Mežciema parks ir pastaigu un atpūtas vieta vēsturiskajā sanatorijas teritorijā, Mežciema apkaimē, kas atrodas gleznainajā Daugavas upes krastā. Parks ir izvietots 8 km attālumā no Daugavpils pilsētas centra.

Par Mežciema sanatoriju
Mežciema sanatorijas vēsture aizsākās 1883. gadā, kad Daugavas krastā tika atklāta ūdenskumisa dziednīca “Poguļanka”. Tās dibinātājs Līksnas muižas īpašnieks grāfs Jans Kazimirs Jozefs Plāters-Zībergs (1850-1922). Kopš tā laika Poguļanku (apkaimes nosaukums līdz 1937.gadam) dēvēja par kūrortu.

Dziedniecības iestādes darbības pamatā bija no ķēves piena gatavotais kumiss, ārstnieciskās dūņas no netālu esošajiem Trikartu ezeriem, kā arī minerālūdens. Kumisu Poguļankā gatavoja uz vietas — īpašā dzēriena pagatavošanai tika turētas pat 90 ķēves, kuru piens tika pildīts lielās vannās, lai tālāk tas pārtaptu kumisā.

1886. gadā grāfs izveidoja tvaikoņa maršrutu starp Daugavpili un kūrortu.

20. gadsimta sākumā šeit atradās plaša ūdens, dūņu un gaisa vannu dziedinātavas ēka, kumisa un kefīra “iestāde”, acu klīnika, sava aptieka, bibliotēka, teātris un daudz kas cits. Pastaigām Poguļankā bija paredzēts labiekārtots parks, kas vakara stundās tika apgaismots ar elektriskajām lampām, jo kūrortam bija sava elektrostacija.

20. gadsimta sākums līdz Pirmajam pasaules karam ir kūrorta zelta laiki gan kā dziedniecības iestādei, gan kā krāšņai un labiekārtotai atpūtas un izklaides vietai. Šajā laikā uz Poguļanku no Dinaburgas kursē jau divi tvaikoņi un motorlaiva. Te notiek koncerti un teātra izrādes ar slavenu Eiropas mākslinieku piedalīšanos, vērienīgas grāfu Plāteru-Zībergu viesu pieņemšanas ar ballēm un svinīgām vakariņām.

Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts ilgu laiku nedarbojas. Karš ārstniecības ēkas un vasarnīcas ir krietni papostījis, situāciju ietekmē arī 1920. gadā sāktā agrārā reforma, kas nozīmē, ka grāfi Plāteri-Zībergi zaudē Līksnas muižu un plašās zemes, tostarp arī kūrvietu.

1937. gadā Poguļanku pārdēvē par Mežciemu. 1939. gadā Poguļankas sanatorija tika no jauna atremontēta. Sanatorijā bija 27 numuri, kur taisīja ārstnieciskās dūņu, dubļu un citas procedūras. Ārstēties uz Mežciemu brauca no dažādām Latvijas pilsētām.

Tomēr tālāku šīs vietas attīstību pārtrauc Otrais pasaules karš. No 1947. gada sanatorijā sāk ārstēt tuberkulozes slimniekus un organizēt pionieru nometnes, bet no 1959. gada – sirds un asinsvadu slimniekus. 90. gadu sākumā sanatorija “Mežciems” beidz savu darbību.

Sanatorijas teritorija mūsdienās
Šobrīd Mežciema sanatorijas parka teritorija ir uzkopta, bet tehniskie darbi parkā turpinās. Parks ir piemērots mierpilnām pastaigām, vēstures izzināšanai  un dabas baudīšanai. Īpašu noskaņu pastaigām parka takās piešķir vēsturiskās sanatorijas ēka un blakus ēkas, kuras apskatāmas no ārpuses. No parka paveras skaists skats uz Daugavu, tāpēc tā ir laba vieta klusai un mierīgai dabas baudīšanai. Parku vēlams apmeklēt diennakts gaišajā laikā, jo vakarā tas nav apgaismots.

Nokļūšanas iespējas:
Braucot no pilsētas centra var nokļūt ar autobusu – Nr. 4, Nr. 5, Nr. 21. Izkāpšana pieturā “Mežciems”. Informācija par sabiedriskā transporta satiksmi – www.satiksme.daugavpils.lv.

Avots:
Grīnuma, I. 01.07.2022. Kumisa un dūņu dziedinātāva Poguļanka. Ilustrēta Pasaules Vēsture. Iegūts šeit [sk.21.08.2025.].
Fotogrāfijas no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja arhīva.

The post Mežciema parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Gar Daugavpils cietokšņa citadeli Daugavas upes labajā krastā 2021. gadā tika iekārtota krastmalas promenāde. Promenādes kopējais garums ir apmēram 1km, tā virzās pa cietoksni ieskaujošā aizsargdambja augšējo līmeni.

Promenāde sākas vietā, kur 19. gs. atradās osta laivu un izjaucamā peldošā tilta daļu glabāšanai, un beidzas pie vēsturiskās ūdens nolaidnes, kur satek ūdens no visas citadeles aizsarggrāvja. Ostas teritorijā ir apskatāms cietokšņa makets. Promenādes centrālajā daļā apskatei ir atklāti divi posmi ar oriģinālo apaļakmeņu bruģi, kas agrāk klāja visu aizsargdambi un noeju no tā līdz peldošajam tiltam. Šeit arī ir rekonstruēta viena no akām, no kuras 19. gs. cietokšņa ūdensvadā tika sūknēts ūdens.

Cietokšņa promenāde ir piemērota nesteidzīgām pastaigām, cietokšņa nocietinājumu apskatei abos Daugavas krastos, kā arī lai baudītu saulrietus un nesteidzīgo upes tecējumu. Katrā promenādes galā ir pieejama auto un velo novietne.

The post Daugavpils cietokšņa promenāde appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atpūtas vietā ir pieejama piknika vieta, kā arī soliņi, galds un neliels bērnu laukums.

The post Biedrības “Subatieši” atpūtas vieta appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Subates Ezermalas parks ir vasaras sezonas iecienītākais subatiešu un viesu objekts. Bērnus šeit gaida rotaļu laukums, pieaugušie var izvingroties āra trenažieros.

Pludmales volejbola cienītāji var uzspēlēt pludmales volejbolu. Parkā atrodas pludmale.

Liepu aleja vasaras vidū piesmaržo parku ar liepziedu aromātu, un tieši šajā laikā tiek rīkots jau tradicionālais Subates pludmales volejbola turnīrs.

Ieeja parkā : brīva

The post Subates Ezermalas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri. Parks ierīkots 19. gs. beigās, bet tajā vēl joprojām saglabājušies 200 gadus veci dižozoli. Parka centrālo daļu apvij lokveida ceļš, no kura paveras skatu perspektīvas ar dažādām ainavām, kuras papildina 3 dīķi: lielākais no tiem dzirnavu dīķis, abi pārējie mazāki – viens ar ainavisku salu vidū uz kuru ved romantisks tiltiņš.

Parkā konstatēts 81 koku un krūmu taksons (sugas, pasugas, šķirnes): 30 vietējās sugas un 51 svešzemju. Starp īpašām parka vērtībām jāmin valsts un vietējās nozīmes dabas pieminekļi dižkoki un savdabīgie koki. Vecajos un dobumainajos kokos dzīvesvietu atradušas gan aizsargājamas vaboles, gan dažādi putni. Parkam ir liela dendraloģiskā vērtība un ļoti ievērojama vērtība kā dārzu un parku mākslas piemineklim, arī kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vietai dabā.

Apmeklētāji Bebrenes muižas parku var apskatīt gan izstaigājot kājām, gan doties izbraucienā zirga vilktā karietē.

Ziemā Bebrenes muižas parkā ir pieejama apgaismota slēpošanas un nūjošanas trase.

