Hover

Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē “Miers un Spriedze”

Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē “Miers un Spriedze”

Datums: 26. aprīlis - 23. jūnijs

Laiks:

Norises vieta: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Mihaila iela 3, Daugavpils


Divi XXI gadsimta pretmeti – miers un spriedze. Šie termini jeb dzīves stihijas raksturlielumi pavada ikvienu mūsu ikdienas gaitās. Katrs no mums šos raksturlielumus spēj saskatīt un pamatot atšķirīgi. Darba cilvēka eksistenciālas dzīves pamatā ir miers, kurš ļauj tam, viņa ģimenei, tuviniekiem, draugiem, paziņām veidot savstarpējo cilvēcisko saskarsmi un, balstoties uz mierīgu, harmonisku un tajā pašā laikā dinamisku attīstību, sekmē viņa kā indivīda izaugsmi.

Šie apzīmējumi ir nosacīti raksturlielumi, jo pretmets mieram ir spriedze, satraukums, rūpes par sevi, apkārtējo. Tie ir raksturlielumi, kas arvien vairāk disonē mūsos, apkārtējos notikumos, pasākumos, dzīves situācijās. Mums šajā gadsimtā ir jāmāk sadzīvot ar abiem šiem tīri cilvēciskajiem raksturlielumiem, kuru būtība nav viens un tas pats.

Miers ir stabilitāte, labklājība, reizēm mietpilsoniska sevis demonstrēšana, īpaši uzsverot, ka miers ir pašsaprotama izpausme, bez kuras mēs nespējam harmoniski eksistēt un attīstīties atbilstoši laikam, kurā dzīvojam.

Savukārt spriedze, kaut arī ne no tiem pozitīvākajiem cilvēka dzīves raksturlielumiem, ir kas vairāk. Tas ir dinamiski trauksmains un veicinošs faktors. Darbarūķi tas ietekmē viņa noteiktajā, dzīves izvēlētajā vietā – darbā, sadzīvē, savstarpējā saskarsmē ar līdzcilvēkiem. Arī radošām personībām ir virzītājspēks, dzinulis meklēt jaunus izaicinājumus un iespējas parādīt sevi apkārtējiem caur attīstības un izaugsmes prizmu. Spriedzi var raksturot kā traucējošu, taču tajā pat laikā tā virza, uztur kondīcijā, palīdz veidot harmonizētas attiecības, ja indivīds abos raksturlielumos, mierā un spriedzē, nesaskata ko bīstamu, savstarpēji izslēdzošu.

Faktiski miers ir pamats mūsu ikdienai, bet spriedze ir dzinulis, lai tā nekļūtu par rutinētu sastāvdaļu, motors, kurš “ieslēdz un izslēdz” indivīdu jebkurā situācijā.

Miers un spriedze var būt gan lokāli, gan reģionāli, gan arī starp valstīm un tautām klātesoši, bet pamatā mēs tos izjūtam tieši sev tuvākajā apkārtnē, savā dzīves un darba vietā. Latgales cilvēku miers un spriedze nav izteikti atšķirīgi no šo jēdzienu izpratnes citur Latvijā. Taču katram ciemam, pagastam, novadam, reģionam tie ir un tiem ir jābūt nedaudz īpatnējiem, kas atšķir šo raksturlielumu Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, arī Rīgā. Spriedze un stress galvaspilsētā noteikti sagādā daudz vairāk rūpju un pārdomu par to, ko darām, darījām un darīsim, savukārt Latgales ikdienas spriedze ir ar daudz mierīgāku un plašāku plūdumu laika dimensijā.

Un šobrīd, kā arī tuvākajā nākotnē, mūsu uzdevums ir, no vienas puses, harmonizējot, abiem raksturlielumiem savstarpēji sadarbojoties, bet arī disonējot, kļūt par virzītājspēku. Protams, pozitīvā aspektā, jo mieram un spriedzei būtu jākalpo tam, lai mēs savas ikdienas gaitas, rūpes, darbu un savstarpējās attiecības konstruētu uz cieņas un atbildības pamatiem, kuri veidotu mūs par pilnvērtīgu sabiedrības daļu.

Miers baro, nemiers posta, taču tos vieno spriedze – attīstības un evolūcijas iespējas veidot un attīstīt sevi, lai katra ikdienas dzīves pienesums ir savas izaugsmes un labklājības pamats un virzītājs.

Latgales radošo profesiju pārstāvji – keramiķi, gleznotāji, grafiķi, fotogrāfi – līdz šim ir pārliecinoši parādījuši, ka viņu veikums ir harmonisks un atbilstošs, nevis atkarīgs un bremzējošs apstāklis. 2019. gads katram ir iedomāts un iztēlots pilnīgi atšķirīgi no miera un spriedzes situācijas iepriekšējā gadā, arī iepriekšējo gadu desmitos. Apvienojot savu izpratni par abu raksturlielumu spēju harmoniski vienam otru papildināt, mēs cenšamies veidot un parādīt sevi labāk un augstāk. Vai Latgale spēj piedāvāt atšķirīgu skatījumu mākslas dažādajās formās par mieru un spriedzi? Noteikti jā, jo nevar būt vienots miera skatījums, un arī spriedzei jākalpo kā šī miera nodrošinātājam. Tā ir dinamika, pozitīva virzība.

Aivis Freidenfelds

 

Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē “Miers un Spriedze” piedalās: Agra Ritiņa, Aidens Redmeins, Aiva Žūriņa, Aivars Baranovskis, Aivars Bulis, Aivis Pīzelis, Aleksejs Smirnovs, Alīna Petkūne, Allen Esp, Anastasija Bikova, Anastasija Dubovska, Anatolijs Kivrins, Andrejs Gorgocs, Andris Ungurs, Anita Jurkeviča, Anita Nikuļceva, Anna Pustovoitova, Anna Ruža, Annele Slišāne, Arta Lindmane, Dace Abricka, Dāvis Ieviņš, Diāna Apele, Edgars Vronskis, Egons Kivkucāns, Evita Lukaševiča, Ēriks Volonts, Gundega Strautmane, Ilgvars Zalāns, Ilona Linarte-Ruža, Dace Pudāne, Ilze Fetjko, Ilze Griezāne, Imants Haņeckis, Imants Suveizda, Ināra Petruseviča, Inese Lukjanska, Inga Pērkons, Ingūna Levša, Ivo Folkmanis, Johanna Gedroica, Jolanta Ābele, Jolanta Jonikāne, Jurijs Berdnikovs, Ksenija Shinkovskaya, Lilija Zeiļa, Līga Lupiķe, Līga Mergina, Ludvigs Bērziņš, Maija Bērziņa, Maija Šuļga, Mairita Folkmane, Mētra Štelmahere, Mihails Lavrenovs, Nataļja Marinoha, Natalja Krjukova, Nellija Dzalba, Oksana Vronska, Olga Rimkus, Pauls Pudžs, Pāvels Ostapcevs, Ruta Štelmahere, Rūta Dimdiņa, Sanda Mālniece, Sanri, Santa Miezīte, Santa Suhanova, Sintija Šadurska, Svetlana Pokule, Uldis Čamans, Una Gura, Valija Platace, Vēsma Ušpele, Vija Stupāne, Viktorija Grappa, Viktorija Valujeva, Žanna Vērdiņa.

 

Informācija: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs