ir 2,8 ha, Gaišezera karjerā 2,1 ha. Ūdens dzidrība Gaišezerā – 3,6 m, karjerā – 3,2 m.

The post Atpūtas vieta pie Gaišezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta ierīkota Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, ainaviski ļoti skaistā vietā. Šeit ir liela pļava un nogāze uz Daugavu, piknika un atpūtas vieta lielākai kompānijai. Te atrodamas dažāda veida šūpoles, liela nojume ar ēdamgaldu, atsevišķs ēdamgalds, daudz solu, plaša teritorija teltīm. Tāpat šeit ir arī tualete un ugunskura vieta. Ir skaists skats uz Daugavu un trepītes, kas no piknika vietas ved tuvāk upei, lai gan tieša piekļuve pie ūdens ir nedaudz tālāk. Arī tur var nakšņot, ko izmanto laivotāji, taču šis objekts, kas atrodas uz kalna ir daudz labāk iekārtots. Piebraukšana vietai ir caur Butišķiem, nesekojiet “īsākajam” ceļam, jo kartē iezīmētie mazie ceļi ir ieauguši mežā. Butišķu asfaltētais ceļš pieved ļoti tuvu un ir labākais veids, kā te piebraukt. No asfalta līdz šim objektam tālāk ir tikai kādi simts metri pa meža ceļu.

The post Atpūtas vieta “Zemenīte” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Medumu ciemata teritorijā Meduma ezera krastā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta un pludmale – šeit var makšķerēt un atpūsties pie ezera. Pie Meduma ezera atrodas Medumu parks, kurā var ieraudzīt dažādus stādījumus – ošus, ozolus, liepas, vīksnas, asinssarkano grimonu, Daugavas krustābeli, Eiropas segliņu, balzama dižegles, Eiropas lapegles, Kolorado aso egli u.c.

Netālu atrodas Medumu parks.

The post Atpūtas vieta pie Meduma ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pie Briģenes ezera ir gan atpūtas vieta, gan peldvieta. Ir arī pieejama licencēta makšķerēšana (licencētās makšķerēšanas organizētājs – Augšdaugavas novada Demenes pagasta pārvalde).

The post Atpūtas vieta pie Briģenes ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pie Baltezera ir atpūtas un ugunskura vietas, kā arī divas peldvietas. Peldvietā ir laipa, piekraste ir attīrīta no veģetācijas.

The post Atpūtas vietas pie Baltezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūties ezera krastā labiekārtotā atpūtas vietā ar galdu, soliem, nojumi un ugunskura vietu un baudi dabas burvību. Ir pieejamas gan makšķerēšanas vietas, gan 3 piknika vietas.

The post Atpūtas vietas pie Klepiņu ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pasakaino ainavu veidojošo Riču ezeru krastos atrodamas vairākas aizsargājamo augu sugas,  savukārt apkārt esošajos Silenes mežos ligzdo reti un saudzējami putni: melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Apmeklētāju ērtībām dabas parkā Latvijas valsts meži ir ierīkojuši atpūtas vietu, turklāt šajā apkārtnē ir lieliskas ogošanas un sēņošanas vietas. Riču ezers atrodas pierobežas zonā, tāpēc apmeklētājiem jābūt līdzi personu apliecinošs dokuments un speciāla caurlaide.

The post Atpūtas vieta pie Riču ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana. Licencētās makšķerēšanas organizētājs – Višķu pagasta pārvalde. Ezera pludmalēs BJR INTERREG IIIA projekta “Velotūrisma attīstīšana Baltijas Ezeru Zemē” ietvaros Višķu tehnikumā (GPS: 56.064032, 26.771286000000032) un Ostrovā (GPS: 56.0598558, 26.8116675) ierīkotas atpūtas vietas ar dažādu inventāru: galdiem, soliem, lapenēm, šūpolēm, tualeti un atkritumu urnām. Luknas ezera krastā aiz Višķu estrādes pie atpūtas vietas ir izveidota laivu stacija un piestātne “Višķi uz viļņa” (GPS: 56.064032, 26.771286000000032).

Piedāvājums:

• Laivu noma 1,50 €/h, 7,00 €/diena
• Ūdensvelosipēdu noma 2,00 €/h
• Katamarānu noma 2,00 €/h
• Ūdens skippera noma 2,00 €/30 min.

Ezera krastā pie Višķu – Aglonas ceļa, starp Luknas un Boltaru ezeru blakus atpūtas vietai ierīkots skatu tornis (GPS: 56.0598558, 26.8116675), no kura paveras skats uz Višķu apkārtnes ezeriem.

The post Atpūtas vietas pie Luknas ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dinaburgas pils taka, kur atrodas atpūtas vieta, ir apmēram 1 km gara. 2016. gadā taka tika atjaunota, ierīkojot jaunu skatu platformu, koka kāpnes, laipas, tiltiņu. Pēc kāpšanas augšup un lejup (kāpņu kopgarums ir vairāk nekā 300 metri) var atvilkt elpu un ieturēt līdzpaņemto maltīti labiekārtotajā atpūtas vietā Daugavas upes krastā – “Bruņinieku laukumā”.

The post Atpūtas vieta “Bruņinieku laukums” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Ir pieejama peldvieta. Ir arī piebraukšanas iespējas.

The post Atpūtas vieta pie Melnā ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta ar galdu, soliem, tualeti un ugunskura vietu.

The post Butišķu atpūtas vieta appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pie nelielā Sasaļu meža celiņa ir izveidotas trīs peldvietas. Pie vienas no tām galdiņš ar soliņiem. Šeit ir aizsargājama teritorija, kas veidota, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežu audzes (sils, mitrājs, damaksnis). Ar auto ir ļoti grūti piekļūt šai atpūtas vietai, jo ceļš ir šaurs un, mitros laikapstākļos, dubļains.

The post Atpūtas vieta pie Sasaļu ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8 m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Sudmaļu pilskalnā, kas atrodas Sventes pagastā, ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.

The post Atpūtas vieta Sudmaļu pilskalnā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas atrodas 8 km attālumā no centra un vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Ezera krastā ir izbūvēta 3,3 km gara promenāde. Dodoties pastaigā pa promenādi no centrālās pludmales pa kreisi, var nokļūt pludmalē “Stropu vilnis”, turpat atrodas piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns” un kempings. Ezera krasta labiekārtojums turpinās gar Daugavpils reģionālo slimnīcu līdz Vecstropu apkaimei.

Promenādi veido 4,5 m plats asfaltēts celiņš ar nodalītām joslām gājējiem, skrituļslidotājiem un riteņbraucējiem, tā ir apgaismota diennakts tumšajā laikā. Visas promenādes garumā uzstādīti velosipēdu statīvi un soliņi.

Stropu promenādes pievilcība ir divi ezerā peldošie atklātie baseini, kas atrodas centrālajā pludmalē. Tie ir unikālas pontonu konstrukcijas daļa, kas iekļauj 25 m garu atklātu baseinu, lēkšanas torņus, bērnu peldbaseinu ar izbūvētu pamatni dziļuma ierobežošanai, atpūtas laukumu ar saulessargiem un atpūtas krēsliem. Centrālā pludmale ir sadalīta zonās. Te ir ierīkotas grila vietas un galdi. Līdzās vingrošanas laukumam, kur uzstādīti āra trenažieri, izveidots daudzveidīgi aprīkots bērnu rotaļu laukums, pludmales volejbola laukums, stāvvietas, labierīcības, ģērbtuves.  Pludmalē ir plašs piedāvājums izklaides un aktīvās atpūtas cienītājiem: vasaras kafejnīca, elektroskūteru, elektrovelosipēdu un gokartu noma, sporta inventāra noma sup sērfošanai. Centrālās pludmales tuvumā ezerā ir izveidota strūklaka.

