Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika nopostītas, līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas kompleksa ēkas, kas ļauj sajust muižas senatnīgo garu.

Šobrīd Dvietes viesiem ir iespēja apmeklēt seno kantora būvi – „Muižas ēku”, kas kļuvusi par centrālo muižas kompleksa objektu, apskatei pieejamas arī baznīca, dzirnavas un parks. Pakāpeniski tiek atjaunotas arī citas muižas ēkas.

Atjaunotajā „Muižas ēkā” ir apskatāmi abi stāvi un mansards, kurā regulāri tiek izvietotas izstādes un rīkoti pasākumi. Katra ēkas istaba ir iekārtota īpašā stilā, veidojot kopumu, kā muižā dažādos laikos dzīvojuši tās iedzīvotāji.

Apmeklējot Dvietes muižu, interesentiem ir iespēja:

• aplūkot muižas kompleksa ēkas un parku;
• uzzināt Dvietes vēsturi;
• baudīt saldo vīnogu lapu tēju un vīnu;

Piedāvājam arī telpas semināru, svinīgu notikumu norisei.

Dvietes muižas dzīvojamā ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies. Šodien Dvietes muižas parkā ir apskatāmas muižas pārvaldnieka māja un trīs mūra saimniecības ēkas. 19. gs. veidots ainavu parks ar laukakmeņu mūrējuma tiltu.

Uzziņām: Vanda Gronska, tālr. +371 26369215

The post Dvietes muižas komplekss appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu.

Bebrenes ciems ir viena no retajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru un vienotu Bebrenes kultūrvēsturisko „seju”. Tajā noteicoša loma ir muižas ēku (1836. – 1896.g.) un baznīcas (1797.g.) izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir tai pakārtoti.

Muižas kompleksa galvenās ēkas celtniecība pabeigta 1896. gadā, to projektējis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Bebrenes pili viņš projektējis franču renesanses stila ietekmē. Ēka līdz mūsdienām nonākusi mazliet pārveidotā izskatā: 1960. gadā mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs.

Pils pirmajā stāvā atradās reprezentācijas telpas, bet otrajā stāvā – dzīvojamās telpas. No bufetes telpas bija noeja pagrabā un tālāk pa pazemes eju uz attālāk stāvošo virtuves ēku. Pazemes ejas viena daļa ir saglabājusies un ir pieejama apskatei, pazemes ejas otrs atzars savienojis pili ar baznīcu, nav pārbaudīta leģendas versija par pazemes eju no pils uz kapliču.

Parka ieskautās grāfu Plāteru – Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem (19.gs.). Visu muižas kompleksa teritoriju ieskauj sarkano ķieģeļu žogs, kas pāriet mūrētu stabiņu žogā ar koka starpsienām. Šādas konstrukcijas žogi 17.-19. gs. bija sastopami samērā bieži gan lauku muižās, gan pilsētās. Tagad šie žogi ir saglabājušies tikai dažās vietās visā Latvijā un tikai fragmentāri. Bebrene ir tā vieta, kur šī žoga konstrukcija lielā teritorijas daļā ir saglabājusies.

Bebrenes muižas kompleksā ir saglabājušās virtuves ēka, pārvaldnieka māja, namiņš virs ledus pagraba, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, kalpotāju māja, muižas staļļi, dzirnavas ar dzirnavnieka māju. Dzirnavas sāktas būvēt 1836. gadā, tās tika darbinātas ar tvaika dzinēja palīdzību, tur saglabājušās darba iekārtas – tai skaitā arī kļavas koka zobrats. Dzirnavnieka māja ir izcils Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs.

Apmeklētāji tiek aicināti iepazīt gan muižas kompleksu ar parku, gan Bebrenes Romas katoļu baznīcu. Pils kučierim var pasūtīt vizināšanos karietē un izjādes ar zirgiem.

Bebrenes muižā ir arī iespējams nobaudīt muižā gatavotu gardu un sātīgu maltīti. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.: +371 20205948.

The post Bebrenes muižas komplekss appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Ēka celta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 19. gs. otrā pusē kā Ilgas muižas medību pils. Ēkas arhitektoniskais veidojums atgādina itāļu palaco tipa celtnes, tādēļ šo vietu agrāk esot iesaukuši par “Palazzo Ilga”. Pašlaik ēkā atrodas Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrs “Ilgas”.

Ilgas muižas pils atrodas pierobežas zonā! Pašlaik pils nav pieejama.

