13. novembrī Pirmā pasaules kara muzejā Medumos uz zinātnisko konferenci “Vēsturisko avotu daudzveidība un to loma Pirmā pasaules kara izpētē un kultūrvēsturiskajā mantojumā” pulcējās novadpētnieki, vēsturnieki, kultūras darbinieki un kolekcionāri, lai dalītos savās zināšanās un pieredzē. Šāds pasākums muzejā notika pirmo reizi, bet, iespējams, kļūs par labu tradīciju.
Pirmā pasaules kara muzejā Medumos muzejpedagoģe Miropija Petkuna pastāstīja, ka pirms 110 gadiem Augšdaugavas novads kļuva par vienu no Pirmā pasaules kara asiņainākajiem frontes punktiem. Dvinskas placdarmā tika izmantoti gāzes ieroči, kuģu lielgabali, lidmašīnas un pazemes mīnu kara metode — šī vieta kļuva par tehnoloģisku un stratēģisku eksperimentu lauku. Taču, atšķirībā no Verdenas, Dvinskas kaujas joprojām ir nepelnīti piemirstas.
Konferencē tika analizēti dažādi vēstures avoti, kas saistīti ar Pirmā pasaules kara norisēm Latgalē, Augšdaugavas novadā īpaši Daugavpils placdarmā. Tika aplūkoti dokumenti, rīkojumi, fotogrāfijas, karavīru liecības un kolekciju priekšmeti, kas sniedz ieskatu kara ikdienā un tā ietekmē uz vietējo sabiedrību.
Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūta un informācijas centra “Latgales dati” vadītājs, profesors Henrihs Soms pastāstīja klātesošajiem, kādus avotus viņš izmanto, meklējot informāciju par 1915.-1917. gada notikumiem.
“Pat Latvijas arhīvi nav apzināti, nav resursu, nav pētnieku. Nerunājot par kaimiņu arhīviem – Lietuvas, Baltkrievijas, Somijas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas. Protams, daudzi ir apzināti, notiek sadarbība,” profesors kā labu piemēru minēja arī pieejamos digitālo avotu resursus Krievijā, kas sniedz daudz noderīgas informācijas, ieteica izmantot arī Lietuvā izveidotu skolēnu mācību atlantu un ģenerāļa Mārtiņa Peniķa pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izdoto vēstures grāmatu par pasaules karu 1914.-1916. gados. “Kas gāja, kur gāja, tur viss ir aprakstīts, visa Medumu padarīšana, viss, kas bija apkārt, uzvārdi, visprecīzākais apraksts. Digitāli arī šobrīd pieejams. Šeit ir ļoti jauks apraksts par Ilūkstes ieņemšanu, 1931. gada pretuzbrukums, ļoti iesaku to izlasīt.”
Referenti pievērsīsās Pirmā pasaules kara notikumiem mūsdienu Augšdaugavas novada teritorijā — mobilizācijai, frontes līniju attīstībai, karadarbības gaitai pie Ilūkstes, Dvietes, Daugavpils un Demenes, kā arī vācu armijas klātbūtnei un tās atstātajām pēdām muižās un kapsētās. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Kristaps Jumis pastāstīja par mobilizācijas gaitu Daugavpilī 1914. gadā, balstoties uz Dvinskas kara apriņķa priekšnieka rīkojumiem.
Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampāne ieskatījās faktos par Krievijas imperatora Nikolaja II vizīti Dvinskas frontē Višķu apkārtnē. Viņa uzsvēra, ka Nikolajs II bija viena no nozīmīgākajām, interesantākajām un pretrunīgākajam personībām saistībā ar Pirmo pasaules karu. “Pirmo reizi Naujenes Novadpētniecības muzejam saskare ar viņu bija 2022 gadā, kad veidojām izstādi par Višķu ciemu un tad tika uziets fakts, ka Pirmā pasaules kara laikā Nikolajs II ir piestājis arī Višķu stacijā. Varu teikt, ka nedz Novadpētniecības muzejā, nedz man pašai pagaidām nav tāda plašāka pamatīgāka pētījuma par šo faktu, tāpēc mans stāstījums balstās uz tiešsaistē pieejamām publikācijām. Nozīmīgs Pirmā pasaules kara avots ir Nikolaja II dienasgrāmatas, tās ir 50 grāmatiņas, kas ir rakstītas no 1881. gada līdz Nikolaja II nāvei. Pieraksti ļoti īsi, lakoniski, viņš dokumentējis savu ikdienu. Pēc viņa nāves un Pirmā pasaules kara šīs dienasgrāmatas tika publicētas laikrakstos, bet šobrīd tās ir digitalizētas un pieejamas ikvienam. Mēs tajās atrodam faktus, kas saistīti ar Daugavpili un tās apkaimi. Viņš apmeklēja Daugavpils kara apgabalu kara sākumā 1914. gada novembrī, ieradās Daugavpils cietoksnī.” Māra Kampāne pastāstīja arī par mazāk zināmu faktu no cara dienasgrāmatām, proti, par viņa vizīti Višķu stacijā 1916. gada 29. janvārī.
Par Pirmā pasaules kara pēdām Eglaines pagasta Lašu ciemā pastāstīja Stendera muzeja gids Miervaldis Brodovs. 19. gadsimta beigās šeit bija uzbūvēts dzelzceļš, kas veda no Daugavpils uz Panevēžu. Dzelzceļa mezgls bija interesanta satikšanās vieta, pasažieru vilciena sagaidīšana bijis liels notikums, parkā pie stacijas spēlēja orķestris, jaunieši te norunājuši randiņus, saimnieki izrunāja jaunumus. Pirmā pasaules kara laikā Lašu baznīcā atradās kara hospitālis, mirušie kareivji apglabāti turpat pie baznīcas. Padomju laikos daudzi krusti jau bija zuduši, taču vācu dokumentos viss bijis piefiksēts. Viņš pastāstīja par kādu altārgleznu “Svētais vakarēdiens”, kas kara laikā bija ļoti cietis, jo baznīcā tika kurti ugunskuri. Restaurēt šo gleznu izdevies pavisam nesen, un tā ir atgriezusies savā vietā.
Ilūkstes pilsētas bibliotēkas bibliotekāre Gane Rošāne prezentēja pētījumus par Ilūkstes vēsturi kara laikā, novadpētniecības biedrības “Meddum” biedrs Juris Stikāns pastāstīja par vācu karavīru fotofiksācijām ar Augšdaugavas novada muižām, tika stāstīts par vietējo iedzīvotāju pieredzi un atmiņām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā šie notikumi ietekmējuši vietējo identitāti un kultūras ainavu.
Konferencē piedalījās arī skolēni ar saviem radošajiem darbiem, apliecinot, ka Pirmā pasaules kara tēma joprojām ir aktuāla un iedvesmo jauno paaudzi izzināt vēsturi un savas dzimtās vietas stāstus.
Teksts, foto: Inese Minova
