Senais sēļu pilskalns bijis apdzīvots no 1. gs. pr. Kr. Šodien pilskalnā redzamas bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas ēku kompleksa drupas. Ir iespējams gida stāstījums, iepriekš piesakoties: +371 26461017.

Par pilskalnu šajā vietā liecina tā ziemeļu pakājē konstatētais apmetnes kultūrslānis. Līdz ar Tīzenhauzena pils izbūvi Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots.

Ceļot mūra pili un pilij piederošās saimniecības ēkas, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.

The post Senais sēļu (Lašu) pilskalns ar Veclašu muižas vārtsarga mājiņu appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta.

Sudmaļu pilskalnā ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.

The post Sudmaļu pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas starp Zabornaju un Podgurji. Tautā saukts arī par Napoleona reduti. Lai atvairītu krievu armijas uzbrukumu, 1812. gadā pilskalnā pēc pavēles tikuši uzstādīti franču armijas lielgabali.

The post Zabornajas (Podgurjes) pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Vecračinas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā. Vecračinas pilskalns ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Pilskalnu pirmais 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars. 1986. gadā pilskalna izdarīti aizsardzības izrakumi T. Bergas vadībā. T. Berga rakstīja, ka Vecračinas pilskalna “ierīkošanai izmantots dabisks, no divām pusēm kraujš krasta atzarojums, kuru A un DA pusē norobežo apmēram 18-27 m dziļa grava, DR pusē – Daugava. Otrajā pusē, kur pilskalns savienojas ar tīrumiem, bija ierīkoti trīs 50 m gari vaļņi. Pilskalna plakuma platība 60×30 m, tā forma atgādina izstieptu trīsstūri. Tas pilnīgi izpostīts, ierīkojot šeit vecticībnieku kapsētu, kura pastāvējusi aptuveni 200 gadu”. Salīdzinot ar A. Gusara 1941. gada aprakstu un uzmērījumu, mūsdienās pilskalna vaļņi ļoti cietuši. Ārējais valnis pilnīgi noraksts, vidējam valnim noraksts viss A gals, iekšējais valnis saglabājies neskarts. Abu pēdējo 2 vaļņu augstums 2 m, platums 9-10 m. Vaļņu iekšējā nogāze ir stāvāka, ārējā, pret grāvi vērstā – lēzenāka. Vaļņi un plakums izpostīti ar kapu ekshumāciju. Vaļņu arheoloģiskā izpēte parādīja, ka tie uzbērti no dzeltenas smilts. Pie vaļņu pamata konstatēta 2-10 cm bieza pelnu kārta, tomēr nekādas senlietas netika atrastas. T. Berga secināja, ka “ņemot vērā nocietinājumu sistēmu, to, iespējams, var datēt ar vēlo dzelzs laikmetu”. Var būt, ka pilskalnam atbilstoša apmetne bijusi arī ārpus vaļņiem, jo tīrumā konstatēta tumšāka zeme.

The post Vecračinas pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Jaunatklāts pilskalns (1998). Atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tas ir vizuāli iespaidīgs un labi saglabājies. Kultūrslānī atrasta švīkātā keramika. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. beigām līdz 1. g. t. vidum. Robežnieku pilskalns ar apmetni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

1998. gada 25. maijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspedīcija, veicot arheoloģijas pieminekļu apsekošanu Daugavpils novadā, atklāja zinātniekiem agrāk nezināmu pilskalnu. Tas ir apmēram 15 m augsts, kokiem neapaudzis paugurs ar plašu, izlīdzinātu plakumu, mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un izteiktu pilskalna siluetu. Pilskalns nav nopostīts, lai gan, iespējams, pirms II Pasaules kara ticis aparts. Gan pašā pilskalnā, gan tā pakājē konstatēts kultūrslānis, un, spriežot pēc tajā atrastajām trauku lauskām, pilskalns attiecināms uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmo pusi.
Pilskalns ir saistāms ar Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā plaši izplatīto un senajiem baltiem raksturīgo švīkātās keramikas kultūru, kurai raksturīgi bez podnieka ripas veidoti un ar zāles vīkšķiem apstrādāti trauki.

