Dvietieši lepojas ar savu sakopto, ar īpašu auru apveltīto un seno parku, kurš ir iecienīts dabas un sabiedriskais objekts. Dvietes parks veidots 19. gs. kā ainavu parks ar laukakmeņu mūrējuma tiltu. Parka kopējā platība ir 7,41 ha, tai skaitā 1,0 ha ūdeņi. Parkā ir ar 3 kanāliņiem saistīti dīķi. Parka malā atrodas 19. gs. muižas ēkas, tēlnieka I.Dobičina 3 skulptūras, veltītas arājiem, un vācu karavīru apbedījuma vieta.  Dvietes parks ir vietējās nozīmes īpaši aizsargājams dabas objekts. Tajā apskatāmas vairākas alejas un dažādas koku un krūmu sugas, kā arī dižkoki. Tajā apmeklētāju priekam paveras arī akmeņdārzs, puķu un košumkrūmu dobes, “Mīlestības tiltiņš”, taciņas, pašdarināti soliņi, galdiņi, šūpoles, ugunskura vieta. Veselīga dzīvesveida cienītājiem ir iespēja nodarboties ar sportu, jo parkā atrodas 2 sporta laukumi – futbola un basketbola. Parka teritorija katru gadu tiek labiekārtota un papildināta ar jauniem koka elementiem, tiek atjaunots stādījumu fonds. 2012. gadā biedrības „ Dvietiņa ” realizētā projekta ietvaros parkā no koka guļbūves uzbūvēta Dvietes parka brīvdabas estrāde un uzstādīti skatītāju soli; 2015. gadā uzbūvēta koka guļbūves publiski pieejama lapene un tualete; 2018. gadā pārbūvēts futbola laukums, uzstādīti jauni futbola vārti, uzstādīts bērnu rotaļu laukuma komplekts – bērnu pilsētiņa.

2021. gadā ar biedrības “Dvietes vīnogas” atbalstu iekārtots stāvlaukums autotransportam.

The post Dvietes parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Mitrāja parks Daugavpils pilsētas Esplanādē ir unikāla vieta, patvērums retām un aizsargājamām dzīvnieku un augu sugām. Tas ir neparasts dabas izziņas, relaksācijas un saturīgas atpūtas objekts pašā pilsētas vidū, kur izveidota aptuveni pusotru kilometru gara Purva taka ar vairākām skatu platformām un slēpņiem putnu un dzīvnieku vērošanai.

Reta ir pilsēta Latvijā un pat Eiropā, kas var lepoties ar kaiju koloniju, purva bruņurupučiem, zilrīklītēm, mazajiem dumpjiem un citiem dzīvniekiem pilsētas centrā. Tādēļ Mitrāja parks ir unikāls tūrisma un dabas izziņas objekts. Daudzveidīgo purva iemītnieku dzīvi var pētīt divējādi: dodoties mierīgā pastaigā pa labiekārtotu taku, vai arī iejusties lauka pētnieka ādā un izvēlēties piedzīvojumu maršrutu gida pavadībā (Latgales zoodārza-mitrāja gida pakalpojumus jāpiesaka pa tālruni +371 65426789).

Purva takai ir vairākas ieejas, tādēļ pastaigas maršrutu var sākt četrās vietās:

• ▪ pie skatu platformas paugura, t.i. no Esplanādes parka un Kandavas ielas puses;
• ▪ pie Daugavas ielas gājēju ceļa blakus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijai;
• ▪ pie Daugavas ielas gājēju ceļa blakus suņu pastaigas parkam;
• ▪ no Latgales zoodārza puses zoodārza darba laikā. Iesakām apskatīt arī Latgales zoodārzu.

Taka ir aprīkota ar velosipēdu statīviem, informācijas stendiem un norādes zīmēm, kuras sniedz informāciju par iespējamajiem takas pastaigas virzieniem.

Purvājā ir izbūvēts atsevišķs maršruts – Biologu taka, kas veido aizraujošu un izzinošu maršrutu. Biologu taka brīžiem var būt mitra un pārplūdusi, tai ir iespējami šķēršļi – gan nokrituši koki, zari, gan mitrājā mītoši dzīvnieki un to darbības pēdas, gan garas niedres un grīšļi. Tādēļ Biologu taka pieejama tikai dabas draugiem gida pavadībā, lai varētu ieraudzīt un izzināt mitrāja slēpto dzīvi.

Putnu un dabas norišu vērošanai laipās ir izbūvētas arī vietas-slēpņi ar putnu vērošanas sienu.

Takai ir nodrošināta vides pieejamība, tā ir piemērota māmiņām ar ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Izņēmums ir maršruts Biologu takā.

Mitrāja parks ietilpst Latgales zoodārza-mitrāja kompleksā, kas ir aizraujošs un neparasts dabas izzināšanas komplekss visai ģimenei, no mazuļiem līdz vecvecākiem. Šeit var iepazīties gan ar neparastiem eksotiskiem dzīvniekiem, ienākot viņu apdzīvotajā vidē zoodārzā, gan izstaigāt Purva taku Latgales biodaudzveidības mitrāja parkā, kur zem klajas debess katrā gadalaikā iespējams tikties ar dzīvniekiem savvaļā un izpētīt to dabiskās dzīvotnes – niedru, grīšļu un vilkvālīšu audzes, dīķus, krūmājus.

Ieeja teritorijā aizliegta laika posmā no 1. marta līdz 1. augustam, jo iestājas putnu ligzdošanas periods.