Stropu promenādē nodrošināta arī piekļuve cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, segumu veidojot vienā līmenī. Pie tam, centrālās pludmales teritorijā ir izveidota atklāta peldvieta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Netālu atrodas arī Stropu mežs, Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase, kuras garums ir nepilni trīs kilometri (1.1 km – kalna aplis, 2.8 km – līdzenums) un Stropu estrāde.

Stropu ezera promenāde atrodas 8 km attālumā no Daugavpils pilsētas centra. Visērtākā nokļūšana Stropos ir ar personīgo auto, tramvaju nr. 3 un nr. 5 (izkāpšana pieturā “Stropu ezers”) vai 3. un 12. autobusu (izkāpšana pieturā “Internātskola”).  Informācija par sabiedriskā transporta kustības sarakstu šeit.

Uz centrālo pludmali un promenādi var nokļūt braucot ar velosipēdu pa reģionālo velomaršrutu Nr. 35 “Daugavas loki”, kas visā garumā ir marķēts ar atbilstošām velozīmēm.

The post Lielā Stropu ezera promenāde appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielā Stropu ezera Zilā karoga pludmalē “Stropu Vilnis” ir pieejamas piepūšamās ūdens atrakcijas, ko piedāvā kempings “Chill&Grill”.

Noderīga informācija apmeklētājiem:
Vienas sesijas ilgums ir 1 h.
Visiem apmeklētājiem tiek izsniegtas glābšanas vestes.
Bērniem līdz 14 gadiem ir jāatrodas pieaugušā pavadībā un uzraudzībā.
Apmaksa skaidrā naudā vai ar norēķinu karti.

Darba laiks:
Katru dienu plkst. 11.00 – 21.00
Ūdens atrakciju parks darbosies līdz augusta beigām. Atkarībā no valdošajiem laikapstākļiem, sezona var tikt pagarināta/saīsināta.

Kempings “Chill&Grill” piedāvā SUP dēļu nomu, piknika un telšu vietas brīvā dabā, kemperu un treileru vietas, galda spēļu nomu, vietas, kur spēlēt tenisu un novusu, batuts, sauļošanās krēsli.

Vairāk informācijas par atpūtas iespējām piepūšamajās atrakcijās un kempingu “Chill&Grill” pa tālruni +371 26343502.

The post Piepūšamās ūdens atrakcijas pludmalē “Stropu Vilnis” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Daugavas labajā krastā, Gajoka mikrorajona apkaimē ir izbūvēta Bruģu ielas promenāde. Tās mērķis ir ielām piešķirt jaunu, funkcionālu veidolu un nozīmi. Pēc Bruģu ielas promenādes izveides Daugavpils pilsēta ieguva jaunu, labiekārtotu vietu pastaigām un dabas krāšņuma baudīšanai.

Bruģu ielas promenāde ir izbūvēta posmā no 18. novembra ielas līdz Ūdensvada ielai, kā arī Dzirnavu ielu posmā no Bruģu ielas līdz Vidus ielai veidojot 1,2 km garu promenādi gar Daugavu. Visā garumā ir izbūvēti gājēju un veloceliņi, uzlikts jauns ceļa segums, ierīkotas lietus ūdens kanalizācijas un ielu apgaismojumi. Gar visu promenādi gājēju drošībai ir uzstādītas margas, vairāki soliņi un velonovietnes, veikta apzaļumošana, kā arī izvietoti āra trenažieri aktīvai atpūtai.

Lai promenāde būtu vizuāli pievilcīga, uz garās betona sienas ir izveidoti zīmējumi ar Gajoka rajona vēsturisko motīvu skatiem, kas aizstāj vecos grafiti zīmējumus uz žoga gar blakus esošajiem uzņēmumiem.

Skiču autore ir pilsētas galvenā māksliniece Ingūna Levša, kura rosināja mākslinieku – entuziastu grupu izveidot sienu zīmējumus. Zīmējumi aizņem tikai nelielu promenādes sienas daļu, nākotne ir ideja tos papildināt.

Bruģu ielas promenādi izveidoja gada laikā, būvdarbus objektā veica ceļu būves firma SIA “Binders”. Lielākā daļa no Bruģu ielas revitalizācijas projekta finansējuma bija iegūta no ERAF fonda.

Foto: Ceļu būves firma SIA “Binders” un Olga Kuzmina

The post Bruģu ielas promenāde Daugavas labajā krastā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta “Latgales sēta” atrodas pie pašas Daugavas Slutišķos, Naujenes pagastā.

Tajā tika izveidota nepieciešamā infrastruktūra, lai aktīvajā atpūtas sezonā šeit varētu ierasties gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi.

Šī atpūtas vieta var būt interesanta dažāda vecuma cilvēkiem, un nodarbes šeit atradīs ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Tika izveidots rotaļu laukums bērniem, iebraucamie vārti, kuri gan tiks atvērti tikai speciālajos gadījumos, jo teritorija ir atdalīta no automobiļiem. Tāpat šeit tika izveidota arī pastaigu taka.

Kur tas bija iespējams, materiāli bijuši izvēlēti no koka, lai tie maksimāli saskanētu ar apkārtnē esošo vidi, savukārt viens no galvenajiem un redzamākajiem objektiem, jaunizbūvētā skatuve, ir tapusi no betona. Tā ir nepieciešama kultūras pasākumu rīkošanai, un, ja līdz šim lielākajā novada kultūras pasākumā, Starptautiskajā tautas mākslas festivālā ”Augšdaugava”, bijušas problēmas ar dejotāju un tehnikas izvietošanu, tad tagad šie jautājumi ir atrisināti.

The post ATPŪTAS VIETA “LATGALES SĒTA” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielbornē jūs gaida terasēs veidots senais parks un 2 km gara reljefaina pastaigu taka. Parka apgaismojums, apmetot loku kungu mājas priekšā, aizvedīs jūs līdz pat dzirnavu dīķim un ūdenskritumam. Vēsturiskās vietās izbūvētas atpūtas vietas, no kurām paveras skats uz dzirnavu drupām, dīķiem, Bornes upes straujteci un Daugavas lokiem. Muižas parkā apskatāmi divi dižkoki: ozols un vīksna, apmeklētāju acis priecēs arī lapegles un neparasti skaista priede. Seno koku paēnā vietu atrod aizvien jauni dekoratīvie stādījumi, kas harmoniski sadzīvo ar turpat augošajiem savvaļas augiem.

Bez pastaigām pa plašo muižas parku, fotografēšanas vai vienkārši meditēšanas Daugavas krastā, pie mums atradīsiet arī aktīvas izklaides iespējas. Bērniem izveidots atraktīvs rotaļu laukums, jauniešiem virvju trase un kāpšanas siena. Azartiskākie varēs mēroties veiklībā uz balansa lentēm (Slack line) vai āra trenažieriem. Muižas viesiem tiek piedāvāti velosipēdi, laivu braucieni, ziemā izbraucieni ar kvadracikla kamanām, tiek organizētas izjādes ar zirgiem, tai skaitā reitterapija.

The post Lielbornes pastaigu taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidlatgales reģionā atklāts jauns pastaigu maršruts “Egļukalna meža taka”, kas piemērots gan ģimenēm, gan pieredzējušiem tūristiem.

Jaunais pastaigu maršruts vijas ap Egļukalnu, kas sniedzas 220 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākā virsotne Augšzemes augstienē.

Četrus kilometrus garā dabas taka atrodas Sventes dabas parkā, kas iekļauts aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un apmeklētājus priecē ar iespaidīgiem dabas skatiem – dziļajām gravām, ezeru, sūnām apaugušajiem laukakmeņiem, kā arī varenajiem ozoliem un Pirmā Pasaules kara ierakumu paliekām, kas liecina par apkārtnes vēsturisko mantojumu.

Taka marķēta ar divkrāsu karodziņiem, kuri uzzīmēti uz kokiem visa maršruta garumā. Dodoties pastaigā jāņem vērā, ka maršruts ved pa meža takām un stigām, tāpēc būs grūti veicams mazākajiem ceļotājiem. Drīzumā Egļukalna meža takas maršruts tiks publicēts LVM GEO mobilajā aplikācijā un mājaslapā.

