Hover

Turcijas mākslinieku grupas projekts “Kilīkijas Brīze”

Turcijas mākslinieku grupas projekts “Kilīkijas Brīze”

Datums: 05. jūlijs - 08. septembris

Laiks: 00:00

Norises vieta: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils


Ģeogrāfija/kultūra, kas ietver noteiktas nozīmes, vērtības, identitātes un subjektivitāti, norāda uz vietu, kur “es” tiek atklāts no jauna, atkārtoti pieredzēts un pārradīts. Māksliniekus, kuri vēlas radīt paši savus mītus, neizbēgami baro viņu apdzīvotās ģeogrāfiskās vietas gaisma, krāsas, faktūras/struktūras, vēsture un kultūra, lai arī cik ļoti viņus ietekmētu pasaules mākslinieku pārsteidzošā estētika. Izstādē redzamie darbi norāda uz nepieciešamību veidot kopīgu realitāti, izmantojot mākslinieku individuālās balsis. Katrs mākslas darbs atspoguļo konkrētā mākslinieka jūtīgumu. Skatīti kopumā, izstādītie mākslas darbi ataino realitāti, kas sniedzas daudz tālāk par mākslinieku piedzīvoto kultūru.

 

Anatolija, jo īpaši Kilīkija, ir krāsaina, gaismas pilna ģeogrāfiska vieta, kur mīt dažādas valodas un uzskati un kuru veido dažādas kultūras. Tā ir vienlaikus drūma un krāšņa. Vienlaikus tāla un ļoti tuva. Tā ir vieta, kur satiekas dažādas kultūras. No vienas puses, mūsdienās māksla tiek globalizēta, taču, no otras puses, tā ļauj paplašināt robežas un rast vietu jaunām pieredzēm. Mākslinieki no dažādu austrumu un rietumu kultūru šūpuļa ir šeit, lai dalītos ar krāsām, smaržām, formām, kuras viņi ir piedzīvojuši un novērojuši.

 

Izstādē iekļautie mākslas darbi tika radīti šajā apvidū. To autori ir mākslinieku grupa, kas pasniedz Čukurovas Universitātē Adanā – pilsētā, kas atrodas pašos Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, Kilīkijā.

 

Mustafa Okans

Profesors. Pēdējos dzīves gados koncentrēja uzmanību uz stāstu sēriju, kurā kā sociālas un politiskas kritikas forma tika izmantots fantastisks, spēcīgs, melnais humors. Lai nodarbinātu skatītājus ar naratīvu, savā paletē izskauda jebkura veida krāsu. Savu viedokli par mākslu rezumēja šādi:

“Mani galvenokārt interesē tas, kā mēs varam iepazīt Pasauli, izmantojot mākslas sniegtās iespējas. Uzskatu, ka jebkuram domāšanas veidam, kurš liek mums šaubīties, vai mēs patiešām spējam iepazīt Pasauli, ir nāvējošas sekas gan mākslā, gan dzīvē.”

 

Nimeta Kesere

Profesore. Nimetas Keseres jaunāko pētījumu uzmanības centrā ir daba un krāsa. Pēc eksperimentiem ar dažādiem žanriem, tehnikām un pieejām viņa sāka gleznot abstraktas dārza ainavas, novietojot krāsu savu māksliniecisko interešu centrā. Viņas jaunākajās gleznās ir saskatāmas mūsdienu empresionistu un abstrakto empresionistu pieejas. Viņas patiesā kaislība ir dabas skaistums, ainavas, ziedi. Pazīstamus skatus viņa pārvērš uzkrītoši ritmiskās kompozīcijās, kurām raksturīgas rotaļīgas krāsas, svaigs krāsojums un emocionāla iedarbība.

 

Birnura Eraldemira

Profesore. Zeva dēls Apollons upes malā ierauga skaistu, jaunu meiteni. Šī neparasti daiļā nimfa ir Dafne. Viņas skaistuma pavedināts, Apollons tuvojas Dafnei, bet viņa nojauš tā nolūkus un metas bēgt. Apollons vajā bēgošo meiteni. Pēc brīža Apollons piekļūst Dafnei tik tuvu, ka viņa jūt matos tā elpu. Redzot, ka aizbēgt neizdosies, Dafne spēji apstājas, ierokas ar pēdām zemē un iesaucas: “Ai, zemes māte, apsedz mani, izglāb mani, pasargā mani!” Izskanot sirsnīgajam lūgumam, viņas smaržīgie mati kļūst par lapām, rokas par zariem un kājas par saknēm, kas ietiecas dziļi augsnē. Tagad viņa ir lauru koks.

Šis stāsts risinās senajā Kilīkijā/Harbijā, un šodien Dafnes asaras tur plūst kā ūdenskritums. Ceru, ka ziepes, kas gatavotas no lauru koka lapām, smaržos pēc Dafnes.

 

Suats Karaslans

Profesors. Ikdienā izmantojami priekšmeti, to nezināmie, neredzamie stāvokļi māksliniekam ir kā slepena pasaule, kas gaida, kad tiks atklāta. Process, kura gaitā priekšmets tiek pārveidots par mākslas darbu, ir cieši saistīts ar tā stāstu un zināšanām par to. Pārdomas par priekšmetu un tā dizains saistās ar to, kā atsauces uz objekta vēsturi un evolūciju tiek nodotas līdz mūsu dienām. Ar šo pārliecību mākslinieks dod priekšroku materiāliem, kuru izcelsme ir saistīta ar viņa apvidus vēsturisko pieredzi. Viņa skulptūrās izmantotā koksne nāk no dzelzceļiem, kas pārstāv jaunās republikas ideoloģiju un klāj visu valsts teritoriju. Otrs materiāls, dzelzs, ir Kilīkijas senās vēstures simbols, kas ir saistīts ar hetu ciltīm. Dzelzs un koka savienojums simbolizē senvēstures simbolu un modernā laikmeta ģeogrāfijas un kultūras saplūšanu ciešā apskāvienā.