The post Latgales mitrāja biodaudzveidības parks un Purva taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Subates Ezermalas parks ir vasaras sezonas iecienītākais subatiešu un viesu objekts. Bērnus šeit gaida rotaļu laukums, pieaugušie var izvingroties āra trenažieros.

Pludmales volejbola cienītāji var uzspēlēt pludmales volejbolu. Parkā atrodas pludmale.

Liepu aleja vasaras vidū piesmaržo parku ar liepziedu aromātu, un tieši šajā laikā tiek rīkots jau tradicionālais Subates pludmales volejbola turnīrs.

Ieeja parkā : brīva

The post Subates Ezermalas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Šī teritorija kā dabas liegums ir kopš 2003. gada, kad tika iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju “NATURA 2000” sarakstā. Dabas liegumā konstatēti 11 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi, 21 reta vai aizsargājama augu suga, 7 retas vai aizsargājamas ķērpju sugas, ezeros un ezeru krastos ir pilns ar augu daudzveidību. Liegumā izveidotas vairākas aizraujošas pastaigu un mācību izziņu takas.

-Sprīdīša taka (1,6 km). Sākas pie mazas ūdenskrātuves. Te izvietotas A. Brigaderes pasakas “Sprīdītis” varoņu 32 koka skulptūras. Melnais kalns atrodas Valsts aizsardzībā, un tas ir arheoloģisks piemineklis. Vēsturiski šajā stāvajā kalnā bija sēļu koka pils, kas periodiski ir pastāvējusi ilgāku laiku. Atrastas māla trauku atliekas – gan švīkātā, gan apmestā māla raksti, kā arī citas liecības. Šajā teritorijā arheoloģiskie atradumi liecina par Baltu cilšu klātbūtni. Atstātais kultūras slānis un kokogļu īpatsvars Dubupītes krastā esošā pakalna augsnē, iespējams, bijis par iemeslu tā nosaukumam – Melnais kalns.

-Dendroloģiskā taka (3,8 km). Taka veido noslēgtu apli. Te var iepazīties ar 28 dendroloģiska, 10 ģeoloģiska un kultūrvēsturiska rakstura objektiem. Apskatei nepieciešamais laiks ir 2-3 stundas. Apmeklētāju skatam paveras vareni dižkoki, zaru tiltu izveidojuši ozoli, dažādu koku sugu saaugumi.

-Taka “Vēstures liecinieki”. (0,6 km kā dendroloģiskā maršruta turpinājums, kas stiepjas gar neskartu mūžamežu posmu) Taka vēsta par 1. Pasaules kara atstāto mantojumu, Vācijas armijas aizsarg-būvēm.

! Vasaras sezonā  dodoties pastaigā pa kādu no takām, aicinām līdzi ņemt līdzekļus pret odiem !

Izcenojumi takās (1 personai)*:

* “Sprīdīša” taka – 1,6 km – EUR 2,00

* “Dendroloģiskā” taka – 3,8 km – EUR 2,00

* Taka “Vēstures liecinieki” – 4 km – EUR 2,00

____________________________________

Gida pakalpojumi  – EUR 20,00 (ekskursantu grupai).

! Apmaksa tikai skaidrā naudā.

The post Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Senais sēļu pilskalns bijis apdzīvots no 1. gs. pr. Kr. Šodien pilskalnā redzamas bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas ēku kompleksa drupas. Ir iespējams gida stāstījums, iepriekš piesakoties: +371 26461017.

Par pilskalnu šajā vietā liecina tā ziemeļu pakājē konstatētais apmetnes kultūrslānis. Līdz ar Tīzenhauzena pils izbūvi Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots.

Ceļot mūra pili un pilij piederošās saimniecības ēkas, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.

The post Senais sēļu (Lašu) pilskalns ar Veclašu muižas vārtsarga mājiņu appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas parks „Dvietes paliene” atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā Augšzemē. Dabas parks izveidots 2004. gadā 4989 hektāru platībā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas. Dabas parks „Dvietes paliene” ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, te meklējamas Latvijā un Eiropā retas, dabiskas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes, kas dod mājvietu daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Dabas parka teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, vairāk nekā 40 Latvijā vai ES aizsargājamas putnu sugas, 7 Eiropā un 2 Latvijā aizsargājami biotopi. Teritorijā ir izdalītas divas zonas – dabas lieguma zona un dabas parka zona.

Teritorijā ietilpst visplašākā paliene Daugavas tecējumā. Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis Dvietes lejtecē pavasarī var celties vairāk nekā 6 m virs mazūdens perioda līmeņa. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā.

Dabas parka teritorija iekļauta Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, turklāt Dvietes paliene atbilst ne tikai Eiropas Savienības, bet arī globālā līmeņa putniem nozīmīgo vietu kritērijiem. Dabas parks „Dvietes paliene” ir starptautiskā mērogā nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī un svarīga ūdensputnu ligzdošanas vieta. Dabas parka teritorija atbilst starptautiskas nozīmes mitrāju kritērijiem saskaņā ar Ramsāres konvenciju.

Dvietes senleja ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā – pirmie iedzīvotāji te ienākuši jau ledus laikmeta beigās apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu. Šī teritorija nozīmīga arī ar arheoloģiskajiem pieminekļiem, te atklātas akmens laikmeta apmetnes, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku apmetņu vietas, agrā dzelzs laikmeta pilskalni un vēlā dzelzs laikmeta senkapi.

Dabas parkā „Dvietes paliene” izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”, kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus, izstrādāt ceļojuma maršrutus, centrā tiek rīkoti izglītojoši semināri. Informācijas centrā darbojas bērnu Vides klase, kur pamatskolas vecuma bērni ar skolotājiem tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi.