Sventes dabas parks dibināts 1977. gadā, lai saglabātu unikālo Sventes ezera dabas ainavu. Tā ir arī lieliska vieta putnu vērošanai, jo ezera niedrājus par ligzdošanas vietām izvēlējušās vairākas aizsargājamo putnu sugas: lielais ķīris, lielais un mazais dumpis, kā arī citas biežāk sastopamas putnu sugas.

The post Egļukalna meža taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta “Sventes ezerkrasti” piedāvā atpūtu gleznainā vietā Latvijas dienvidaustrumos, Sventes ezera krastā. 

Sventes ezers ir viens no dziļākajiem un dzidrākajiem ezeriem Latvijā. Ezers ir bagāts ar līčiem un tā trīs salas veido botānisko liegumu ar platlapju-egļu mežu un retām augu sugām. Ezera dzidrais ūdens kļuva par iecienītu atpūtas vietu. Atpūtas vieta piedāvā labu peldvietu ar smilšainu krastu, ugunskura vietu,  vietu dažādiem pasākumiem. Ir iespēja izīrēt laivas, motorlaivas. 

The post Atpūtas vieta “Sventes ezerkrasti” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta.

Sudmaļu pilskalnā ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.

The post Sudmaļu pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Ezera spoguļa laukuma platība ir 417,9 ha. Tā ir vienīgā saldūdens ūdenstilpne Latgalē, kuras pludmalēm katru gadu tiek piešķirta Starptautiskā Vides Izglītības fonda (FEE) godalga – Zilais karogs, kas norāda uz tīrību, drošību un attīstītu infrastruktūru.

Lielā Stropu ezera centrālās pludmales teritorija ir labiekārtota ar dažādiem atpūtas elementiem – gājēju promenādi pastaigām, kas ir apgaismota diennakts tumšajā laikā, asfaltētu veloceliņu, kā arī vingrošanas laukumu ar āra trenažieriem aktīvā dzīvesveida piekritējiem. Apmeklētājiem ir pieejams bezmaksas pludmales volejbola laukums, ģērbtuves, soliņi, stāvvieta un labierīcības. Šeit darbojas pludmales kafejnīca, kurā var atspirdzināties ar aukstiem dzērieniem un saldējumu.

Centrālās pludmales apmeklētājiem ir pieejama unikāla ezera pontonu konstrukcija, kas sastāv no “ezera promenādes” daļas, 25 metrus garā atklātā baseina ar 4 celiņiem, lekšanas torņa un bērnu peldbaseina, pie kura ierīkots atpūtas laukums ar saulessargiem un atpūtas krēsliem, kuru izmantošana ir pilnīgi bez maksas.

Līdzās Stropu ezeram atrodas kempings “Chill&Grill” un piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns”. Netālu atrodas arī Stropu mežs, Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase un Stropu estrāde.

Lielajā Stropu ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana. Skat. informāciju

The post Lielais Stropu ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Silene Resort & SPA – četrzvaigžņu kūrorts, kas atrodas 30 km no Daugavpils pilsētas, gleznaina Sila ezera krastā, piedāvā visu nepieciešamo neaizmirstamai ģimenes atpūtai: dzīvošanu luksusa villās vai labiekārtotos numuros, atslābinošas SPA procedūras. Restorānos: „Silenes Terases” un “Itāļu Restorāns” gardus ēdienus un dažādus pasākumus gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Silene Resort & SPA ir ne tikai vieta, kur var aizmukt no pilsētas steigas, ielādēties un atjaunot dzīves garšu, bet arī svinēt dzīvi, attiecības, īpašus pasākumus un dabu. Šī ir ideāla vieta romantiskām kāzām, ģimenes sapulcēm, dzimšanas dienām un jubilejām, kā arī kolektīva saliedēšanai, korporatīviem pasākumiem un partneru tikšanām. Restorāns „Silenes Terases”  no kura paveras iespaidīgs skats uz ezeru, tas ir kā vēl viena garšviela, kas padara pusdienas ģimenes lokā vai romantiskās vakariņas vēl brīnišķīgākas.

Itāļu Restorāna ēdienkarti izstrādāja itāļu pavāri no ģimenes restorāna Ligūrijā ar simtgadu vēsturi, kā arī dalījušies savā pieredzē un itāļu virtuves niansēs.

Jaunu noskaņu radīšanai atpūtai ezera krastā – aicinām uz grilšovu ar pavāru!

Korporatīvā gara stiprināšanai Silene Resort & SPA piedāvā komandas saliedēšanas programmas un interesantus kolektīvus pasākumus, piemēram, basketbolu, futbolu, florbolu, pludmales volejbolu, un daudz ko citu.

Nakšņošanai tiek piedāvātas luksusa villas ar visām ērtībām, bezmaksas Wi-Fi un stāvvietu, kā arī labiekārtoti numuri viesnīcā. La Tenuta Italiana viesnīca  ar komfortablu numuru plašu izvēli. Viesnīcā ir pieejami 13 numuri: divvietīgi, trīsvietīgi, četrvietīgi un piecvietīgi numuri ar izmitināšanas iespēju līdz 40 cilvēkiem, kā arī numurs cilvēkiem ar ierobežotām iespējām. Viesnīcā darbojas itāļu virtuves restorāns.

Veselības centrs Silene (Dabas SPA) piedāvā izjust dabas harmonijas un enerģijas pilnas SPA procedūras, jo dabas SPA rituālos tiek izmantotas Silenes dabas parka dabas veltes. Veselības centrs ir vieta, kur valda miera un relaksācijas atmosfēra. Baseins ar ūdens masāžu, sirds un garu sildoša sauna un aromātiskā tvaika pirts, masāžas un kosmētiskās procedūras kuras palīdzes uzlabot ķermeņa un prāta labsajūtu. Silene Resort & SPA teritorijā atrodas atklātais baseins, Iglu sauna, kubls. Veselības centrs Silenē ir swim spa baseins, sauna, tvaika pirts – hammam.

Aktīvākai brīvā laika pavadīšanai Silene Resort & SPA piedāvā daudz aizraujošu iespēju. Aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejams  ekstremāls lidojums pāri ezeram, kā arī pieejama dažāda inventāra noma (elektroskūteri, pontonlaiva, ūdens motocikli, katamarāni, airu laivas, velokarti un vēl daudz kas cits) un nesteidzīgas pastaigas priežu silā, peldēšana un sauļošanās ezera pludmalē tiem, kas izvēlas lēnu dzīves baudīšanu.

Mazos viesus gaida aizraujoši piedzīvojumi uz “Pirātu kuģa”,  jautras atrakcijas un rotaļu laukumi ar dažādiem slīdkalniņiem, šūpolēm un viens no lielākajiem batutiem Latvijā, bet mūsu mini zoo bērnus sagaidīs jautrie zoodārza iemītnieki – vistiņas, truši, holandes pundurkazas, aita un alpakas Maču un Pikču.

Šmakovkas laboratorija Silenē ir mūsdienīgs un stilīgs objekts ar klasiskajām un ilggadējām šī dzēriena ražošanas tradīcijām. Speciālisti izstrādāja vairākus dzēriena veidus, kuri tiek ražoti pēc pašu receptūras un salieti firmas pudelēs. Katrs Silene Resort & SPA viesis var apmeklēt laboratoriju, iepazīties ar produkta ražošanas procesu un tā vēsturi, pasūtīt visu šmakovkas veidu degustāciju un jautru Latgalieša iesvētīšanas rituālu vai arī iegādāties dzērienu kā suvenīru.

