Līksnas muižas parks ir no skaistākajām un apmeklētāju iecienītākajām vietām Augšdaugavas novadā, te bieži iegriežas tūristi un skaistākos mirkļus iemūžina kāzinieki. No senās grāfu Plāteru muižas pāri palicis vien ēkas mūra stūris, kura galā apmetušies stārķi, kā arī senā kapela, kas ilgus gadus bija lemta aizmirstībai un visticamāk būtu sagruvusi, ja vien līksnieši Biruta un Leonards Ondzuļi nebūtu uzņēmušies par to rūpes.
Līksnas muižas kapela ir celta 1770. gadā, grāfi to ļāvuši izmantot vietējiem kā dievnamu, iekams tuvākā apkaimē tika uzcelta pirmā baznīca, vēlāk to izmantoja kā dzimtas kapliču. Uz kriptas sienas ieskrāpēts gada skaitlis “1948”, iespējams, tādejādi kāds iezīmējis laiku, kad no kriptas izvākti senie apbedījumi – izvazāti vai pārapbedīti. Pati kripta ir samērā labi saglabājusies. Padomju gados šeit tika uzglabāti kartupeļi, tāpēc pirmās nišas pie ieejas tika izlauztas, veidojot apcirkņus. Pašai kapelai vairākas vēsturiskās logu ailes tika aizmūrētas, bet ēka novesta līdz nožēlojamam stāvoklim.
Uzzinājuši, ka ēkas īpašniece to vēlas pārdot, Ondzuļu saime pusstundas laikā pieņēma lēmumu un ieguldīja pirkumā visus ietaupījumus, lai tikai saglabātu ēku un padarītu to pieejamu vietējiem. Tagad Biruta to vērtē kā pārdrošu soli, jo tobrīd vēl neesot apzinājušies, cik darba un līdzekļu būs jāiegulda.
Pirmais gads pagājis, izvācot no ēkas gružus, kas te bija glabājušies vēl kopš padomju laika, kad kapelā bija ierīkota ģipša plākšņu ražotne. Visapkārt padomju laiku kultūrslānis – tukšas pudeles un konservu kārbas. Jumta vietā bijis īsts siets, ūdens straumēm plūda ēkā. Leonards centies salāpīt sapuvušo jumtu, lai pasargātu ēku no nokrišņu postažas. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija demontēt ūdenstorni, kas padomju gados tika uzbūvēts uz kapelas altāra daļas. Tieši šajā daļā jumts ir vissliktākajā stāvoklī un lietus laikā ūdens pil kapelā.
Sapratusi, ka pašu spēkiem netiks galā, Biruta izveidoja biedrību “Līksnas muižas kapela”, lai var rakstīt projektus un piesaistīt finansējumu. Pirms pieciem gadiem biedrības projekts “Līksnas muižas kapelas ēkas saglabāšana un izmantošana kultūras un tūrisma aktivitātēm” guva atbalstu vietējās rīcības grupas “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”” stratēģijas ietvaros, ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu un novada domes līdzfinansējumu izdevās nomainīt nedrošo griestu segumu, atjaunot ieejas vārtus un kriptas durvis, atrakta kriptas ieeja un izbūvēts celiņš, kapelā izveidota apkurināma telpa, kur var pulcēties arī ziemā un omulīgā gaisotnē iemalkot tasi tējas, ierīkotas labierīcības, bet kapelas pagalmā uzstādīta lapene pašu un viesu atpūtai.
Ar pašvaldības atbalstu iegādāts virtuves aprīkojums – virtuves kombains, galda piederumi un stendi.
Kapelas centrā izveidota neliela ekspozīcijas telpa, kur krājas dažādas senlietas, tostarp no pašu ģimenes krājumiem, tiek rīkotas dažādas tematiskas izstādes.