Ekskursija Dvietes palienē 3 eur/pieaug., 2 eur/bērni, seniori.

Pusdienu cenas atšķiras, vai tikai degustācija vai pilnais piedāvājums:

– ja piedāvājumā tikai uzgriezta “savvaļas” desa un bebra muskuss – 5 eur/pers.
– ⁠ja uzservēta desa, konservi, lauku maize, zāļu tēja, siers un muskuss vai “krūmu šalku šļuka” – 10 eur/pers.

Ar karstu zupu, plātsmaizi, sieru, tēju un citām uzkodām – 15 eur/pers grupām līdz 20 cilvēkiem.

The post Dabas parks „Dvietes paliene” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri. Parks ierīkots 19. gs. beigās, bet tajā vēl joprojām saglabājušies 200 gadus veci dižozoli. Parka centrālo daļu apvij lokveida ceļš, no kura paveras skatu perspektīvas ar dažādām ainavām, kuras papildina 3 dīķi: lielākais no tiem dzirnavu dīķis, abi pārējie mazāki – viens ar ainavisku salu vidū uz kuru ved romantisks tiltiņš.

Parkā konstatēts 81 koku un krūmu taksons (sugas, pasugas, šķirnes): 30 vietējās sugas un 51 svešzemju. Starp īpašām parka vērtībām jāmin valsts un vietējās nozīmes dabas pieminekļi dižkoki un savdabīgie koki. Vecajos un dobumainajos kokos dzīvesvietu atradušas gan aizsargājamas vaboles, gan dažādi putni. Parkam ir liela dendraloģiskā vērtība un ļoti ievērojama vērtība kā dārzu un parku mākslas piemineklim, arī kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vietai dabā.

Apmeklētāji Bebrenes muižas parku var apskatīt gan izstaigājot kājām, gan doties izbraucienā zirga vilktā karietē.

Ziemā Bebrenes muižas parkā ir pieejama apgaismota slēpošanas un nūjošanas trase.

The post Bebrenes muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Interesants pastaigu maršruts atrodas ļoti gleznainā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Slutišķu gravu taka savieno Slutišķu krauju un Slutišķu ciemu.

Slutišķu gravu taka ir vairāk piemērots pastaigu maršruts cilvēkiem ar fiziski aktīvu dzīvesveidu. Šo taku var izstaigāt, izvēloties divas dažādas sarežģītības pakāpes. Sarežģītākais maršruts ved pa gravām, tāpēc nāksies kāpt pa pakāpieniem augšā un lejā, šķērsojot koka tiltiņus pāri gravām. Visas pastaigas laikā ir labi redzama Daugavas upes burvība, var baudīt svaigo meža gaisu, klausīties putnu dziesmas un priecēt acis ar plašiem ainavu skatiem. Pastaigājoties pa taku ir iespēja iziet garām vairākiem biotopiem, vērot floras un faunas daudzveidību, jo teritorija  ir  bagāta  ar  ļoti  plašu  augu valsts  pārstāvniecību.

Vieglākais maršruts ved pa Daugavas upes krastu un, izejot šo maršrutu, būs jāpārvar mazāk pakāpienu. Izejot taku, var nonākt līdz Slutišķu ciemam un kempingam Daugavas lokos. Vai arī, sākot pastaigu no kempinga Daugavas lokos, nonākt līdz Slutišķu kraujai.

Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Var pieņemt, ka to izveidošanās notikusi ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk kā 12 000 gadiem, Daugavas senielejas attīstības sākumposmos, kad gan piegulošajā teritorijā, gan ielejā bija savādāki dabas apstākļi. Toreiz, kūstot aprimuša ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju un savā ceļā izskaloja gravas.  Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.

Aicinām doties iepazīt Slutišķu gravu taku un apkārt esošās dabas vērtības! Un atceries: “Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes”!

The post Slutišķu gravu taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas atrodas 8 km attālumā no centra un vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Ezera krastā ir izbūvēta 3,3 km gara promenāde. Dodoties pastaigā pa promenādi no centrālās pludmales pa kreisi, var nokļūt pludmalē “Stropu vilnis”, turpat atrodas piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns” un kempings. Ezera krasta labiekārtojums turpinās gar Daugavpils reģionālo slimnīcu līdz Vecstropu apkaimei.

Promenādi veido 4,5 m plats asfaltēts celiņš ar nodalītām joslām gājējiem, skrituļslidotājiem un riteņbraucējiem, tā ir apgaismota diennakts tumšajā laikā. Visas promenādes garumā uzstādīti velosipēdu statīvi un soliņi.

Stropu promenādes pievilcība ir divi ezerā peldošie atklātie baseini, kas atrodas centrālajā pludmalē. Tie ir unikālas pontonu konstrukcijas daļa, kas iekļauj 25 m garu atklātu baseinu, lēkšanas torņus, bērnu peldbaseinu ar izbūvētu pamatni dziļuma ierobežošanai, atpūtas laukumu ar saulessargiem un atpūtas krēsliem. Centrālā pludmale ir sadalīta zonās. Te ir ierīkotas grila vietas un galdi. Līdzās vingrošanas laukumam, kur uzstādīti āra trenažieri, izveidots daudzveidīgi aprīkots bērnu rotaļu laukums, pludmales volejbola laukums, stāvvietas, labierīcības, ģērbtuves.  Pludmalē ir plašs piedāvājums izklaides un aktīvās atpūtas cienītājiem: vasaras kafejnīca, elektroskūteru, elektrovelosipēdu un gokartu noma, sporta inventāra noma sup sērfošanai. Centrālās pludmales tuvumā ezerā ir izveidota strūklaka.