La Tenuta Italiana cantina – vīna studija, kurā pastāvīgi tiek papildināts bagātīgs itāļu vīnu klāsts, kas pārsteigs īstus vīna cienītājus ar dzirkstošajiem Prosecco vīniem, izciliem sarkanvīniem un baltvīniem no labākajām vīna darītavām Itālijā. Pēc iepriekšējās rezervācijas tiek piedāvātas vīnu degustācijas, kur ir iespēja nobaudīt piecus dažādus vīnus, uzkodas un noklausīties someljē stāstījumu par katru no tiem. Kā arī  La Tenuta Italiana cantina var iegādāties produkciju no Itālijas: vīnu, kafiju, sierus, desas, konfektes, Itālijā pašu ražotu olīveļļu, panettone u.c.

The post Silene Resort & Spa**** appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta “Sventes Rasa” piedāvā lielisku atpūtu gleznainā vietā Latvijas dienvidaustrumos, pašas Augšzemes augstienes vidienē, Sventes ezera krastā.

Sventes ezers ir viens no dziļākajiem un dzidrākajiem ezeriem Latvijā. Ezers ir bagāts ar līčiem un tā trīs salas veido botānisko liegumu ar platlapju-egļu mežu un retām augu sugām.

Saulriets Sventes ezerā ir vērtība pati par sevi. Kā aizraujošs kino uz milzīga brīvdabas platekrāna, kur purpursarkanie, violetie, rozā, dzeltenie un citu nokrāsu debesu toņi kopā ar mākoņu siluetiem mainās pa minūtēm.

Maksas pludmale

Ir iespēja iznomāt:

• Kublu
• Ūdens velosipēdus (četrvietīgus);
• SUP dēļus;
• Vindsērfingus;
• Vindsērfingus kopā ar instruktoru;
• Laivas;
• Galdus + mangālus;
• Pirti.

Atpūtas vietas teritorijā ar mājdzīvniekiem iebraukt un atpūsties aizliegts!

Rezervēt savlaicīgi – vietu skaits ierobežots!

Strādā tikai vasaras sezonā.

The post Atpūtas vieta “Sventes Rasa” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Taka atrodas Daugavpils novada Laucesas pagastā 10 minūšu braucienā no Daugavpils, 1,5 km attālumā no viesību nama “Pie vecā kalēja”, kas atrodas līdzās Daugavpils – Demenes ceļam. Takas izveide sākās ap pagasta vecāko dižozolu. Tam līdzās atrodas divas dižgobas, kas kopā ar citiem vareniem ozoliem veido savdabīgu dabas pieminekli. Taka vijas gar koptu gobu audzi un šķērso 4 tiltiņus pāri gravai un strautam. Kā vēsta leģenda, šajā vietā kādreiz esot atradies grāfa Engelharta medību namiņš. Pirms 200 gadiem te esot pletušies visai iespaidīgi meža masīvi. Cits nostāsts vēsta, ka te esot apslēpta pūra lāde, kuras uguntiņa ik pa brīdim negaidīti pārsteidzot ceļiniekus. Arī šīs teritorijas  nosaukums esot saistīts ar vārdu ‘pūrs’.

Iepriekšējā pieteikšanās obligāta!

Ieejas maksa: 
Ziedojumi

The post Austrumsēlijas dabas taka “Purlande” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Randeni Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns rentēja no 1869. līdz 1872. gadam. Tās vārds atrodams Raiņa bērnības epā “Saules gadi”. Randene atradās Daugavas krastā, netālu no Daugavpils. Rainis raksta par Daugavas plostniekiem, kuri pieturējuši pie viņu mājām Randenē.

Muižas apbūves komplekss gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Tagad bijušo māju vietā redzama tēlnieka Igora Dobičina veidotā piemiņas zīme.

The post Piemiņas vieta Raiņa vecāku bijušo māju vietā Randenē appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku “Daugavas loki”.

Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta, Markovas pilskalns,  projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c. Te sastopamas vairākas aizsargājumu augu sugas, kā, piemēram, meža vizbuļi un atvašu saulrieteņi.

Blakus atrodas atpūtas laukums “Latgales sēta” un Slutišķu vecticībnieku sādža.

Brīvi pieejama apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Ekskursija “Augšdaugavas noslēpumi” dabas parka “Daugavas loki” teritorijā
Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv
Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!

Ekskursijas maršruts dabas teritorijas “Augšdaugava” un dabas parka “Daugavas loki” floras un faunas iepazīšanai, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Vecpils pilskalns ar Dinaburgas pils maketu un dabas taku, Vasarģelišķu skatu tornis, Markovas izziņas taka un Slutišķu sādža ar ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”.
Gida pakalpojumi – 7.00 EUR  ekskursija grupai no 1 līdz 35 cilvēkiem

The post Markovas pilskalns un izziņas taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dinaburgas taka sākotnēji metas lejā un tad pēc strauja kāpuma uzved stāvajā Daugavas krastā, kur gravu ieskauts paceļas ap 25 m augstais Naujenes (Vecpils) pilskalns, kas tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Saglabājušās pilsdrupas, pie kurām izveidots unikāls Dinaburgas pils brīvdabas makets. Objekts atrodas Daugavas loku dabas parkā.

Taka piedāvā lielisku iespēju iejusties bruņinieku vidē – tiltiņi, gravas, avoti, stāvas nogāzes, šauras taciņas, īsts viduslaiku gars un krāšņa daba. Pilskalna pakājē ir bijusi sena apmetnes vieta. Atpakaļceļā šķērsojot tiltiņu, nonāksiet līdz bijušās Vecpils kapsētas vietai, ko iezīmē trīs balti krusti.

Taka ir apmēram 1 km gara. 2016. gadā taka tika atjaunota, ierīkojot jaunu skatu platformu, koka kāpnes, laipas, tiltiņu. Pēc kāpšanas augšup un lejup (kāpņu kopgarums ir vairāk nekā 300 metri!) var atvilkt elpu un ieturēt līdzpaņemto maltīti atpūtas vietā “Bruniņieku laukums”, kas atrodas tuvumā.

Ekskursija “Livonijas ordeņa Dinaburgas mūra pils”
Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv
Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!

Ekskursijas maršruts iepazīstina ar Daugavpils pilsētas dibināšanas vietu – Vecpils pilskalnu, gida pavadībā ir iespējams izstaigāt dabas taku, kas izved pie miniatūrā pils maketa un pils drupām , kā arī, pēc ekskursijas programmas, atpūsties “Bruņinieku laukumā” – labiekārtotajā atpūtas vietā Daugavas upes krastā.
Gida pakalpojumi – 7.00 EUR  grupai no 1 līdz 35 cilvēkiem

The post Dinaburgas pils taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

“Silene” – dabas parks, kas atrodas Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā pie Baltkrievijas robežas, Silenes mežu masīva DR daļā. Kā kompleksais dabas liegums dibināts 1977. gadā. Platība 37,9 km². Dabas parkā atrodas 24 ezeri. Te ir daļa Riču ezera 5,9 km² platībā, daļa Sitas ezera 0,4 km² platībā un Sila ezers (2,6 km²). Dabas parkā ir vairāki mazi purviņi, starp kuriem izceļas Glušonkas purvs – dabas liegums 142,3 ha platībā. Silenes dabas parkā atrodas daudz dažāda tipa mežu. Dominē priežu audzes, kā arī priežu-egļu un egļu-lapu koku meži. Purvos un ezeros atrodams purva bruņurupucis, sarkanvēdera ugunskrupis, lielais tritons un meža susuris. Mežos ligzdo melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Dabas parka D daļā, Baltkrievijas pierobežā atrodas dabas liegums “Ilgas” un Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrs „Ilgas”.

The post Dabas parks “Silene” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vieta “Višķezers” atrodas bijušajā pilskalnā, kura pakājē ir Višķu ezers ar saviem paugurainajiem krastiem.