 

Ēzgurs Aktašs

Asociētais profesors. Ēzgurs Aktašs galvenokārt darbojas grafiskā dizaina jomā, taču izmanto dažādas pieejas, tēmas, tehnikas un motīvus. Tomēr viņa galvenais mērķis ir sociāla un politiska kritika caur grafiku, glezniecību un iespieddarbiem. Savas idejas viņš izvēlas paust figurālās un nefigurālās pieejas krustpunktā.

 

Sems Demirs

Lektors. Kā mākslinieks Sems Demirs vienmēr ir darbojies sociālpolitiskā konteksta ietvaros. Ikviena viņa glezna ir alegorija, kas satur sociālās un politiskās kritikas simbolus. Lai gan mākslinieks kritizē savu sociālo un kultūras kontekstu, viņš uztur saikni ar pasaules mākslas vēsturi un atsaucas uz tās meistardarbiem.

 

Sevgi Ari

Jaunākā pētniece. Savos pētījumos un praksē Sevgi Ari strādā uz audekla, jaucot dažādas tehnikas. Viņas jaunākie grafiskā dizaina darbi ir kolāžas un rakstaina zīmējuma apvienojumi, kuru nozīme slēpjas to dzīlēs un pieaug, ja tajos iedziļinās. Acs lēkā no laukuma uz laukumu kompozīcijā, kuras virsma slēpj daudzus slāņus. Viņas gleznu stāsts ir atkarīgs no skatītāja asociācijām.

 

Handana Narina

Jaunākā pētniece. Gleznotājas Handanas Narinas mākslinieciskās intereses saistās ar līdzsvarotu krāsu izvietojumu uz gleznas virsmas, izvēloties noteiktas proporcijas. Uz virsmas panākto tekstūras efektu, kas rodas no krāsas slāņu pārklāšanās, viņa izmanto kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli.

 

Kerems Atars

Jaunākais pētnieks. Kerema Atara jaunākie mākslas pētījumi ir par pretīguma jēdzienu mākslā. Viņaprāt, jēla gaļa ir sava veida robeža. Satikšanās ar to izgaismo nemieru attieksmē pret nāvi un atklāj smalko robežu starp dzīvi, pagātni un nākotni. Šī iemesla pēc viņa darbi pārvērš nemiera sajūtu baudā un palīdz mums izbaudīt neizbēgamo. Viņa darbi ir mēģinājumi apstiprināt un atzīt pagātni.

 

Ēmers Erdems

Jaunākais pētnieks. Ēmeru Erdemu vienmēr ir interesējuši attēli, kas ir iespiedušies mūsu sociālajā atmiņā. Viens no šiem attēliem ir nacionālā mediju kanāla TRT ekrānšāviņš. TRT testa režīma raksts ir kļuvis par televīzijas simbolu nu jau vairākām paaudzēm. Un tagad viņš mēģina radīt grafiskus attēlus, balstoties uz TRT testa režīma rakstu, lai mums atgādinātu par mūsu vizuālās un politiskās ideoloģijas avotu.

 

Taifūns Akdemirs

Jaunākais pētnieks. Taifūna Akdemira gleznu galvenais mērķis ir saglabāt skatītāja attiecības ar fizisko realitāti izziņas līmenī. Tāpēc attēla ilustrācijas ir tīši veidotas tā, lai izskatītos divdimensionālas. Attēlā redzamo elementu attiecību pamatā ir patvaļīgs formatējums, kas nav formāls. Būdams mākslinieks, viņš tic entropijai starp patvaļīgas formatēšanas obligāto struktūru un skatītāja uztveri.

 

Semiha Jildirima

Jaunākā pētniece. Semihas Jildirimas darbi atklāj nejauši uzietu priekšmetu un tēlu savstarpējās attiecības. Viņas kompozīcijas sastāv no neaizskartu un nesaistītu priekšmetu apvienojuma neskaidrā bezlaika telpā. Pateicoties savai tuvībai, pazīstamie priekšmeti viņas darbos attālinās no harmonijas un to ierastajām definīcijām un rada telpā noslēpumainības auru veidā, kas ir abstrahēts no dimensijām, ēnām un funkcijām.

 

Merve Ēzkana

Jaunākā pētniece. Merve Ēzkana cenšas apvienot dažādas tekstūras un krāsas un tajās nepazust. Viņa savieno dažādus dabas elementus, izmantojot neparastu pieeju, un pasniedz tos citādā skatījumā. Viņa attēlo ainavas, viņa sakopo dažādu jūras krastu elementus un parāda tos jaunās, neparastās attiecībās.

 

Beldžina Borana

Jaunākā pētniece. Beldžinas Boranas daiļrades pamatā ir pretmeti. Savos jaunākajos darbos viņa runā par nāves un dzīvības/nemirstības pretējību. Viņas darbos kaulu veidojumi tiek pārvērsti par dievietēm. Visstingrākā, visnemainīgākā mūsu ķermeņa daļa pārvēršas par ražīguma simbolu un dzīvības avotu. Viņa izvēlas pievērsties kauliem, jo tieši šī mūsu fiziskās esamības daļa noārdās pēdējā, tāpēc, ja mūsos ir kaut kas nemirstīgs, tie ir mūsu kauli.

 

Vairāk:

rothkocenter.com