Stropu promenādē nodrošināta arī piekļuve cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, segumu veidojot vienā līmenī. Pie tam, centrālās pludmales teritorijā ir izveidota atklāta peldvieta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Netālu atrodas arī Stropu mežs, Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase, kuras garums ir nepilni trīs kilometri (1.1 km – kalna aplis, 2.8 km – līdzenums) un Stropu estrāde.

Stropu ezera promenāde atrodas 8 km attālumā no Daugavpils pilsētas centra. Visērtākā nokļūšana Stropos ir ar personīgo auto, tramvaju nr. 3 un nr. 5 (izkāpšana pieturā “Stropu ezers”) vai 3. un 12. autobusu (izkāpšana pieturā “Internātskola”).  Informācija par sabiedriskā transporta kustības sarakstu šeit.

Uz centrālo pludmali un promenādi var nokļūt braucot ar velosipēdu pa reģionālo velomaršrutu Nr. 35 “Daugavas loki”, kas visā garumā ir marķēts ar atbilstošām velozīmēm.

The post Lielā Stropu ezera promenāde appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Daugavas labajā krastā, Gajoka mikrorajona apkaimē ir izbūvēta Bruģu ielas promenāde. Tās mērķis ir ielām piešķirt jaunu, funkcionālu veidolu un nozīmi. Pēc Bruģu ielas promenādes izveides Daugavpils pilsēta ieguva jaunu, labiekārtotu vietu pastaigām un dabas krāšņuma baudīšanai.

Bruģu ielas promenāde ir izbūvēta posmā no 18. novembra ielas līdz Ūdensvada ielai, kā arī Dzirnavu ielu posmā no Bruģu ielas līdz Vidus ielai veidojot 1,2 km garu promenādi gar Daugavu. Visā garumā ir izbūvēti gājēju un veloceliņi, uzlikts jauns ceļa segums, ierīkotas lietus ūdens kanalizācijas un ielu apgaismojumi. Gar visu promenādi gājēju drošībai ir uzstādītas margas, vairāki soliņi un velonovietnes, veikta apzaļumošana, kā arī izvietoti āra trenažieri aktīvai atpūtai.

Lai promenāde būtu vizuāli pievilcīga, uz garās betona sienas ir izveidoti zīmējumi ar Gajoka rajona vēsturisko motīvu skatiem, kas aizstāj vecos grafiti zīmējumus uz žoga gar blakus esošajiem uzņēmumiem.

Skiču autore ir pilsētas galvenā māksliniece Ingūna Levša, kura rosināja mākslinieku – entuziastu grupu izveidot sienu zīmējumus. Zīmējumi aizņem tikai nelielu promenādes sienas daļu, nākotne ir ideja tos papildināt.

Bruģu ielas promenādi izveidoja gada laikā, būvdarbus objektā veica ceļu būves firma SIA “Binders”. Lielākā daļa no Bruģu ielas revitalizācijas projekta finansējuma bija iegūta no ERAF fonda.

Foto: Ceļu būves firma SIA “Binders” un Olga Kuzmina

The post Bruģu ielas promenāde Daugavas labajā krastā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidlatgales reģionā atklāts jauns pastaigu maršruts “Egļukalna meža taka”, kas piemērots gan ģimenēm, gan pieredzējušiem tūristiem.

Jaunais pastaigu maršruts vijas ap Egļukalnu, kas sniedzas 220 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākā virsotne Augšzemes augstienē.

Četrus kilometrus garā dabas taka atrodas Sventes dabas parkā, kas iekļauts aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un apmeklētājus priecē ar iespaidīgiem dabas skatiem – dziļajām gravām, ezeru, sūnām apaugušajiem laukakmeņiem, kā arī varenajiem ozoliem un Pirmā Pasaules kara ierakumu paliekām, kas liecina par apkārtnes vēsturisko mantojumu.

Taka marķēta ar divkrāsu karodziņiem, kuri uzzīmēti uz kokiem visa maršruta garumā. Dodoties pastaigā jāņem vērā, ka maršruts ved pa meža takām un stigām, tāpēc būs grūti veicams mazākajiem ceļotājiem. Drīzumā Egļukalna meža takas maršruts tiks publicēts LVM GEO mobilajā aplikācijā un mājaslapā.

Sventes dabas parks dibināts 1977. gadā, lai saglabātu unikālo Sventes ezera dabas ainavu. Tā ir arī lieliska vieta putnu vērošanai, jo ezera niedrājus par ligzdošanas vietām izvēlējušās vairākas aizsargājamo putnu sugas: lielais ķīris, lielais un mazais dumpis, kā arī citas biežāk sastopamas putnu sugas.

The post Egļukalna meža taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

“Silene” – dabas parks, kas atrodas Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā pie Baltkrievijas robežas, Silenes mežu masīva DR daļā. Kā kompleksais dabas liegums dibināts 1977. gadā. Platība 37,9 km². Dabas parkā atrodas 24 ezeri. Te ir daļa Riču ezera 5,9 km² platībā, daļa Sitas ezera 0,4 km² platībā un Sila ezers (2,6 km²). Dabas parkā ir vairāki mazi purviņi, starp kuriem izceļas Glušonkas purvs – dabas liegums 142,3 ha platībā. Silenes dabas parkā atrodas daudz dažāda tipa mežu. Dominē priežu audzes, kā arī priežu-egļu un egļu-lapu koku meži. Purvos un ezeros atrodams purva bruņurupucis, sarkanvēdera ugunskrupis, lielais tritons un meža susuris. Mežos ligzdo melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Dabas parka D daļā, Baltkrievijas pierobežā atrodas dabas liegums “Ilgas” un Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrs „Ilgas”.