Atpūtas vieta piedāvā:

• nakšņošanu labiekārtotās mājiņās;
• nojumi (100 m²) svinību rīkošanai;
• pirti ar banketu zāli (15 cilv.) un nakšņošanas iespējas 2.stāvā;
• telšu vietas;
• ugunskura vietas;
• labiekārtotu pludmali;
• sporta laukumu;
• batutu;
• iespēju makšķerēt;
• laivu nomu un laivu piestātni;
• vizināšanos ar katamarāniem;
• velo nomu un izbraucienus ar velosipēdiem pa tuvējo apkārtni;
• galdu klāšanu svinībām;
• ēdināšanas pakalpojumi Višķu tehnikumā

Apmēram 12km attālumā no brīvdienu mājas atrodas Aglona, kurā varēsiet apmeklēt Aglonas baziliku, Maizes muzeju un citas interesantas vietas!

Apmēram 200m no atpūtas vietas ir ierīkots velotūrisma maršruts “Luknas ezera loks”.

2,5 km attālumā atrodas atpūtas vieta “Ūdensrozes” un Ostrovas putnu vērošanas tornis.

The post Atpūtas vieta “Višķezers” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Medumu ciemata teritorijā Meduma ezera krastā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta un pludmale.

Netālu atrodas Medumu parks.

The post Labiekārtota atpūtas vieta un pludmale pie Meduma ezera appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Meduma ezers ir līčains, ainavisks ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Vidējais dziļums ir 6.9 metri, bet maksimālais dziļums – 25.3 metri.

Ezers Augšzemes aizsargājamajā ainavu apvidū un dabas parkā “Medumu ezeraine”. Ezerā atrodas četras salas, kas ietilpst Meduma ezera salu botāniskajā liegumā.

Medumu ciemata teritorijā Medumu ezera krastā ir ierīkota ir labiekārtota atpūtas vieta un pludmale (GPS: 55.7828276, 26.3467143).

Ezerā mīt līdaka, asaris, vēdzele, ķīsis, līnis, plaudis, zutis, plicis, breksis.

Makšķerēšanai Meduma ezerā ir nepieciešama licence!

Licences izsniedz biedrība “Meduma ezers” (tel. 29416122, e-pasts: medumu_ezers@inbox.lv ). Licenci ir iespējams iegādāties elektroniski šeit. Licencētā makšķerēšanas nolikums Meduma ezerā ir pieejams šeit.

The post Meduma ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Ezera vidējais dziļums ir 6.7 metri, bet maksimālais dziļums – 20.8 metri. Spoguļa laukuma platība – 360.1 ha.

Krastos aug niedres, meldri, vilkvālītes, grīšļi, lēpes, glīvenes. Ezera D malā ir neliela sala. Šeit mīt līdakas, asari, zuši, plauži, zandarti, pliči, raudas, kā arī vēdzeles. Ielaisti: zandarti vienvasaras – 39.2 tūkst. (2001.g.); karūsas vienvasaras – 39 tūkst. (2003.g.); līņi vienvasaras – 39 tūkst. (2003.g.); līdakas vienvasaras – 5 tūkst. (2005.g.). Ligzdo pīles un gulbji.

Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana. Licencētās makšķerēšanas organizētājs: Višķu pagasta pārvalde. Nolikums licencētai makšķerēšanai Augšdaugavas novada Višķu pagasta teritorijā esošajos Luknas un Višķu ezerā un Dubnas upē pieejams šeit: http://www.viski.lv/parvalde/makskeresana/.

Ezera krastā atrodas atpūtas vieta “Višķezers” (GPS: 56.064228, 26.8419331, tālr. + 371 26549373), kas piedāvā atpūtas iespējas: nakšņošana, pirts, telšu un ugunskura vietas, labiekārtota pludmale, laivu, katamarānu, un velosipēdu noma.

Netālu no ezera atrodas Ostrovas  un  Maskovskas pilskalni.

The post Višķu ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Ezera vidējais dziļums ir 2.4 metri, bet maksimālais dziļums – 6.1 metri. Spoguļa laukuma platība – 409.0 ha. Ezerā ir viena sala.

Šeit ligzdo pīles un gulbji. Ezera krastos aug niedres, meldri, kosas, vilkvālītes, kalmes, retas glīvenes, lēpes. Luknas ezerā mīt līdakas, līņi, plauži, raudas, asari, zuši un sapali. Ielaisti: sudrabkarūsas vienvasaras – 400 kg (2000.g.), 40 tūkst. (2004.g.); līdaku kāpuri – 200 tūkst. (2000.g.); līņi vienvasaras – 17.5 tūkst. (2002.g.); līdakas vienvasaras – 16 tūkst. (2004.g.); līdakas viengadnieki – 5 tūkst. (2006.g.).

Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana. Licencētās makšķerēšanas organizētājs: Višķu pagasta pārvalde.

Ezera pludmalēs BJR INTERREG IIIA projekta “Velotūrisma attīstīšana Baltijas Ezeru Zemē” ietvaros Višķu tehnikumā (GPS: 56.064032, 26.771286000000032) un Ostrovā (GPS: 56.0598558, 26.8116675) ierīkotas atpūtas vietas ar dažādu inventāru: galdiem, soliem, lapenēm, šūpolēm, tualeti un atkritumu urnām. Minētā projekta ietvaros izstrādāts velo maršruts “Lielais Luknas ezera loks”, kas iezīmēts ar koka norādēm.

Luknas ezera krastā aiz Višķu estrādes pie atpūtas vietas ir izveidota laivu stacija un piestātne “Višķi uz viļņa” (GPS: 56.064032, 26.771286000000032).

Ezera krastā pie Višķu –Aglonas ceļa, starp Luknas un Boltaru ezeru blakus atpūtas vietai ierīkots skatu tornis, no kura paveras skats uz Višķu apkārtnes ezeriem.

The post Luknas ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas Daugavas kreisā krasta kraujā pie Geitviniškiem. Tā ir 36,5 m (citi avoti – 42 m) augsta kvartāra iežu krauja. Pakājē atsedzas arī augšdevona smilšakmens, 20. gadsimta 30.-jos gados te, smilšakmeņos,  bijusi ala. Nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus. Atsedzas drupiežu materiāls – grants, oļi, laukakmeņi ar morēnas starpkārtām. Kraujas aizmugurē pazeminājums, kurā ieplūst Daugavas palu ūdeņi un draud krauju noskalot. No kraujas paveras krāšņs skats uz Daugavas senielejas sašaurinājumu – “Daugavas vārtiem”.

The post Ververu krauja appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri un apkārtnes paugurainā ainava.

Blakus, Luknas ezera krastā, atrodas pludmale.

Brīvi pieejami apmeklētājiem katru dienu.

Maksas nav.

The post Ostrovas putnu vērošanas tornis appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Slutišķu krauja – vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi.
1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāms līdz 6 m augsts vidusdevonas baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slej gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem.
Vērojot Slutišķu krauju, grūti iztēloties, ka XX gs. 30. – 40.-jos gados uz tās nogāzēm nebija nekādas veģetācijas, tā bija pilnīgi kaila – tikai smilts, grants un laukakmeņi. Tās bija postošu palu sekas, kad ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos ledus gabaliem un spēcīgai straumei izārdot kraujas nogāzes apakšējo daļu, atjaunojās intensīvi nogāžu procesi un tika iznīcināta augu sega.
Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke).
No kraujas paveras izcili, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.

Slutišķu kraujā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta.

The post Slutišķu krauja appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Gleznainais Riču ezers atrodas Latvijas, Lietuvas un  Baltkrievijas pierobežā un ietilpst Silenes dabas parka teritorijā. Ezers ļoti līčains, dziļš (līdz 39,7 m) un maz piesārņots, jo atrodas nomaļā vietā. Ezera austrumu pusē  iestiepjas gara pussala, kas apaugusi ar mežu. Ezera gultne un krasti ir smilšaini, ar akmeņiem. Dziļāk ezera gultni klāj dūņas un sapropelis. Riča ezers ir 10 dziļāko Latvijas ezeru skaitā un viens no lielākajiem pēc ūdens tilpuma (124,4 milj. km²). Ezerā ir 9 salas, taču tās atrodas Baltkrievijas teritorijā.