The post Bebrenes muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Mūzikas skvērs ir atpūtas un pastaigu vieta Esplanādes atpūtas parkā Daugavpilī. Mūzikas skvēra centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētas vidē. Tas ir ļoti simboliski, jo skvērs atrodas tieši pretī Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolai, kas dibināta vairāk kā pirms 100 gadiem. Mūzikas skvērā brīvdabā izvietoti dažādi muzikāli vides objekti, kas ļauj gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku tās dažādākajās izpausmēs. Šeit ir izvietoti 10 dažādi āra mūzikas instrumenti – bungas, ksilofons, cauruļu zvani un citi interesanti objekti.

Šajā neparastajā vietā ikviens var kļūt par liecinieku tam, kā dzimst mūzika, un arī pats radīt skaistu melodiju. Par skanējuma kvalitāti var pārliecināties gan tie, kam nav sveša mūzikas māksla, gan tie, kas vēl tikai sāk iepazīt skaņu daudzveidīgo pasauli: pie instrumentiem novietoti nošu raksti, kas palīdzēs atveidot pasaulē pazīstamos skaņdarbus arī pašiem mazākajiem mūzikas cienītājiem.

Papildus mūzikas instrumentiem, skvērā uzstādīti arī soliņi un atkritumu urnas, norāžu sistēmas zīmes un informācijas stendi. Paredzēta arī vieta velosipēdu novietošanai. Teritorija iekārtota tādā veidā, lai pa to būtu ērti pārvietoties vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

The post Mūzikas skvērs Esplanādes atpūtas parkā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Jaunsventes muižas parks veidots 19. gadsimta beigās. Parka platība 5,22  ha un tajā aug 27 dažādas koku sugas, interesantākās no kurām ir Akmens (Ērmaņa) bērzs un Ungārijas ceriņš.

Parka teritorijā ir 2. pasaules karā kritušo kapi.  Parka tuvumā atrodas 1912. gadā celtā grāfa Plātera muiža (Sventes muiža) un Militārās tehnikas muzejs.

The post Jaunsventes muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas atrodas 8 km attālumā no centra un vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Ezera krastā ir izbūvēta 3,3 km gara promenāde. Dodoties pastaigā pa promenādi no centrālās pludmales pa kreisi, var nokļūt pludmalē “Stropu vilnis”, turpat atrodas piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns” un kempings. Ezera krasta labiekārtojums turpinās gar Daugavpils reģionālo slimnīcu līdz Vecstropu apkaimei.

Promenādi veido 4,5 m plats asfaltēts celiņš ar nodalītām joslām gājējiem, skrituļslidotājiem un riteņbraucējiem, tā ir apgaismota diennakts tumšajā laikā. Visas promenādes garumā uzstādīti velosipēdu statīvi un soliņi.

Stropu promenādes pievilcība ir divi ezerā peldošie atklātie baseini, kas atrodas centrālajā pludmalē. Tie ir unikālas pontonu konstrukcijas daļa, kas iekļauj 25 m garu atklātu baseinu, lēkšanas torņus, bērnu peldbaseinu ar izbūvētu pamatni dziļuma ierobežošanai, atpūtas laukumu ar saulessargiem un atpūtas krēsliem. Centrālā pludmale ir sadalīta zonās. Te ir ierīkotas grila vietas un galdi. Līdzās vingrošanas laukumam, kur uzstādīti āra trenažieri, izveidots daudzveidīgi aprīkots bērnu rotaļu laukums, pludmales volejbola laukums, stāvvietas, labierīcības, ģērbtuves.  Pludmalē ir plašs piedāvājums izklaides un aktīvās atpūtas cienītājiem: vasaras kafejnīca, elektroskūteru, elektrovelosipēdu un gokartu noma, sporta inventāra noma sup sērfošanai. Centrālās pludmales tuvumā ezerā ir izveidota strūklaka.

Stropu promenādē nodrošināta arī piekļuve cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, segumu veidojot vienā līmenī. Pie tam, centrālās pludmales teritorijā ir izveidota atklāta peldvieta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Netālu atrodas arī Stropu mežs, Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase, kuras garums ir nepilni trīs kilometri (1.1 km – kalna aplis, 2.8 km – līdzenums) un Stropu estrāde.