The post Dabas parks “Silene” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Meduma ezers ir līčains, ainavisks ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Vidējais dziļums ir 6.9 metri, bet maksimālais dziļums – 25.3 metri.

Ezers Augšzemes aizsargājamajā ainavu apvidū un dabas parkā “Medumu ezeraine”. Ezerā atrodas četras salas, kas ietilpst Meduma ezera salu botāniskajā liegumā.

Medumu ciemata teritorijā Medumu ezera krastā ir ierīkota ir labiekārtota atpūtas vieta un pludmale (GPS: 55.7828276, 26.3467143).

Ezerā mīt līdaka, asaris, vēdzele, ķīsis, līnis, plaudis, zutis, plicis, breksis.

Makšķerēšanai Meduma ezerā ir nepieciešama licence!

Licences izsniedz biedrība “Meduma ezers” (tel. 29416122, e-pasts: medumu_ezers@inbox.lv ). Licenci ir iespējams iegādāties elektroniski šeit. Licencētā makšķerēšanas nolikums Meduma ezerā ir pieejams šeit.

The post Meduma ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Ezera vidējais dziļums ir 6.7 metri, bet maksimālais dziļums – 20.8 metri. Spoguļa laukuma platība – 360.1 ha.

Krastos aug niedres, meldri, vilkvālītes, grīšļi, lēpes, glīvenes. Ezera D malā ir neliela sala. Šeit mīt līdakas, asari, zuši, plauži, zandarti, pliči, raudas, kā arī vēdzeles. Ielaisti: zandarti vienvasaras – 39.2 tūkst. (2001.g.); karūsas vienvasaras – 39 tūkst. (2003.g.); līņi vienvasaras – 39 tūkst. (2003.g.); līdakas vienvasaras – 5 tūkst. (2005.g.). Ligzdo pīles un gulbji.

Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana. Licencētās makšķerēšanas organizētājs: Višķu pagasta pārvalde. Nolikums licencētai makšķerēšanai Augšdaugavas novada Višķu pagasta teritorijā esošajos Luknas un Višķu ezerā un Dubnas upē pieejams šeit: http://www.viski.lv/parvalde/makskeresana/.

Ezera krastā atrodas atpūtas vieta “Višķezers” (GPS: 56.064228, 26.8419331, tālr. + 371 26549373), kas piedāvā atpūtas iespējas: nakšņošana, pirts, telšu un ugunskura vietas, labiekārtota pludmale, laivu, katamarānu, un velosipēdu noma.

Netālu no ezera atrodas Ostrovas  un  Maskovskas pilskalni.

The post Višķu ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Ezera vidējais dziļums ir 2.4 metri, bet maksimālais dziļums – 6.1 metri. Spoguļa laukuma platība – 409.0 ha. Ezerā ir viena sala.

Šeit ligzdo pīles un gulbji. Ezera krastos aug niedres, meldri, kosas, vilkvālītes, kalmes, retas glīvenes, lēpes. Luknas ezerā mīt līdakas, līņi, plauži, raudas, asari, zuši un sapali. Ielaisti: sudrabkarūsas vienvasaras – 400 kg (2000.g.), 40 tūkst. (2004.g.); līdaku kāpuri – 200 tūkst. (2000.g.); līņi vienvasaras – 17.5 tūkst. (2002.g.); līdakas vienvasaras – 16 tūkst. (2004.g.); līdakas viengadnieki – 5 tūkst. (2006.g.).

Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana. Licencētās makšķerēšanas organizētājs: Višķu pagasta pārvalde.

Ezera pludmalēs BJR INTERREG IIIA projekta “Velotūrisma attīstīšana Baltijas Ezeru Zemē” ietvaros Višķu tehnikumā (GPS: 56.064032, 26.771286000000032) un Ostrovā (GPS: 56.0598558, 26.8116675) ierīkotas atpūtas vietas ar dažādu inventāru: galdiem, soliem, lapenēm, šūpolēm, tualeti un atkritumu urnām. Minētā projekta ietvaros izstrādāts velo maršruts “Lielais Luknas ezera loks”, kas iezīmēts ar koka norādēm.

Luknas ezera krastā aiz Višķu estrādes pie atpūtas vietas ir izveidota laivu stacija un piestātne “Višķi uz viļņa” (GPS: 56.064032, 26.771286000000032).

Ezera krastā pie Višķu –Aglonas ceļa, starp Luknas un Boltaru ezeru blakus atpūtas vietai ierīkots skatu tornis, no kura paveras skats uz Višķu apkārtnes ezeriem.

The post Luknas ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas Daugavas kreisā krasta kraujā pie Geitviniškiem. Tā ir 36,5 m (citi avoti – 42 m) augsta kvartāra iežu krauja. Pakājē atsedzas arī augšdevona smilšakmens, 20. gadsimta 30.-jos gados te, smilšakmeņos,  bijusi ala. Nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus. Atsedzas drupiežu materiāls – grants, oļi, laukakmeņi ar morēnas starpkārtām. Kraujas aizmugurē pazeminājums, kurā ieplūst Daugavas palu ūdeņi un draud krauju noskalot. No kraujas paveras krāšņs skats uz Daugavas senielejas sašaurinājumu – “Daugavas vārtiem”.

The post Ververu krauja appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri un apkārtnes paugurainā ainava.

