Biržu rajona Parupes ciemā nejauši uzietais cirvis acumirklī kļuva par senāko pašlaik zināmo un datēto arheoloģisko atradumu Lietuvā. Lietuvas senākajam cirvim – 13 tūkstoši gadu. Zinātnieki apgalvo, ka tik seni raga izstrādājumi parasti iet bojā, tāpēc brīnums ir gan tas, kas šis rīks tomēr saglabājies, gan arī tas, ka šis cirvis pēc nejaušu notikumu virknes ir nokļuvis muzejā.
“Ir lietas, kam lemts saglabāties tūkstošiem gadu, būt atrastām, atpazītām un nokļūt atbilstošās rokās. 2014. gadā, rokot zemi Viļus Venckūna viensētā, vīri uzgāja negaidītu atradumu – ragu, kas atradējiem šķita iespaidīgs, tāpēc to atdeva zemes īpašniekam. Pēc kāda laika pie Viļus Venckūna viesojās draugs no Vācijas, kurš, atradumu ieraudzījis, atcerējās, ka līdzīgu redzējis Vācijas muzejā. Īpašnieks, apjautis, cik sens un rets ir šis atradums, atdeva to speciālistiem”, – stāsta Lietuvas Nacionālā muzeja arheoloģe, izstādes kuratore Daļa Ostrauskiene.
Šādi no ziemeļbrieža raga izgatavoti cirvji lietoti reģionā ap Baltijas jūru. Kaut gan savulaik plaši izplatīti, tomēr atrodami tie ir visai reti. Pirmais šāda tipa cirvis pirms vairāk nekā simts gadiem atrasts Norre Lingbi (Nørre Lyngby) apdzīvotajā vietā Dānijā, un kopš tā laika visi šāda tipa cirvji tiek dēvēti šīs vietas vārdā. Ziemeļeiropas reģionā ir uzieti vairāki desmiti šādu cirvju, bet Austrumbaltijas valstīs zināmi tikai atsevišķi eksemplāri: pieci šī tipa izstrādājumi vēl pirms Otrā pasaules kara uzieti bijušās Austrumprūsijas teritorijā, bet 2009. gadā pirmais šāds atradums uziets arī Latvijā.
Izstādes apmeklētāji varēs ne vien aplūkot unikālo atradumu, bet arī izjust pirms 13 tūkstošiem gadu šai apvidū valdījušo gaisotni – tas bija leduslaikmeta beigu posms, kad Lietuvas teritorijā klimats īslaicīgi kļuva siltāks.
“13 tūkstoši gadu – iespaidīgs skaitlis. Grūti apjēgt un iztēloties tik ilgu laikposmu. Veiktie pētījumi ļauj rekonstruēt laikposmu, kad Lingbi cirvis iegūlis zemē. Izstādes apmeklētāji varēs izveidot priekšstatu par ainavu un tās izmaiņām: tolaik cirvja atrašanas vietā bijusi plašas un seklas ūdenskrātuves piekraste, kurā medījuši nomadi. Gadu tūkstošiem ritot, te pletušos tundru nomainījuši lapu koki, un arī ezeru vairs neatradīsim – te savu gultni izgrauzusi Nemunēles upe”, – stāsta Klaipēdas universitātes speciālisti A. Girininks un T. Rimkus.
Izstādes “Lingbi cirvis: 13 000 gadu garantija” atklāšana notiks 5. jūlijā plkst. 16.00 Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Izstāde būs skatāma līdz 1. oktobrim.
Informējam, ka pasākums tiks fotografēts un filmēts publicitātes un vēsturiskajām vajadzībām.
Informācija:
Līga Rudzīte-Besakirska
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja
komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.: 20203713