Stropu ezera promenāde atrodas 8 km attālumā no Daugavpils pilsētas centra. Visērtākā nokļūšana Stropos ir ar personīgo auto, tramvaju nr. 3 un nr. 5 (izkāpšana pieturā “Stropu ezers”) vai 3. un 12. autobusu (izkāpšana pieturā “Internātskola”).  Informācija par sabiedriskā transporta kustības sarakstu šeit.

Uz centrālo pludmali un promenādi var nokļūt braucot ar velosipēdu pa reģionālo velomaršrutu Nr. 35 “Daugavas loki”, kas visā garumā ir marķēts ar atbilstošām velozīmēm.

The post Lielā Stropu ezera promenāde appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Daugavas labajā krastā, Gajoka mikrorajona apkaimē ir izbūvēta Bruģu ielas promenāde. Tās mērķis ir ielām piešķirt jaunu, funkcionālu veidolu un nozīmi. Pēc Bruģu ielas promenādes izveides Daugavpils pilsēta ieguva jaunu, labiekārtotu vietu pastaigām un dabas krāšņuma baudīšanai.

Bruģu ielas promenāde ir izbūvēta posmā no 18. novembra ielas līdz Ūdensvada ielai, kā arī Dzirnavu ielu posmā no Bruģu ielas līdz Vidus ielai veidojot 1,2 km garu promenādi gar Daugavu. Visā garumā ir izbūvēti gājēju un veloceliņi, uzlikts jauns ceļa segums, ierīkotas lietus ūdens kanalizācijas un ielu apgaismojumi. Gar visu promenādi gājēju drošībai ir uzstādītas margas, vairāki soliņi un velonovietnes, veikta apzaļumošana, kā arī izvietoti āra trenažieri aktīvai atpūtai.

Lai promenāde būtu vizuāli pievilcīga, uz garās betona sienas ir izveidoti zīmējumi ar Gajoka rajona vēsturisko motīvu skatiem, kas aizstāj vecos grafiti zīmējumus uz žoga gar blakus esošajiem uzņēmumiem.

Skiču autore ir pilsētas galvenā māksliniece Ingūna Levša, kura rosināja mākslinieku – entuziastu grupu izveidot sienu zīmējumus. Zīmējumi aizņem tikai nelielu promenādes sienas daļu, nākotne ir ideja tos papildināt.

Bruģu ielas promenādi izveidoja gada laikā, būvdarbus objektā veica ceļu būves firma SIA “Binders”. Lielākā daļa no Bruģu ielas revitalizācijas projekta finansējuma bija iegūta no ERAF fonda.

Foto: Ceļu būves firma SIA “Binders” un Olga Kuzmina

The post Bruģu ielas promenāde Daugavas labajā krastā appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas starp Rīgas un Parādes ielu. Tā iekārtošanā aktīvi piedalījās Pāvels Dubrovins (1839–1890), kas laikā no 1876. līdz 1890. gadam bija pilsētas mērs. Tāpēc parkam dots P. Dubrovina vārds un tajā uzstādīts viņa piemineklis. Aptuveni 2 m augstā bronzas figūra (tēlnieks Aleksandrs Taratinovs, 2007. g.) atrodas īpaši izveidotā laukumā netālu no strūklakas. Padomju laikā parkā izveidots Padomju armijas karavīru piemiņas memoriāls. Parks ir pilsētnieku iemīļota atpūtas vieta. Tveicīgajās vasaras dienās pie lielās strūklakas ikviens var rast atspirdzinošu veldzi, bet vakaros – noraudzīties tās daudzveidīgajā gaismas un ūdens saspēlē.

The post Dubrovina parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Atrodas līdzās autoostai. Parku projektējis arhitekts Seleckis. Šis mūsdienīgais parks ir pilsētas zaļā rota, kura akcents ir daudzās puķu dobes un apstādījumi. Te ierīkots bērnu rotaļu laukums, parkā atrodas šaha klubs, kurā izvietots Šaha un dambretes muzejs. 2012. gadā parkā atklāta Soliņu aleja un Mīlestības koks. Blakus atrodas Daugavpils ledus halle.