Blakus, Luknas ezera krastā, atrodas pludmale.

Brīvi pieejami apmeklētājiem katru dienu.

Maksas nav.

The post Ostrovas putnu vērošanas tornis appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Slutišķu krauja – vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi.
1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāms līdz 6 m augsts vidusdevonas baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slej gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem.
Vērojot Slutišķu krauju, grūti iztēloties, ka XX gs. 30. – 40.-jos gados uz tās nogāzēm nebija nekādas veģetācijas, tā bija pilnīgi kaila – tikai smilts, grants un laukakmeņi. Tās bija postošu palu sekas, kad ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos ledus gabaliem un spēcīgai straumei izārdot kraujas nogāzes apakšējo daļu, atjaunojās intensīvi nogāžu procesi un tika iznīcināta augu sega.
Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke).
No kraujas paveras izcili, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku.

Slutišķu kraujā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta.

The post Slutišķu krauja appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Gleznainais Riču ezers atrodas Latvijas, Lietuvas un  Baltkrievijas pierobežā un ietilpst Silenes dabas parka teritorijā. Ezers ļoti līčains, dziļš (līdz 39,7 m) un maz piesārņots, jo atrodas nomaļā vietā. Ezera austrumu pusē  iestiepjas gara pussala, kas apaugusi ar mežu. Ezera gultne un krasti ir smilšaini, ar akmeņiem. Dziļāk ezera gultni klāj dūņas un sapropelis. Riča ezers ir 10 dziļāko Latvijas ezeru skaitā un viens no lielākajiem pēc ūdens tilpuma (124,4 milj. km²). Ezerā ir 9 salas, taču tās atrodas Baltkrievijas teritorijā.

Pērkules krauja, kas ir Riča ezera stāvkrasts, ir iespaidīgs dabas veidojums, no kura paveras skats uz lielu un dziļu ezeru ar neticami dzidru ūdeni, jo tas praktiski  saglabājies cilvēku darbības neskarts. Pasakaino ainavu veidojošo ezeru krastos atrodamas vairākas aizsargājamo augu sugas,  savukārt apkārt esošajos Silenes mežos ligzdo reti un saudzējami putni: melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis.

Apmeklētāju ērtībām dabas parkā Latvijas valsts meži ir ierīkojuši atpūtas vietu, turklāt šajā apkārtnē ir lieliskas ogošanas un sēņošanas vietas.

Riču ezers atrodas pierobežas zonā! Apmeklētājiem jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam un speciālai caurlaidei.

Teika “Velna tilts Riču ezerā”

Reiz velns gribējis pārkļūt pāri Riču ezeram. Apkārt tas nevarējis iet, jo katrā ezera galā bijuši ciemi. Velnam vairs nekas neatlicis, ka brist pāri vai taisīt tiltu. Tikko velns iebridis dažus soļus ezerā, jau bijis līdz kaklam slapjš. Nu, velnam nekas neatlicis, ka taisīt tiltu. Velns tūliņ ķēries pie akmeņu nešanas. Darbs padevies līdz pus ezeram. Tālāk tas nepaspējis, jo gailis, par nelaimi, aizdziedājies. Velns tūliņ bijis projām. Tilts vēl stāv šobaltdien, bet tas ir tikai iesēdies zemē, un viņu nevar redzēt. Tilta vietu var redzēt, jo tanī vietā ir sekls, un šī seklā vieta apaugusi ar niedrām.

LFK 935, 32297; pier. Jūlija Čuriška Ilūkstes Demenē, 1938.

The post Riču ezers un Pērkules krauja appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Daugava, veidojot ieleju posmā starp Krāslavu un Naujeni, radījusi unikālu dabas pieminekli – “Daugavas vārtus”. Tas ir savdabīgs Daugavas senlejas sašaurinājums lejpus Slutišķu sādžas,  šaurākais ielejas posms starp Slutišķu pamatkrasta krauju un Ververu pamatkrasta krauju. Iegrauztās meandrēšanas gaitā, veidojot tecējumu saskaņā ar reljefa īpatnībām, abos krastos ir izveidojušās 42 – 43 m augstās pamatkrasta kraujas, vienlaicīgi upes ieleja ir tikai 0,5 – 0,6 km plata. “Daugavas vārti”  ir iekļauti 10 nozīmīgāko Latvijas Republikas dabas objektu sarakstā “Latvijas zaļās pērles”.

The post “Daugavas vārti” (Slutišķu un Ververu kraujas) appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Poguļankas upe ir Daugavas kreisā krasta garākā (24 km) pieteka dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Tās ielejā konstatētas daudzas aizsargājamu augu un dzīvnieku sugas, kā arī vesela virkne dabas pieminekļu un kultūrvēsturisku objektu. Tipiska Augšzemes augstienes nogāžu straujupe, kura “tek skanēdama” – viena no kādreizējam foreļupēm un, iespējams, arī lašu nārsta vietām.

Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudzajiem šāda veida tiltiem, kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Augšdaugavas novadā.

Upītes ielejā no Poguļankas jaunā tilta līdz ietekai Daugavā ir saglabājies savdabīgs un savā ziņā pat unikāls dabas komplekss, kurā atrodas sekojošas dabas un kultūrvēsturiskas vērtības:   Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – upes straujteces posmi, nogāžu un gravu meži. Daudz interesantu un pat unikālu ģeoloģiska rakstura apskates objektu – Augšdaugavas novada otrs lielākais dižakmens (Salienas dižakmens),  kvartāra iežu veidoti līdz 8 m augsti atsegumi, augšdevona pamatiežu – mālu un aleirolītu atsegumi upītes labajā krastā pie ietekas Daugavā, vecupes veidojumi, plaša, smilšaina delta, kas  veidojusies upītes akumulējošās darbības rezultātā.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Maksas nav.