The post Robežnieku pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas Daugavas kreisajā senkrastā pie Daugavpils. Daļēji postīts ar kara laika ierakumiem. Kultūrslānī atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas u.c. senlietas. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g.t. m.ē. Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Papildinformācija:
Pirmās ziņas par Lasiņu pilskalnu parādījās 20. gs. 30. gadu beigās. Lasiņu pilskalns ierīkots strauta veidotas gravas kreisajā krastā. Citās pusēs pilskalns virs tuvākās apkārtnes paceļas 4-5 m augstumā. Pilskalns ir ieapaļš. Tā plakuma izmēri ir 40×43 m. Plakumam ir neliels slīpums A virzienā. A un A pusē 6-8 m zem plakuma pilskalnu aptver 2-3 m plata terase, kas DA pusē pāriet līdz 3 m dziļā grāvī starp pilskalnu un līdz 3 m augstu valni. Otrs valnis izveidots pilskalna DR pakājē, kur kalna augstums ir vismazākais. Pirmo valni, dziļi zemē iegrauzusies, šķērso ieeja pilskalnā. Pilskalna plakums daļēji postīts ar vairākiem kara laika ierakumiem.
Pilskalna plakumā, nogāzēs, DA un ZR pakājē konstatēts intensīvs kultūrslānis, kurā atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas (gludā, gludinātā, švīkātā u.c. keramika), kas ļauj Lasiņu pilskalnu datēt ar 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g. t. m.ē.

The post Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas 0,5 km no Maskavas pareizticīgo baznīcas Ambeļu virzienā. No pilskalna paveras gleznains skats uz Višķu ezeru.

The post Maskavas (Maskovskas) pilskalns appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku “Daugavas loki”.

Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta, Markovas pilskalns,  projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c. Te sastopamas vairākas aizsargājumu augu sugas, kā, piemēram, meža vizbuļi un atvašu saulrieteņi.

Blakus atrodas atpūtas laukums “Latgales sēta” un Slutišķu vecticībnieku sādža.

Brīvi pieejama apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Ekskursija “Augšdaugavas noslēpumi” dabas parka “Daugavas loki” teritorijā
Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv
Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!

Ekskursijas maršruts dabas teritorijas “Augšdaugava” un dabas parka “Daugavas loki” floras un faunas iepazīšanai, maršrutā iekļauts: Naujenes Novadpētniecības muzejs, Vecpils pilskalns ar Dinaburgas pils maketu un dabas taku, Vasarģelišķu skatu tornis, Markovas izziņas taka un Slutišķu sādža ar ekspozīciju “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”.
Gida pakalpojumi – 7.00 EUR  ekskursija grupai no 1 līdz 35 cilvēkiem

The post Markovas pilskalns un izziņas taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet Naujenes novadpētniecības muzejā – vēstures ekspozīcija.

Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta “Bruninieku laukums”.

Ekskursija “Livonijas ordeņa Dinaburgas mūra pils”
Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv
Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!

Ekskursijas maršruts iepazīstina ar Daugavpils pilsētas dibināšanas vietu – Vecpils pilskalnu, gida pavadībā ir iespējams izstaigāt dabas taku, kas izved pie miniatūrā pils maketa un pils drupām , kā arī, pēc ekskursijas programmas, atpūsties “Bruņinieku laukumā” – labiekārtotajā atpūtas vietā Daugavas upes krastā.
Gida pakalpojumi – 7.00 EUR  grupai no 1 līdz 35 cilvēkiem

No Dinaburgas pils vēstures:

13. gs. latgaļu apdzīvotajā teritorijā ietilpa arī tagadējās Latgales DA daļa, kas kopš 1264. gada bija ordeņa īpašums. Daugavas kreisajā krastā sēļu apdzīvotie novadi sniegušies līdz Naujenei, kas, lai gan atradusies Daugavas labajā krastā, 1259. gada dokumentā minēta kā sēļu zemes robežas galējais austrumu punkts. Pie Naujenes atradās viena no 3 galvenajām Daugavas šķērsošanas vietām (pārējās divas – pie Sēlpils un Doles salas), kuras lietuvieši izmantoja, lai iebruktu Vidzemē. Šai punktā – pie Lietuvas robežas – Livonijas ordenis tad arī uzcēla Dinaburgas pili. Ar to saskan arī Žilbēra de Lannuā 1413 .g. ceļojuma apraksts: “No Kokneses es braucu pa lībiešu upi (Daugavu) uz augšu ar visām manām ragavām un nonācu pie Livonijas kungu pils, sauktas Daugavpils, kas še ir beidzamā pils, kas tiem pieder uz Lietuvas robežām”. 14. gadā pilskalnā tika veikti pirmie izrakumi V. Neimana vadībā. To gaitā tika atsegti senie pils pamati, kas atradās zem 7-9 pēdu biezas drupu un gruvešu kārtas. Tā kā laikā no 1811.-1829. gadam pilsdrupas bija intensīvi izmantotas būvmateriālu ieguvei, tad izrakumu pirmo izrakumu laikā pils sienu augšdaļas bija jau pilnīgi iznīcinātas – akmeņi un ķieģeļi izlauzti un aizvesti uz Daugavpili jaunā cietokšņa būvei. Neskatoties uz nesaudzīgajiem postījumiem, izrakumos izdevās iegūt pietiekoši daudz materiālu, lai varētu gūt priekšstatu par pils apmēriem un iekārtojumu. Pils celtnes lielākais garums ir aptuveni 59 m, lielākais platums (rietumu galā) aptuveni 26 m. Kā būvmateriāls tika izmantoti ļoti lieli ķieģeļi (izmēri: 30 x 14 x 10 cm), laukakmeņi (g.k. pamatiem) un kaļķakmens plāksnes. Ieeja Dinaburgas pilī vedusi no austrumu puses caur 2 priekšpilīm, kas bijušas apjoztas ar laukakmeņu mūriem un grāvjiem. Tos ar vienkāršu aizdambējumu varēja piepildīt ar ūdeni un tādējādi padarīt grūti forsējamus. Pilī nokļuva pa paceļamu tiltu caur vārtiem, ko sargāja īpaši torņi – torundas. Pils vecākais (austrumu) spārns, iespējams, celts jau Raceburgas Ernesta laikā, bet ziemeļu un rietumu spārni, iespējams, celti ap 1313. gadu, kad mestrs Gerhards Jorke pili atjaunoja, un mestra Gosvina Herikes laikā, kurš 1347. gadā uzcēlis 4 torņus. Izrakumos droši konstatētas tikai 2 torņu vietas – DA un DR stūrī. Nav izslēgts, ka mestra Gosvina Herikes laikā arī priekšpilis tikušas nocietinātas ar torņveidīgām izbūvēm. Pils austrumu spārnā atradušas trīs pagraba telpas. Pils ieejas celtnes otrajā stāvā atradusies pils kapela, kas bijusi rūpīgās izveidota, ar krāsainām profilētām velvju ribām, durvju un logu apmalēm. Kapelai ziemeļu spārnā pieslējās kapitula zāle, uz rietumiem no tās – remetrs (sanāksmju un ēdamtelpa). Rietumu spārnā, kas atradās Daugavas pusē, iespējams, atradās komtura dzīvojamās telpas. Zem uzskaitītajām telpām atradušās virtuves, noliktavas, apsildāmās telpas un ordeņa brāļu dormitorijs (guļamās telpas).Pils dienviddaļu aizņēma plašs pagalms. Visu pils celtnes kompleksu apņēma bieza mūra siena, kurai pagalma dienvidu pusē piekļāvusies kāda šaura koka celtne vai brustvēra atbalsta būve.

The post Dinaburgas pilsdrupas un pils makets appeared first on VISITDAUGAVPILS.