The post Centrālais parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Izveidots 19. gs. otrajā pusē. Atrodas pretī Vienības namam. Pēc tēlnieka A. Veinbaha projekta 20. gs. 20.-ajos gados te izbūvēta skaista strūklaka “Meitene ar liliju”. Skvērā izvietots dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls, atrodas Sv.  Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela, piemineklis Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem.

The post Andreja Pumpura skvērs appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Muižas apbūve veidojusies 19. gs. beigās tagadējā Višķu ciemata centrā. Muižas pils bija būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, kuras īpašumā apkārtnē tolaik bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes. Pirmo reizi muiža tika nodedzināta 1863.g. poļu sacelšanās laikā. 1878. gadā muiža tika atjaunota, savukārt Pirmā Pasaules kara laikā tā tika nopostīta otro reizi.

Līdz mūsdienām saglabājusies klēts un reorganizētā muižkunga (vēlāk kalpu) māja, kurā ilgus gadus atradās Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību korpuss. Saglabājies ir arī brīva plānojuma parks, kurā ir sastopamas ap 75 koku un krūmu sugas.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Mola (Višķu) muižas apbūve un parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Līksnas muižas parks atrodas Augšdaugavas novadā. Braucot pa šoseju Rīga – Daugavpils, nevar nepamanīt Līksnas ainavas dominanti – Līksnas Romas katoļu baznīcu, kas ir celta 1912.gadā neogotikas stilā. 1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta. Šodien, staigājot pa Līksnas takām, var vērot ne tikai dažādi ierīkotus celiņus vai kreatīvus koka un metāla veidojumus, bet arī uzzināt, ka pa šo taku jājusi Polijas nacionālā varone, Līksnas muižas iedzīvotāja – Emīlija Plātere. Emīliju, viņas dzīvesveida un rakstura dēļ, sauca par vietējo Žannu d’Arku. Līksnas pagasta bibliotēkā glabājas mākslinieka Sandija Greiškalna gleznots Emīlijas Plāteres portrets. Līksnas parkā atrodas arī arhitektūras piemineklis – Līksnas muižas kapela.

Pateicoties LMT atbalstam, 2015.gadā Līksnas parkā uzstādīts jauns dizaina objekts – “Mīlestības koks”, kurā kāzu dienā jaunlaulātie var iekārt savu atslēdziņu, tādā veidā simboliski uz mūžu saslēdzot kopā savas sirdis. Mīlestības koku svinīgi atklāt palīdzēja un savas sirdis uz mūžu saslēdza četri pāri – divi pāri, kuri nupat bija mijuši gredzenus, zelta un sudraba kāzu gaviļnieki. Objektā izveidotas vairāk kā tūkstotis vietu, kur iekārt atslēdziņas. Visas atslēdziņas, kuras atradās vecajā kokā tika iestrādātas jaunā objekta stumbrā. Tika konstatēts, ka vecākā atslēdziņa, iepriekšējo koku rotāja no 2008. gada. Objektu radījis metālmākslinieks Valērijs Konstantinovs.

Līksnas ciemā var iepazīties ar ciema vēsturi, apmeklēt ievēsmojošo baznīcu, izbaudīt dažādas aktivitātes muižas parkā un apmeklēt vietējos amatniekus.

Ieejas maksa:
Tūristu grupām Līksnas muižas parka apmeklēšana ir maksas pakalpojums, kurā ietilpst gida pakalpojumi.

Pieejams apmeklētājiem katru dienu.

The post Līksnas muižas parks (Līksnas takas) appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Blakus Červonkas muižas pilij un muižas apbūvei izpleties 3 ha liels brīvā plānojuma parks ar vismaz 14 veidiem eksotisko koku sugu. Mūsdienās stādījumi ir būtiski papildināti. Pils priekšā ir plašs zāliena aplis, malā ap lapeglēm – puķes. Ceļš apstādīts ar pīlādžiem.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

Adrese: Červonka, Vecsalienas pagasts, Daugavpils novads

The post Červonkas (Vecsalienas) muižas pils parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Pie Meduma ezera atrodas Medumu parks, kurā var ieraudzīt dažādus stādījumus – ošus, ozolus, liepas, vīksnas, asinssarkano grimonu, Daugavas krustābeli, Eiropas segliņu, balzama dižegles, Eiropas lapegles, Kolorado aso egli u.c.