The post Poguļankas (Salienas) upe un arkveida akmens tilts appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Salienas dižakmens ir otrais lielākais pašlaik zināmais laukakmens Daugavpils novadā. Tas novietojies Poguļankas (Salienas) upes labajā krastā, I virspalu terasē. Netālu no tā iztek avotiņš. Tas ir valsts nozīmes dabas piemineklis.

Laukakmens izmēri (1991. g):

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Maksas nav.

The post Salienas dižakmens appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas parks atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. Tas dibināts 1977. gadā kā kompleksais dabas liegums. Kopējā platība 1375 ha. Medumu ezeraine aptver Augšzemes augstienes vidējās daļas dienvidu reģionu.

Dabas parkam ir raksturīgs izteiksmīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs 145-171 m augstumā vjl. Augstākie punkti: Meduma kalns, Samaņku kalns, Šķirsteņu kalns, Ziediņu kalns. Starp ledāja veidotajiem pauguriem ieplakās ir izvietojušies vairāki ezeri, lielākie no kuriem ir: Meduma ezers, Ilgas ezers, Samaņkas ezers, Šķirsteņu ezers, kas kopā ar jaukto un platlapju koku mežu nogabaliem un laukiem veido savdabīgas, krāšņas dabas ainavas.

Medumu ezera salas ir botāniskais liegums, kurš Valsts aizsardzībā atrodas kopš 1987. gada. Lieguma kopplatība ir 4 ha un tajā ietilpst 4 salas. Salām ir raksturīgas savdabīgas mežaudzes, kurās dominē liepas mistrojumā ar apsēm un bērziem. Salu piekrastē aug atsevišķi melnalkšņi un kārklu audzes.

The post Dabas parks “Medumu ezeraine” appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas Ilūkstes paugurainē, 137 m vjl., Augšdaugavas novada Sventes pagastā (dienvidu gals – Medumu un Kalkūnes pag.). Sventes ezers ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un kopā ar apkārtējo ainavu veido dabas parku.

Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir botānisks liegums. Ezera krasti augsti. Dienvidaustrumu daļā iztek Laucesas pieteka Pakrāce. Sventes ezera mazā baseina dēļ tā ūdens pilnībā apmainās 1 reizi 16-17 gados. Sventes ezerā mīt līdakas, asari, raudas, plauži, līņi, sīgas, karpas.

Atpūtas iespējas ezera krastā nodrošina:

• Viesu māja “Saules nams” – nakšņošana, pirts, ugunskura un grila vieta, futbola un volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums, pludmale, laivu noma, makšķerēšana.
• Brīvdienu māja “Pakrasti” – nakšņošana, pirts, lapenes, telšu vietas, laivu noma, sporta un bērnu rotaļu laukums, makšķerēšana.
• Atpūtas vieta “Sventes Rasa” – nakšņošana, piknika vietas, ūdens velosipēdu, vindsērfinga aprīkojuma un laivu noma, makšķerēšana.

Anita Liepa (Kumeļa gadi. “Karogs” Nr. 6, 1982):

“Tamā vietā, kur tagad ezers, senākus laikus bijis līdzenums un pļavas. Bet līdzenuma viņā galā, rau, tur aiz Antuzeviču pussalas nelielā uzkalniņā – upuru birzs. Zem paša varenākā ozola no laukakmeņiem sakrauts altāris. Senie sēļi tur Pērkonam nesuši ziedu. Bet tad Sēlijā iebrukuši bruņinieki. Līdzenuma vidū uzcēluši baznīcu ar augstiem torņiem. Nu sēļiem pavēlēts iet baznīcā, bet ziedot Pērkonam uz to stingrāko aizliegts. Tad Pērkons briesmīgi noskaities un vienā jaukā svētdienā, kad baznīca ļaužu pilna, uzgāzis tai virsū ezeru. Ieleja palikusi zem ūdens, virspusē redzama vairs tikai sala ar upuru birzi. Sēļi gauži nobijušies, kāpuši laivās un braukuši uz salu Pērkonam ziedu dot. Bet ezers iesaukts par Sventes ezeru. Nogrimušās baznīcas krusti kādu laiku rēgojušies virs ūdens. Nu gan vairs nav redzami. Taču zvejnieki saka – viņiem aiz tiem krustiem ķeroties tīkli, ja gadoties tos ietrāpīt tajā vietā, kur apakšā baznīca. Un vēl runā, ka svētdienās rāmā laikā uz ezera varot dzirdēt no dziļuma zvanus skanam, ērģeles dūcam, baznīcēnus dziedam”.

The post Sventes ezers appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, Daugavas kreisajā krastā. No jaunā skatu torņa (20 m) paveras plašs skats uz Daugavas senlejas ainavu – mežiem, laukiem, ceļiem. Pašas likteņupes klātbūtne, it īpaši mazūdens periodā, tikai nojaušama, jo tā paslēpusies skatam aiz daudzajiem mežu ielokiem.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Lazdukalna skatu tornis appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Uzkāpjot 21 m augstajā skatu tornī,  no putna lidojuma augstuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Apmeklētāji no tā var redzēt Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Vasargelišķu skatu tornis ir iekļauts Naujenes novadpētniecības muzeja ekskursijas maršrutā “Augšdaugavas noslēpumi”:

Ekskursijas maršruts dabas teritorijas “Augšdaugava” un dabas parka “Daugavas loki” floras un faunas iepazīšanai, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Vecpils pilskalns ar Dinaburgas pils maketu un dabas taku, Vasarģelišķu skatu tornis, Markovas izziņas taka un Slutišķu sādža ar ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”.