Īpašs notikums biedrības darbībā bija Skaidrītes Bogdanovas dāvināto vēsturisko svečturu restaurācija. Mēģinot atjaunot 20. gadsimta sākumam raksturīgos tautiskos elementus, zem putekļu kārtas tika atklāts autora paraksts, kas piešķir šiem priekšmetiem vēl lielāku kultūrvēsturisko vērtību. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevās piesaistīt profesionālu restauratoru Aigaru Pilenieku.
Sākotnēji biedrībā bija 6 cilvēki, galvenokārt Ondzuļu ģimene un vistuvākie cilvēki, tagad to jau ir 11. “Nedomāju, ka skaitliski augsim, jo kapela ir privātīpašums, tas ir draugu loks, kam tas interesē. Paldies Regīnai Rokjānei, kas mūs vienmēr atbalstījusi un beidzot ir arī iestājusies biedrībā,” teic Biruta Ondzule.
Lai arī kapela ir savas atdzimšanas sākumposmā, tai jau ir liela nozīme Līksnas pagasta kultūrtelpā. Ēka ir iekļauta tūrisma maršrutos, tās pagalmā notiek gan vietējās kopienas, gan viesu aktivitātes, tostarp Novada dienu un tūrisma rallija “Apceļo dzimto novadu” ietvaros.
Šeit notikuši dažādi pasākumi sadarbībā ar Līvānu novada Gardēžu klubu, Rožupes Kultūras nama kolektīviem, audžuģimeņu biedrību “Muna sāta”, notiek Muzeju nakts pasākumi, tiek rīkotas dažādas izstādes.
Sadarbībā ar pagasta aktīvo sieviešu apvienību “Saules taka”, kurā darbojas arī Biruta, tiek rīkotas ražas balles, kad pagalmā uz ugunskura top garda zupa. Par jauku tradīciju ir kļuvusi Jāņu sumināšana un vainagu pīšana, grāfienes Emīlijas Plāteres dzimšanas dienas svinēšana, kad tiek godināta ne tikai poļu nacionālā varone, kura ir dzīvojusi Līksnas muižā, bet suminātas arī Līksnas pagasta sievietes.
Biruta stāsta, ka sirsnīgs izdevies pasākums “Kāzu godi Latgalē”, paralēli tam notika fotoizstāde “Kāzu foto laiku lokos”, kurai interesantas kāzu fotogrāfijas rūpēja vietējie iedzīvotāji.
“Pirms trim gadiem izveidojusies draudzība ar poļu labdarības organizāciju, ko vada Agneška Skavronska, arī te nostrādāja Facebook spēks, viņa mani uzrunāja soctīklos, te ieradās 65 cilvēku delegācija, ēka bija stāvgrūdām pilna. Viesi brauc regulāri un atstāj dāsnas dāvanas, ko pasniegt vietējām poļu ģimenēm,” stāsta Biruta.
Viņas sapnis ir sakārtot kapelas jumtu. Līdz šim nav izdevies īstenot kādu projektu, arī laika tam pietrūka, jo ikdienā Biruta strādāja skolā. Šogad viņa nolēma doties pelnītā atpūtā, tāpēc darbam biedrībā būšot vairāk laika. Viņa jau kaļ plānus nākamajai tūrisma sezonai. Biruta ir apkopojusi Līksnas skolas izlaidumu fotogrāfijas no 1941. gada, taču pietrūkst kādu sešu gadu fotogrāfiju, tāpēc centīsies ar soctīklu palīdzību uzrunāt līksniešus un iegūt iztrūkstošo vēstures materiālu, visu apkopot un sakārtot.
Protams, tiks veltīts laiks un darbs, lai beidzot sakārtotu kapelas jumtu. “Ir sapnis te atjaunot to, kas kādreiz ir bijis, bet tas prasa daudz līdzekļu. Tagad būs daudz brīva laika, rakstīšu projektus. Mums ļoti veicas ar Līksnas pagasta vadītājiem, kuri vienmēr atbalsta.”
***
Biedrība “Līksnas muižas kapela” izvirzīta pašvaldības konkursā “Saimnieks” nominācijā “Gada rosīgākā biedrība”
Teksts, foto: Inese Minova