The post Ilgas muižas pils appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Bij. Vecsalienas muižas kungu nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 8963

Vecsalienas muižas pils (vācu val.: Alt-Sallensee) ir nozīmīga 19.gs. reģionālās neogotikas paraugs. Ēkas arhitekts nav zināms. Muiža no 1884. gada piederējusi baronu Hānu (vācu val.: Baron von Hahn,) dzimtai.

Latvijas Republikas agrārreformas gaitā muižu lauksaimniecības zemes, ēkas, meži un ūdeņi tika apzināti, dalīti, pārskatīti un pārdalīti. Vecsalienas muižas pils ēka tika pielāgota un izmantota skolas vajadzībām. Domājams, ka Salienas valsts pamatskola (saukta arī par Salienas valsts tautskolu) sākusi darbu 1922. gadā vai gadu vēlāk.

1934.gadā muižas pils ar 7,44 ha piederošās zemes un augļu dārzu piešķirta 12. Ilūkstes aizsargu pulkam.

Padomju gados muižas pilī atradās kolhoza kantoris un Vecsalienas ciema padome.

2014.gadā Vecsalienas muižas pils iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Mūsdienās Vecsalienas  muižas pilī atrodas Salienas pagasta pārvaldes struktūrvienības administrācija un bibliotēka. Pils pirmais stāvs piemērots vietēju iedzīvotāju pakalpojumu sniegšanai, bet pils otrā stāva telpas piemērotas radošo darbības veicināšanai. Šobrīd Vecsalienas muižas pili ir iespējams apskatīt gan individuāli, gan grupās, gan arī gida pavadībā. Pils lielā zāle ir laulību reģistrācijas vieta, mazā zāle tiek izmantota kā izstāžu zāle.

Informējam, ka  interesentiem, kuri vēlas apmeklēt Vecsalienas muižu vietējā gida pavadībā, ir jāpiesakās vismaz divas-trīs dienas iepriekš pa kontakttālruni:  +371 20040144.

The post Vecsalienas (Červonkas) muižas pils appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.
Klēts ēka ir interesanta ar smagnējām būvformām, durvju vērtnēm, Latgalei raksturīgu zelmini ar jumtiņu starpstāvu vietā, kur saduras mūra siena un koka zelmenis. Pārvaldnieka māja ir necila koka celtne, kas atrodas vienā līnijā ar klēti. 1919. gadā muižas zirgu stallis tika pārbūvēts skolas vajadzībām. 2004. gadā skolā tika veikta rekonstrukcija, ierīkojot lielu sporta zāli. Arhitektūras doktors J. Zilgalvis šo celtni atzīst par labu piemēru muižas apbūves saglabāšanai un izmantošanai. Jaunais jumta stāvs labi iekļaujas simetriskajā apjomā, no sarkanajiem ķieģeļiem izteiksmīgi izceļas logu ailu augšdaļas. Uz muižas pils pamatiem uzbūvēta koka ēka.

The post Vaboles muižas apbūve appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Bruņu ezera krastā ir saglabājusies Bruņenes jeb Bruņu (vācu: Brunnen) muižas apbūve. Ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils. Pirms 1920. gada agrārās reformas muiža piederēja baronu Līvenu dzimtai, bet vēlāk muižas kunga mājā atradās skola, vietējais veikals un dzīvokļi.
Muižas kungu mājas ēka veidota pēc stingras klasicisma shēmas. Centrālais apjoms augstāks un masīvāks nekā malējie. Apdarē izmantoti neogotikai raksturīgi elementi – logailu arhivoltas, arkatūra. Iespējams, ka apdare veidota vēlāk nekā būvēta ēka.

The post Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Līksnas muižas ēka tika celta 1770. gadā baroka stilā. Tā atradās Daugavas labajā krastā uz stāvas Daugavas senlejas nogāzes, kuras pakājē tek Līksnas upe, kas pēc kāda puskilometra netālu no muižas ēkas ietek Daugavā. Tagad redzami vien tikai atsevišķi drupu fragmenti.

Vienā no attēliem aplūkojams mākslinieka Napoleona Ordas zīmējums “Līksnas muiža” (1876. g.).

The post Līksnas muižas ēkas vieta appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Brīva piekļuve pie muižas ir liegta, muižas tehniskā stāvokļa dēl!

Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V.Neimaņa projekta (laika posmā no 1878.-1895.g. viņš  bija  Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts).  Muižas pils piederēja Augustam fon Etingenam. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm tā atstāj visai gleznainu iespaidu. Visvairāk pils arhitektūrā atspoguļojas viduslaiku būvmākslas valoda. Taču galvenās ieejas risinājums ar nelielu kolonnu balstītu balkonu un izvērstām kāpnēm, kuru margas veido balustri, kā arī greznais frontons virs dzegas, kurš līdz mūsdienām gan nav saglabājies, ir tīri klasiski motīvi. Jaušams arī renesanses formu tuvums. Sākotnēji ēku rotāja ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga figūra. Ēkas sākotnējais izskats redzams E. Serafima grāmatā publicētajā attēlā. Pils interjeri nav saglabājušies. Pavisam bēdīgā stāvoklī ir arī saimniecības ēkas un palīgēkas.

The post Kalkūnes muižas pils appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi. 20. gadsimta 20.-30. gados to apdzīvoja agrākais īpašnieks un jaunsaimnieki. Padomju laikā tajā bijusi Tabores astoņgadīgā skola, līdz 2016. gadam ēkā darbojās Tabores pamatskola.
Ēkas divstāvu pamatapjoms ir simetrisks, izņemot vēlāka laika asimetrisku piebūvi vienā galā. Mākslinieciski izteiksmīgākā ir simetriskā daļa ar rizalītu centrā. Rizalīta frontons veidots no koka, vasarnīcu stilā. Šim stilistiskajam novirzienam atbilst arī jumta logi un tornis, kurš redzams gan tikai 1920. gadu fotogrāfijās. 80. gados pazudis arī frontona dekors, ārdurvju vērtnes ar virsgaismas logu un citas ļoti būtiskas dekoratīvā ietērpa detaļas. Šie elementi padarīja kungu māju krāšņu, ažūru un atbilstošu apkārtējās ainavas daudzveidībai.

The post Tabores muiža appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gs. celta vecā pils, kā arī 19. gs pirmajā pusē klasicisma stilā celta jaunā pils. Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Kungu māja, kas ir raksturīgs vasarnīcas stila piemineklis Augšzemē, var lepoties ar savām dekoratīvi izstrādātajām konstrukcijām un apdares detaļām, kas rada savdabīgu māksliniecisko iespaidu.

Muižas parkā, kas plešas abpus Bornes upei, apskatāmi divi dižkoki: ozols un vīksna, apmeklētāju acis priecēs arī lapegles un neparasti skaista priede. Pastaigu takas ved gan gar straujo Bornes upi, gan pa tās stāvajām nogāzēm, paverot romantisku skatu uz Daugavas lokiem, dzirnavu drupām un ūdenskritumu, drīzumā arī dzirnavu dīķi, jo šobrīd notiek parka atjaunošanas darbi.

Šī ir vieta, kuru noteikti iemīļos ģimenes ar bērniem, kur tām būs pieejamas visdažādākās aktīvās atpūtas iespējas: šūpoles, bērnu laukums, kāpšanas siena, āra trenažieris u.c., bet vecākiem – garda rīta kafija.

The post Lielbornes muiža un parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Muižas kungu māja ir sarkanu ķieģeļu celtne ar neogotisku tornīti vienā malā un piederēja fon Vāgneriem. Tā bijusi arī Kazaņas tirgotāja Vasīlija Korjakina īpašums. 20.gadsimta sākumā muiža piederēja grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai. Šobrīd ēka pilnīgi izmainījusi savu raksturu, jo tai piebūvēta jauna divstāvu daļa no silikātķieģeļiem. Bijusī Laucesas pamatskola.

The post Didrihšteinas (Laucesas) muiža appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Muižas apbūve veidojusies 19. gs. beigās tagadējā Višķu ciemata centrā. Muižas pils bija būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, kuras īpašumā apkārtnē tolaik bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes. Pirmo reizi muiža tika nodedzināta 1863.g. poļu sacelšanās laikā. 1878. gadā muiža tika atjaunota, savukārt Pirmā Pasaules kara laikā tā tika nopostīta otro reizi.

Līdz mūsdienām saglabājusies klēts un reorganizētā muižkunga (vēlāk kalpu) māja, kurā ilgus gadus atradās Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību korpuss. Saglabājies ir arī brīva plānojuma parks, kurā ir sastopamas ap 75 koku un krūmu sugas.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Mola (Višķu) muižas apbūve un parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.