Pērkules krauja, kas ir Riča ezera stāvkrasts, ir iespaidīgs dabas veidojums, no kura paveras skats uz lielu un dziļu ezeru ar neticami dzidru ūdeni, jo tas praktiski  saglabājies cilvēku darbības neskarts. Pasakaino ainavu veidojošo ezeru krastos atrodamas vairākas aizsargājamo augu sugas,  savukārt apkārt esošajos Silenes mežos ligzdo reti un saudzējami putni: melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis.

Apmeklētāju ērtībām dabas parkā Latvijas valsts meži ir ierīkojuši atpūtas vietu, turklāt šajā apkārtnē ir lieliskas ogošanas un sēņošanas vietas.

Riču ezers atrodas pierobežas zonā! Apmeklētājiem jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam un speciālai caurlaidei.

Teika “Velna tilts Riču ezerā”

Reiz velns gribējis pārkļūt pāri Riču ezeram. Apkārt tas nevarējis iet, jo katrā ezera galā bijuši ciemi. Velnam vairs nekas neatlicis, ka brist pāri vai taisīt tiltu. Tikko velns iebridis dažus soļus ezerā, jau bijis līdz kaklam slapjš. Nu, velnam nekas neatlicis, ka taisīt tiltu. Velns tūliņ ķēries pie akmeņu nešanas. Darbs padevies līdz pus ezeram. Tālāk tas nepaspējis, jo gailis, par nelaimi, aizdziedājies. Velns tūliņ bijis projām. Tilts vēl stāv šobaltdien, bet tas ir tikai iesēdies zemē, un viņu nevar redzēt. Tilta vietu var redzēt, jo tanī vietā ir sekls, un šī seklā vieta apaugusi ar niedrām.

LFK 935, 32297; pier. Jūlija Čuriška Ilūkstes Demenē, 1938.

The post Riču ezers un Pērkules krauja appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Daugava, veidojot ieleju posmā starp Krāslavu un Naujeni, radījusi unikālu dabas pieminekli – “Daugavas vārtus”. Tas ir savdabīgs Daugavas senlejas sašaurinājums lejpus Slutišķu sādžas,  šaurākais ielejas posms starp Slutišķu pamatkrasta krauju un Ververu pamatkrasta krauju. Iegrauztās meandrēšanas gaitā, veidojot tecējumu saskaņā ar reljefa īpatnībām, abos krastos ir izveidojušās 42 – 43 m augstās pamatkrasta kraujas, vienlaicīgi upes ieleja ir tikai 0,5 – 0,6 km plata. “Daugavas vārti”  ir iekļauti 10 nozīmīgāko Latvijas Republikas dabas objektu sarakstā “Latvijas zaļās pērles”.

The post “Daugavas vārti” (Slutišķu un Ververu kraujas) appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Egļu kalns ir Augšzemes augstienes un Daugavpils novada augstākais punkts. Kalna augstums ir 220 m vjl., relatīvais augstums – apmēram 45 m.

Virsotnē ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta, no kuras pavēras brīnišķīgs skats uz apkārtnes pauguraino ainavu un mežu mozaīku.

Atpūtas vieta ir brīvi pieejama katru dienu.

Uzmanību apmeklētājiem – populārais Egļu kalna skatu tornis pašlaik ir demontēts!

Kalnā ierīkota slēpošanas bāze “Egļukalns” – aizraujoša atpūta visai ģimenei (dažāda garuma un sarežģītības pakāpes kalnu slaloma trases).

The post Atpūtas vieta Egļu kalnā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Poguļankas upe ir Daugavas kreisā krasta garākā (24 km) pieteka dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Tās ielejā konstatētas daudzas aizsargājamu augu un dzīvnieku sugas, kā arī vesela virkne dabas pieminekļu un kultūrvēsturisku objektu. Tipiska Augšzemes augstienes nogāžu straujupe, kura “tek skanēdama” – viena no kādreizējam foreļupēm un, iespējams, arī lašu nārsta vietām.

Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudzajiem šāda veida tiltiem, kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Augšdaugavas novadā.

Upītes ielejā no Poguļankas jaunā tilta līdz ietekai Daugavā ir saglabājies savdabīgs un savā ziņā pat unikāls dabas komplekss, kurā atrodas sekojošas dabas un kultūrvēsturiskas vērtības:   Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – upes straujteces posmi, nogāžu un gravu meži. Daudz interesantu un pat unikālu ģeoloģiska rakstura apskates objektu – Augšdaugavas novada otrs lielākais dižakmens (Salienas dižakmens),  kvartāra iežu veidoti līdz 8 m augsti atsegumi, augšdevona pamatiežu – mālu un aleirolītu atsegumi upītes labajā krastā pie ietekas Daugavā, vecupes veidojumi, plaša, smilšaina delta, kas  veidojusies upītes akumulējošās darbības rezultātā.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Maksas nav.

The post Poguļankas (Salienas) upe un arkveida akmens tilts appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Salienas dižakmens ir otrais lielākais pašlaik zināmais laukakmens Daugavpils novadā. Tas novietojies Poguļankas (Salienas) upes labajā krastā, I virspalu terasē. Netālu no tā iztek avotiņš. Tas ir valsts nozīmes dabas piemineklis.

Laukakmens izmēri (1991. g):

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Maksas nav.

The post Salienas dižakmens appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas parks atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. Tas dibināts 1977. gadā kā kompleksais dabas liegums. Kopējā platība 1375 ha. Medumu ezeraine aptver Augšzemes augstienes vidējās daļas dienvidu reģionu.

Dabas parkam ir raksturīgs izteiksmīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs 145-171 m augstumā vjl. Augstākie punkti: Meduma kalns, Samaņku kalns, Šķirsteņu kalns, Ziediņu kalns. Starp ledāja veidotajiem pauguriem ieplakās ir izvietojušies vairāki ezeri, lielākie no kuriem ir: Meduma ezers, Ilgas ezers, Samaņkas ezers, Šķirsteņu ezers, kas kopā ar jaukto un platlapju koku mežu nogabaliem un laukiem veido savdabīgas, krāšņas dabas ainavas.

Medumu ezera salas ir botāniskais liegums, kurš Valsts aizsardzībā atrodas kopš 1987. gada. Lieguma kopplatība ir 4 ha un tajā ietilpst 4 salas. Salām ir raksturīgas savdabīgas mežaudzes, kurās dominē liepas mistrojumā ar apsēm un bērziem. Salu piekrastē aug atsevišķi melnalkšņi un kārklu audzes.

The post Dabas parks “Medumu ezeraine” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas Ilūkstes paugurainē, 137 m vjl., Augšdaugavas novada Sventes pagastā (dienvidu gals – Medumu un Kalkūnes pag.). Sventes ezers ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un kopā ar apkārtējo ainavu veido dabas parku.

Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir botānisks liegums. Ezera krasti augsti. Dienvidaustrumu daļā iztek Laucesas pieteka Pakrāce. Sventes ezera mazā baseina dēļ tā ūdens pilnībā apmainās 1 reizi 16-17 gados. Sventes ezerā mīt līdakas, asari, raudas, plauži, līņi, sīgas, karpas.

Atpūtas iespējas ezera krastā nodrošina:

• Viesu māja “Saules nams” – nakšņošana, pirts, ugunskura un grila vieta, futbola un volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums, pludmale, laivu noma, makšķerēšana.
• Brīvdienu māja “Pakrasti” – nakšņošana, pirts, lapenes, telšu vietas, laivu noma, sporta un bērnu rotaļu laukums, makšķerēšana.
• Atpūtas vieta “Sventes Rasa” – nakšņošana, piknika vietas, ūdens velosipēdu, vindsērfinga aprīkojuma un laivu noma, makšķerēšana.