Medumu parks ir populāra atpūtas vieta – šeit vari makšķerēt un atpūsties pie ezera, kur ir ierīkota pludmale, kas ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Parka teritorijā izveidota 2 km gara taka, kura šķērso „Mīlestības tiltiņu” un iet gar Pirmā pasaules kara tranšejām un muižas pagraba vietu.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Medumu parks un taka appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parka platība – 8,5 ha, no tiem 0,21 ha aizņem dīķis.

Parka teritorijā atrodama 21 koku un krūmu suga – gan vietējās, gan svešzemju. Te ir daudz ošu, ozolu, liepu, vītolu, gobu, melnalkšņu un ievu. Parka centrā ir lapegļu audze, kura nepareizas apsaimniekošanas dēļ pakāpeniski iet bojā. Austrumu daļā atrodas liepu aleja. Parka lepnums ir Lielais ozols. Dendroloģisks retums ir Moltkes liepa, kas reti sastopama Latvijas parkos.

Parkā saglabājušas vairākas vēsturiskas ēkas – bijušās pusmuižas apbūves elementi, tai skaitā zirgu staļļa ēka, kas 1919. gadā pārkārtota skolas vajadzībām. Mūsdienās te atrodas Vaboles vidusskola. Vienā no pusmuižas ēkām 1996. gadā iekārtots Latgales atmodas darbinieku Skrindu dzimtas muzejs.

Vaboles parkā atrodas labiekārtots atpūtas laukums.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Vaboles muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā un vēl līdz 19. gadsimta beigām šajā parkā būtu atrodama arī muiža, taču mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.

Vietas sākotnējais nosaukums bija “Hofzumberg”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. 18. gs. beigās parku pārdēvēja par Jezupovu. Muižas mūra ēku ir cēlis pats saimnieks – B. Šahno, izvēloties par paraugu Parīzes tuvumā kādreiz redzēto pili. Pašlaik apskatāmi tikai muižas ēkas pamati. Bijušais barona B. Šahno zirgu stallis ir vienīgā no Juzefovas muižas ēkām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Šajā parkā, līdzīgi kā citos muižu parkos, atrodamās koku sugas ir ļoti īpašas. Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parka tuvumā mīt retais liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostomos), kas Latvijā atrasts tikai šajā apkaimē. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības.

Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu.

Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.

Ieejas maksas nav.

The post Jezupovas (Juzefovas) muižas parks appeared first on VISITDAUGAVPILS.

Īpaši labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams  noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes  utt. Atpūtas parku vienlaikus var apmeklēt vairākas tūristu grupas – atpūtas vieta ir tā iekārtota, lai vairākas tūristu grupas netraucētu viena otrai. Meža parkā ir izveidoti unikāli celtniecības objekti cietokšņa veidā. Tūristiem ir dota iespēja uzzināt meža parka interesanto un noslēpumaino tapšanas vēsturi.

Darba laiks:
Parks strādā katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00.

Parka apmeklēšanas maksa:
4 € no cilvēka
invalīdiem 2 €
bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja brīva
Lapenes noma:
30 eiro par pirmo stundu
katra nākošā stunda 10 eiro
mangāls, malka iekļauta samaksā

Parka apmeklēšanas noteikumi:
* Iebraukt teritorijā ar automašīnu AIZLIEGTS.
* Ar dzīvniekiem parkā pastaigāties AIZLIEGTS.
* Ar dzīvniekiem parkā pastaigāties AIZLIEGTS.
* Atstāt atkritumus parka teritorijā AIZLIEGTS.
* Slēgto pasākumu laikā atrasties parka teritorijā AIZLIEGTS.
* Ieejas biļetes saglabāt līdz parka apmeklējuma beigām.
PAR NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU – ADMINISTRATĪVAIS SODS!

The post Atpūtas parks “Stalkers” appeared first on VISITDAUGAVPILS.