Hover

Sventes Miķeļa Ercenģeļa Romas katoļu baznīca

  • Sventes Miķeļa Ercenģeļa Romas katoļu baznīca
  • Sventes Miķeļa Ercenģeļa Romas katoļu baznīca
Аdrese:
Svente, Sventes pagasts, Daugavpils novads
GPS: 55.90508119999999 , 26.379488700000024
Tālrunis:
+371 29683961
E-pasts:
taka@dnd.lv

1800. gadā Sventē muiznieks Kazimirs Plāters -Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam.

Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā, tā ir 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkots skārda jumts. Virs jumta – fasādē apmēram 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes.
Sventes baznīca ir vienjomas celtne, ar koka grīdu un griestiem. Griesti klāti ar mazu ieloku. Trīs koka altāri, soli dievlūdzējiem un kancele. Tos visus gatavoja galdnieks S. Meinards 1913. gadā. Gar sienām krusta ceļa bildes ģipša veidojumā. Tās 1913. gadā izgatavojis Serafinovičs. Sākumā tās dāvāja Grendzas baznīcai, tad dāvātāja to atsauca un dāvāja Sventes baznīcai. Uz Grendzas baznīcu aizveda Sventes baznīcas litogrāfiskās Krusta ceļa gleznas. Presbiterija labajā stūrī koka statuja “Ecce Homo”, ko iegādāja prāvests Juris Pieskovskis. Kora telpas balstās uz diviem vareniem mūra pīlāriem, kur atrodas ērģeles. Prezbiteriju no baznīcas telpas atdal koka dievgalds. Lielajā altārī Vissvētās Trīsvienības glezna. Tai abos sānos koka pīlāri. Līdzīgi veidoti abi sānu altāri. Labajā pusē sv. Miķeļa altāris ar gleznu, bet kreisajā – sv. Jura, ar gleznu. Visas trīs gleznas ir laba mākslinieka darbs. Presbiterija abās pusēs sakristejas, virs kurām noliktavas. Sakristejā griesti koka, bet koka grīdu prāv. A. Žilvinskis pakāpeniski nomainīja uz cementa grīdu. Apkārt baznīcas dārzam akmeņu mūra žogs bez jumta. Ieejas vārti no gala un no sāniem. Dārzā aug veci lapu koki. Aiz baznīcas žoga, pretī presbiterijam, plebānija, kurā dzīvoja prāv. A. Žilvinskis. Apmēram 1 km no baznīcas draudzes kapsēta. Tajā apbedīti četri prāvesti: P. Smelters (1868 – 1947), M. Mikelonis (1875 – 1950), S. Šikur – Kalvani (1892 – 1970), B. Dūre (1894 – 1971).