Anita Liepa (Kumeļa gadi. “Karogs” Nr. 6, 1982):

“Tamā vietā, kur tagad ezers, senākus laikus bijis līdzenums un pļavas. Bet līdzenuma viņā galā, rau, tur aiz Antuzeviču pussalas nelielā uzkalniņā – upuru birzs. Zem paša varenākā ozola no laukakmeņiem sakrauts altāris. Senie sēļi tur Pērkonam nesuši ziedu. Bet tad Sēlijā iebrukuši bruņinieki. Līdzenuma vidū uzcēluši baznīcu ar augstiem torņiem. Nu sēļiem pavēlēts iet baznīcā, bet ziedot Pērkonam uz to stingrāko aizliegts. Tad Pērkons briesmīgi noskaities un vienā jaukā svētdienā, kad baznīca ļaužu pilna, uzgāzis tai virsū ezeru. Ieleja palikusi zem ūdens, virspusē redzama vairs tikai sala ar upuru birzi. Sēļi gauži nobijušies, kāpuši laivās un braukuši uz salu Pērkonam ziedu dot. Bet ezers iesaukts par Sventes ezeru. Nogrimušās baznīcas krusti kādu laiku rēgojušies virs ūdens. Nu gan vairs nav redzami. Taču zvejnieki saka – viņiem aiz tiem krustiem ķeroties tīkli, ja gadoties tos ietrāpīt tajā vietā, kur apakšā baznīca. Un vēl runā, ka svētdienās rāmā laikā uz ezera varot dzirdēt no dziļuma zvanus skanam, ērģeles dūcam, baznīcēnus dziedam”.

The post Sventes ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, Daugavas kreisajā krastā. No jaunā skatu torņa (20 m) paveras plašs skats uz Daugavas senlejas ainavu – mežiem, laukiem, ceļiem. Pašas likteņupes klātbūtne, it īpaši mazūdens periodā, tikai nojaušama, jo tā paslēpusies skatam aiz daudzajiem mežu ielokiem.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Lazdukalna skatu tornis appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Uzkāpjot 21 m augstajā skatu tornī,  no putna lidojuma augstuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Apmeklētāji no tā var redzēt Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Vasargelišķu skatu tornis ir iekļauts Naujenes novadpētniecības muzeja ekskursijas maršrutā “Augšdaugavas noslēpumi”:

Ekskursijas maršruts dabas teritorijas “Augšdaugava” un dabas parka “Daugavas loki” floras un faunas iepazīšanai, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Vecpils pilskalns ar Dinaburgas pils maketu un dabas taku, Vasarģelišķu skatu tornis, Markovas izziņas taka un Slutišķu sādža ar ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”.

Gida pakalpojumi:
7.00 EUR – tematiska ekskursija ārpus muzeja par 1 objektu/maršrutu

Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās pa tālr. +371 65471321!

The post Vasargelišķu skatu tornis appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tas atrodas dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas, taču viegli sasniedzams, pateicoties ierīkotajam zemesceļam un norādēm.  Akmens atrodas meža stigu krustpunktā.

Saglabājušies nostāsti, kas vēsta, ka 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Vietējo muižnieku ar medībām saistītās izdarības atceras arī V.Gavars, kas Nīcgales mežniecībā 20. gs. 30.-os gados bija mežsargs, un, jauns puisis būdams, pats piedalījies muižnieku rīkotajās medībās kā dzinējs. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un, kā stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas.

Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons 1938. gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus joprojām min ekskursantu papēži.

Laukakmens izmēri (1991.g.):

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Nostāsti, ticējumi

Līksnas pagasta iedzīvotāja A.Smagara stāstītā teika:

“Velni nodomājuši aizdambēt Daugavu. Viņi sameklējuši ļoti lielu akmeni un to nesuši uz Daugavu. Akmeņi nesuši divpadsmit velnu.  Viņi nesuši visu nakti, bet pret rīta pusi tie dzirdējuši gaili dziedam, un nu nosvieduši akmeni purvā, uz Nīcgaļa un Kalupa meža robežas. Šis akmens atrodas tur šo baltu dienu.”

Nīcgales novada iedzīvotāja A.Vāverāna stāstījumā darbojas viens velns:

”Latgalē, Kalupes pagastā, vienā mežā atrodas ļoti liels akmens, lai gan tanī apgabalā ir vispārīgi maz akmeņu. Reiz velns esot nesis šo akmeni un gribējis sviest Daugavā, lai to aizdambētu, bet akmens bijis par daudz smags, izkritis velnam no rokām un iekritis Kolupes mežā, kur tas redzams šo baltu dienu.”

Līksnas pagasta iedzīvotāja E.Paukša stāstītā teika:

“Velnam reiz uznākusi liela skaudība pa Daugavas teiksmaino un vareno tecējumu. Viņš nodomājis reiz tam darīt galu, aizbērt Daugavu visā tās tecējumā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš piegrābis pilnu savu velnišķīgu retu sietu ar akmeņiem un drāzies uz Daugavu. Netālu no Daugavas šis pamanījis, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu lielu akmeni, kas nevarējis izkrist caur reto sietu; nu dusmās grūdis arī to laukā, kas nokritis Nīcgaļa purvā, netālu no Daugavas. Šis akmens vēl arī šodien guļ turpat, izslējis savus divus kuprus un apsedzis ar sūnām.”

The post Nīcgales Lielais akmens appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Dabas parks “Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.

Izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas R robežas līdz Naujenei 120 km2 platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 – 6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Daugavas senleja, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas izziņu taka u.c.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Ekskursijas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā
Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv
Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!

* “Augšdaugavas noslēpumi”
Ekskursijas maršruts dabas teritorijas “Augšdaugava” un dabas parka “Daugavas loki” floras un faunas iepazīšanai, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Vecpils pilskalns ar Dinaburgas pils maketu un dabas taku, Vasarģelišķu skatu tornis, Markovas izziņas taka un Slutišķu sādža ar ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”.

* “Poļu kultūras mantojums Daugavpils novadā”
Ekskursijas maršruts poļu kultūras mantojuma iepazīšanai Naujenes pagastā, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Juzefovas Romas katoļu baznīca un parks.

* “Pusdienās pie turīgajiem vecticībniekiem”
Ekskursijas laikā ir iespēja apmeklēt Slutišķu sādžas ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kuras pagalmā var izbaudīt vecticībnieku kulināro mantojumu, maršrutu iesakām papildināt ar Naujenes Novadpētniecības muzeja apskati.

* “Slutišķu noveles”
Ekskursijas maršruts iepazīstina ar Slutišķu sādžas pamatvērtībām – saglabājušos sādžas apbūvi un vecticībnieku kultūras mantojumu. Ekskursijas laikā ir iespēja apskatīt Markovas kapsētas vietu, Slutišķu viduslaiku kapsētas un apmetnes vietu, ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kurā apskatāmi “Slutišķu vecticībnieku dzīvojamā māja” un “Zirgvilkmes instrumenti Daugavpils novadā”.

* “Livonijas ordeņa Dinaburgas mūra pils”
Ekskursijas maršruts iepazīstina ar Daugavpils pilsētas dibināšanas vietu – Vecpils pilskalnu, gida pavadībā ir iespējams izstaigāt dabas taku, kas izved pie miniatūrā pils maketa un pils drupām , kā arī, pēc ekskursijas programmas, atpūsties “Bruņinieku laukumā” – labiekārtotajā atpūtas vietā Daugavas upes krastā.

Gida pakalpojumi:
7.00 EUR – tematiska ekskursija ārpus muzeja par 1 objektu/maršrutu grupai no 1 līdz 35 cilvēkiem

Papildus informācija:
Dabas informācijas centrs atrodas Naujenes novadpētniecības muzejā (Naujene, Skolas iela 1)

The post Dabas parks “Daugavas loki” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Līksnas muižas parks atrodas Augšdaugavas novadā. Braucot pa šoseju Rīga – Daugavpils, nevar nepamanīt Līksnas ainavas dominanti – Līksnas Romas katoļu baznīcu, kas ir celta 1912.gadā neogotikas stilā. 1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta. Šodien, staigājot pa Līksnas takām, var vērot ne tikai dažādi ierīkotus celiņus vai kreatīvus koka un metāla veidojumus, bet arī uzzināt, ka pa šo taku jājusi Polijas nacionālā varone, Līksnas muižas iedzīvotāja – Emīlija Plātere. Emīliju, viņas dzīvesveida un rakstura dēļ, sauca par vietējo Žannu d’Arku. Līksnas pagasta bibliotēkā glabājas mākslinieka Sandija Greiškalna gleznots Emīlijas Plāteres portrets. Līksnas parkā atrodas arī arhitektūras piemineklis – Līksnas muižas kapela.

