Dzejas dienas Raiņa mājā Berķenelē šogad notika dzejnieka Raiņa 160. gadadienā, pulcinot gan dzejniekus, mūziķus un aktierus, gan jauniešus un citus kultūras cienītājus un piedāvājot izbaudīt plašu pasākuma programmu. Viens no centrālajiem pasākuma akcentiem bija Pliekšānu ģimenes lasītavas atklāšana. Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Baravika stāsta, ka muzejā ar gadiem sakrājies daudz vērtīgu grāmatu, taču nebija īsti vietas, kur tās uzglabāt, tāpēc jau pērn radusies doma veidot šādu grāmatu skapi. Novada māksliniece Olga Gžibovska nāca ar padomiem, kā telpu iekārtot atbilstoši 19. gadsimtam, kad te dzīvoja Pliekšānu ģimene, tika iegādātas antīkas mēbeles, sienas rotā ierāmētas avīžu titullapas, kuras kādreiz varēja atrasties topošā dzejnieka ģimenē, bet pašu grāmatu skapi izgatavoja meistars Zdislavs Sokolovskis. “Protams, šajā lasītavā grāmatas netiks izsniegtas uz mājām, bet te var atnākt atpūsties, palasīt, pagatavot sev tēju vai kafiju, te ir iespēja pieslēgties internetam. Vai te savulaik ir bijusi tāda lasītava, tagad vairs nevar neviens pateikt, bet Pliekšānu ģimene noteikti daudz lasīja un izglītojās,” saka mājas saimniece.
Šajā lasītavā glabājas daudz vērtīgu grāmatu, dažas izdotas 19. gadsimtā un uz rokām netiks izsniegtas. Daudzas grāmatas ir apmeklētāju dāvinājums, arī lasītavas atklāšanā muzejs saņēma jaunus vērtīgus dāvinājumus, kas papildinās lasītavas plauktus. Muzejā izveidota Goda grāmata, kurā tiek ierakstīti visu dāvinātāju vārdi. Gramatu plauktā pieejami gan paša Raiņa darbi, gan jaunākas grāmatas, bet pašā zemākajā plauktā pieejama bērnu literatūra. Lasītava izveidota, īstenojot projektu “Pliekšānu lasītava Latgales kultūrtelpā” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstu.
Lasītavas atklāšanā Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts atminējās Raiņa mājas Berķenelē atklāšanu 1996. gadā un atzina, ka šajos gados muzejs ir ļoti pārvērties un audzis, par ko izteica pateicību direktorei Inesei Baravikai. “Šī ir īpaša vieta ar īpašu auru. Šeit uzturoties, tu labāk saproti Raini, no kurienes nāk viņa dzejas rindas. Tagad ir radīta vēl viena jauka telpa, kur var atnāk palasīt Raini, meditēt, padomāt. Šī ir īpaša vieta mūsu novadam un arī Latvijai, šī ir īpaša vieta arī mūsdienu atvērtai Eiropai, jo mēs neslēdzam muzejus, saglabājam tādas vietas, kopjam un vairojam mūsu identitāti,” teica pašvaldības vadītājs un uzdāvināja muzejam kafijas automātu, kas iederēsies lasītavas atpūtas stūrītī. Domes priekšsēdētāja vietniece Olesja Ņikitina pateicās par ieguldīto darbu visam muzeja kolektīvam: “Pateicoties tik rosīgiem cilvēkiem kā Inese un viņas komanda, mums ir prieks to visu redzēt un lasīt, jo diemžēl jaunā paaudze reti izmanto grāmatu kā palīgrīku, viņi vairāk meklē palīdzību gadžetos un internetā. Bet man ir prieks, ka ir tāda vieta, un mēs brauksim šurp lasīt, baudīt atmosfēru, atpūsties un sajust burvību.”
Dzejas dienās Raiņa mājā darbojās īpaša radošā darbnīca bērniem, ko vadīja Ilūkstes PII “Zvaniņš” pedagoģes, piedāvājot darboties ar visdažādākajiem dabas materiāliem.
Izstāžu zālē tika atklāta mākslinieku Folkmaņu ģimenes darbu izstāde “Dārzs”. Mairita un Ivo Folkmaņi pastāstīja, ka ar Raiņa māju Berķenelē viņus saista ilgu gadu draudzība un sadarbība, te īstenoti dažādi radoši projekti, tostarp veidoti mākslas objekti muzeja dārzā. “Dārzs ir vieta, kur mēs audzējam cerības. Izstāde veltīta Raiņa mājas dārzam, kur aicinām ienākt caur mūsu skatījumu, ieklausīties skaņās, faktūrās, sajust dzejiskumu. Dārzs un dzeja ir līdzīgi pēc savas būtības. Raiņa māja Berķenelē mūsu ģimenei ir tuva un īpaša vieta. Te mēs visi esam auguši,” teic Mairita. Ivo un Mairita vairāk kā 20 gadus šeit ir piedalījušies dažāda rakstura Te, dažādu mākslu un radošu personību ieskauti, pieauga viņu bērni Marta, Holgers un Ieva, kuri turpina savas mākslinieku gaitas un ir klātesoši arī izstādē “Dārzs”. “Berķeneles māja un tai apkārt dārzs ar savu būtību vienmēr mums ir bijusi īpaša vieta, kur smelties iedvesmu un piedzīvot īpašus brīžus. Šī mūsu ģimenes kopizstāde “Dārzs” ir kā mazs pieturas punkts, kur mēs sapulcējamies, lai caur to, ko mēs darām, pateiktu, kas mums ir svarīgs šodien. Ar šo izstādi aicinām ieiet dzejnieka Raiņa dzimtās vietas dārzā — fiziskā un simboliskā — lai saklausītu dzejas šalkas, vērotu augus, sajustu īpašo Berķeneles gaisotni un sapņotu par saknēm, identitāti un brīvību.”
Trīs dienas pirms pasākuma Raiņa māja Berķenelē rīkoja radošo nometni dzejniekiem, kuras laikā tapušie dzejas darbi atskanēja Dzejas dienu laikā.
Klātesošajiem bija iespēja gan klātienē, gan Silence disco austiņās noklausīties dzejnieku V. Lukaševiča, Dagnejas, R. Svikles-Popovas un S. Savickas-Drozdovas dzeju.
Tomes amatierteātris “Poga” piedāvāja iepazīt sievietes spēku un noslēpumus izrādē “Aspazija. Vakara laivā”, rotaļu veidā iepazīt Raiņa un viņa laikabrāļa Eduarda Veidenbauma jaunības sprēgājošās dzirksteles aicināja Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči”.
Neparasta bija dzejas tējas degustācija, izbaudot un novērtējot dažādu zālīšu spēku un tam piemeklētas Raiņa dzejas vārsmas, kuram apmeklētāji tika aicināti piešķirt noteiktu krāsu. Tāpat varēja baudīt dažādus “Mežvīnu tējnīcas” gardumus.
Skaistu koncertu sniedza Latgales mūzikas grupa “Marysana band”, tās soliste un dzejniece Santa Savicka-Drozdova.
Teksts, foto: Inese Minova