Gida pakalpojumi:
7.00 EUR – tematiska ekskursija ārpus muzeja par 1 objektu/maršrutu

Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās pa tālr. +371 65471321!

The post Vasargelišķu skatu tornis appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tas atrodas dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas, taču viegli sasniedzams, pateicoties ierīkotajam zemesceļam un norādēm.  Akmens atrodas meža stigu krustpunktā.

Saglabājušies nostāsti, kas vēsta, ka 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Vietējo muižnieku ar medībām saistītās izdarības atceras arī V.Gavars, kas Nīcgales mežniecībā 20. gs. 30.-os gados bija mežsargs, un, jauns puisis būdams, pats piedalījies muižnieku rīkotajās medībās kā dzinējs. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un, kā stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas.

Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons 1938. gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus joprojām min ekskursantu papēži.

Laukakmens izmēri (1991.g.):

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Nostāsti, ticējumi

Līksnas pagasta iedzīvotāja A.Smagara stāstītā teika:

“Velni nodomājuši aizdambēt Daugavu. Viņi sameklējuši ļoti lielu akmeni un to nesuši uz Daugavu. Akmeņi nesuši divpadsmit velnu.  Viņi nesuši visu nakti, bet pret rīta pusi tie dzirdējuši gaili dziedam, un nu nosvieduši akmeni purvā, uz Nīcgaļa un Kalupa meža robežas. Šis akmens atrodas tur šo baltu dienu.”

Nīcgales novada iedzīvotāja A.Vāverāna stāstījumā darbojas viens velns:

”Latgalē, Kalupes pagastā, vienā mežā atrodas ļoti liels akmens, lai gan tanī apgabalā ir vispārīgi maz akmeņu. Reiz velns esot nesis šo akmeni un gribējis sviest Daugavā, lai to aizdambētu, bet akmens bijis par daudz smags, izkritis velnam no rokām un iekritis Kolupes mežā, kur tas redzams šo baltu dienu.”

Līksnas pagasta iedzīvotāja E.Paukša stāstītā teika:

“Velnam reiz uznākusi liela skaudība pa Daugavas teiksmaino un vareno tecējumu. Viņš nodomājis reiz tam darīt galu, aizbērt Daugavu visā tās tecējumā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš piegrābis pilnu savu velnišķīgu retu sietu ar akmeņiem un drāzies uz Daugavu. Netālu no Daugavas šis pamanījis, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu lielu akmeni, kas nevarējis izkrist caur reto sietu; nu dusmās grūdis arī to laukā, kas nokritis Nīcgaļa purvā, netālu no Daugavas. Šis akmens vēl arī šodien guļ turpat, izslējis savus divus kuprus un apsedzis ar sūnām.”

The post Nīcgales Lielais akmens appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Dabas parks “Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.

Izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas R robežas līdz Naujenei 120 km2 platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 – 6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Daugavas senleja, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas izziņu taka u.c.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Ekskursijas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā
Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv
Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!

* “Augšdaugavas noslēpumi”
Ekskursijas maršruts dabas teritorijas “Augšdaugava” un dabas parka “Daugavas loki” floras un faunas iepazīšanai, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Vecpils pilskalns ar Dinaburgas pils maketu un dabas taku, Vasarģelišķu skatu tornis, Markovas izziņas taka un Slutišķu sādža ar ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”.

* “Poļu kultūras mantojums Daugavpils novadā”
Ekskursijas maršruts poļu kultūras mantojuma iepazīšanai Naujenes pagastā, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Juzefovas Romas katoļu baznīca un parks.

* “Pusdienās pie turīgajiem vecticībniekiem”
Ekskursijas laikā ir iespēja apmeklēt Slutišķu sādžas ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kuras pagalmā var izbaudīt vecticībnieku kulināro mantojumu, maršrutu iesakām papildināt ar Naujenes Novadpētniecības muzeja apskati.

* “Slutišķu noveles”
Ekskursijas maršruts iepazīstina ar Slutišķu sādžas pamatvērtībām – saglabājušos sādžas apbūvi un vecticībnieku kultūras mantojumu. Ekskursijas laikā ir iespēja apskatīt Markovas kapsētas vietu, Slutišķu viduslaiku kapsētas un apmetnes vietu, ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kurā apskatāmi “Slutišķu vecticībnieku dzīvojamā māja” un “Zirgvilkmes instrumenti Daugavpils novadā”.

* “Livonijas ordeņa Dinaburgas mūra pils”
Ekskursijas maršruts iepazīstina ar Daugavpils pilsētas dibināšanas vietu – Vecpils pilskalnu, gida pavadībā ir iespējams izstaigāt dabas taku, kas izved pie miniatūrā pils maketa un pils drupām , kā arī, pēc ekskursijas programmas, atpūsties “Bruņinieku laukumā” – labiekārtotajā atpūtas vietā Daugavas upes krastā.

Gida pakalpojumi:
7.00 EUR – tematiska ekskursija ārpus muzeja par 1 objektu/maršrutu grupai no 1 līdz 35 cilvēkiem

Papildus informācija:
Dabas informācijas centrs atrodas Naujenes novadpētniecības muzejā (Naujene, Skolas iela 1)

The post Dabas parks “Daugavas loki” appeared first on VISITDAUGAVPILS.