Pateicoties LMT atbalstam, 2015.gadā Līksnas parkā uzstādīts jauns dizaina objekts – “Mīlestības koks”, kurā kāzu dienā jaunlaulātie var iekārt savu atslēdziņu, tādā veidā simboliski uz mūžu saslēdzot kopā savas sirdis. Mīlestības koku svinīgi atklāt palīdzēja un savas sirdis uz mūžu saslēdza četri pāri – divi pāri, kuri nupat bija mijuši gredzenus, zelta un sudraba kāzu gaviļnieki. Objektā izveidotas vairāk kā tūkstotis vietu, kur iekārt atslēdziņas. Visas atslēdziņas, kuras atradās vecajā kokā tika iestrādātas jaunā objekta stumbrā. Tika konstatēts, ka vecākā atslēdziņa, iepriekšējo koku rotāja no 2008. gada. Objektu radījis metālmākslinieks Valērijs Konstantinovs.

Līksnas ciemā var iepazīties ar ciema vēsturi, apmeklēt ievēsmojošo baznīcu, izbaudīt dažādas aktivitātes muižas parkā un apmeklēt vietējos amatniekus.

Ieejas maksa:
Tūristu grupām Līksnas muižas parka apmeklēšana ir maksas pakalpojums, kurā ietilpst gida pakalpojumi.

Pieejams apmeklētājiem katru dienu.

The post Līksnas muižas parks (Līksnas takas) appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Sventes ezera taka atrodas vairākus kilometrus no Jaunsventes parka, iet gar Sventes ezeru. Labiekārtotajā ezera takā rekonstruēts pastaigu celiņu tīkls ar soliņiem, atpūtas un piknika vietām, lapenēm, pastaigu laipām, skatu platformām un citiem infrastruktūras elementiem. Izveidots stāvlaukums automašīnām.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Sventes ezera taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Kalnu slēpošanas bāze EGĻUKALNS atrodas Latvijā visaugstākajā  Augšzemes augstienē. Bāze atrodas 20 minūšu brauciena attālumā no Daugavpils – Latvijas otrās lielākās pilsētas, un  15 minūšu brauciena attālumā no Lietuvas pilsētas Zarasi. Tas padara atpūtu pieejamu ne tikai brīvdienās, bet arī ikdienā.

Pateicoties tam, ka bāze atrodas 220 m virs jūras līmeņa, kur ir paaugstināts atmosfēras spiediens, temperatūra šeit vienmēr ir zemāka nekā līdzenumā. Sniegs nekūst, un tas ļauj noslēgt  slēpošanas sezonu vēlu pavasarī. Savukārt tās atklāšana notiek līdz ar pirmo salu.  EGĻUKALNA slēpošanas trases tiek pārklātas ar  mākslīgo sniegu, kuru veido sniega lielgabali. Speciāla sniega likšanas mašīna (RATRAK) ik dienu nolīdzina trašu segumu, lai nodrošinātu ērtu nobraucienu.

Slēpošanas bāzei ir labiekārtotas  un apgaismotas slēpošanas nogāzes, trase, pa kuru vizinās ar riepām (snowtubing), bērnu kalniņš, inventāra noma, plaša un ērta autostāvvietai, piknika vietas ar mangāliem. Brīvdienās strādā sertificēti instruktori, kas māca slēpot jums ērtā laikā, pēc iepriekšēja pieraksta. Kafejnīcā ar bezmaksas Wi-Fi jūs varat atpūsties, sasildīties, nobaudīt daždažādas tējas šķirnes un ieturēt maltīti.

Kalnu galvenās slēpošanas trases EGĻUKALNS atrodas kalna dienvidaustrumu pusē un sastāv no trim trasēm, kuru kopējais garums ir 690 metri. Augstumu kritums visās trasēs ir 40 metri. Visas trases ir apgaismotas. Starta līnija atrodas pašā kalna Egļukalns virsotnē.

Zilā trase ir 200 metrus gara un ir ideāli līdzena, komfortabla un mierīga slēpošanas virsma. Ir populāra starp bērniem, kuri jau labi apguvuši kalnu slēpošanas tehniku un piesaista jaunpienācējus, kuri ir apmācīti slēpotāja vai snovbordista sākotnējās sagatavošanas kursos. Trase ir aprīkota ar jaunu (2018. g.) modernu bugļveida tipa celtni. Trasē strādā instruktori.

Sarkanajai trasei ir apmēram 250 metru garš, gluds reljefs, kas ļauj attīstīt ievērojamu ātrumu līdz nolaišanās beigām. Piemērots visiem slēpotājiem un snovbordistiem, kuri ļoti labi apguvuši slēpotāja  meistarību kalnu slēpošanas kūrortos. Trasei ir komfortabls 70 metru attālums bremzēšanai. Labajā pusē uzstādīts jauns (2019. g.) moderns bugļveida tipa celtnis. Trasē strādā instruktori ar vēlmi uzlabot savu un jūsu slēpošanas tehniku.

Melnās trases garums ir 220 metri un ir 3. lielo platformu (tramplīnu) kaskāde sniega parkam, kam nolaišanās ir ļoti stāva. Atrodas vidū starp Zilo un Sarkano trasi. Piemērots slēpotājiem un snovbordistiem, kuriem jau ir daudz pieredzes un drosmes. Esiet uzmanīgi: pirms nolaišanās jādod priekšroku iepriekšējam sportistam. Pēc šīs trases pabeigšanas ātrums ļauj izbraukt no Zilās vai Sarkanās trases.

Tiem, kuri vēl nav tik pārliecināti par slēpošanu vai snovbordu, mēs piedāvājam izmantot Ģimenes trasi un instruktoru pakalpojumus.

Brauciet pie mums ar ģimeni, draugu kompānijā un gūstiet lielisku noskaņojumu, ko dāvā ziemas atpūta!

The post Slēpošanas bāze “Egļukalns” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pie Meduma ezera atrodas Medumu parks, kurā var ieraudzīt dažādus stādījumus – ošus, ozolus, liepas, vīksnas, asinssarkano grimonu, Daugavas krustābeli, Eiropas segliņu, balzama dižegles, Eiropas lapegles, Kolorado aso egli u.c.

Medumu parks ir populāra atpūtas vieta – šeit vari makšķerēt un atpūsties pie ezera, kur ir ierīkota pludmale, kas ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Parka teritorijā izveidota 2 km gara taka, kura šķērso „Mīlestības tiltiņu” un iet gar Pirmā pasaules kara tranšejām un muižas pagraba vietu.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Medumu parks un taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā un vēl līdz 19. gadsimta beigām šajā parkā būtu atrodama arī muiža, taču mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.

Vietas sākotnējais nosaukums bija “Hofzumberg”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. 18. gs. beigās parku pārdēvēja par Jezupovu. Muižas mūra ēku ir cēlis pats saimnieks – B. Šahno, izvēloties par paraugu Parīzes tuvumā kādreiz redzēto pili. Pašlaik apskatāmi tikai muižas ēkas pamati. Bijušais barona B. Šahno zirgu stallis ir vienīgā no Juzefovas muižas ēkām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Šajā parkā, līdzīgi kā citos muižu parkos, atrodamās koku sugas ir ļoti īpašas. Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parka tuvumā mīt retais liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostomos), kas Latvijā atrasts tikai šajā apkaimē. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības.

Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Jezupovas (Juzefovas) muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.