Hover

Marks Rotko

 19.08.2017

Marks Rotko, viens no izcilākajiem savas paaudzes māksliniekiem, ir arī viens no vadošajiem t.s. Ņujorkas skolas pārstāvjiem. Tā bija gleznotāju grupa, kas radās 1940. gados kā jauns kopsaucējs ASV mākslā. Marks Rotko savas 50 gadu ilgās mākslinieka karjeras laikā izveidoja jaunu un spilgtu abstraktās mākslas stilu. Viņa darbus raksturo izteikta uzmanība pret formāliem elementiem: krāsu, … >>

Solomons Mihoelss (Šloime Vovsi)

 21.08.2017

Ar UNESCO lēmumu 1990.gada martā svinīgi atzīmēja 100 gadus kopš izcilā režisora, aktiera, domātāja, ievērojamā sabiedriskā darbinieka, profesora Solomona Mihoelsa (Vovsi) dzimšanas. Viņš piedzima 1890.gada 16. martā Dinaburgā, Postojaloja ielā 4 (tagad Mihoelsa iela), koktirgotāja ģimenē. Ģimenē bija deviņi bērni. Vecāku mājā tika ievērotas ebreju tradīcijas, valdīja patriarhāla kārtība un katru soli pavadīja lūgšanas. Tajā … >>

Oskars Stroks

 21.08.2017

Oskars Stroks dzimis 1893. gada 6. janvārī (1892. gada 25. decembrī – pēc vecā stila) Daugavpilī muzikālā ebreju ģimenē. Tēvs Dāvids Stroks bija armijas muzikants un klezmera kapellas vadītājs, spēlējis vairākus instrumentus. Oskars Stroks mācījās Sanktpēterburgas konservatorijā klavierspēles klasē, jau studiju laikā strādāja kā pavadītājs koncertos un kino. Akompanējis vairākām slavenībām, tajā skaitā dziedātājai Nadeždai Pļevickai. Pēc Pirmā … >>

Rainis

 22.08.2017

Daugavpils ir dzejnieka Raiņa (1865 – 1929) pirmā bērnības pilsēta. Netālu no Daugavpils – Randenes, Berķeneles un Vasiļovas pusmužiņās dzejnieks vada savus bērnības gadus. Daugavpils 6. vidusskolai – kādreizējai Grīvas vācu skolai, kurā reiz mācījies dzejnieks, dots Raiņa vārds.

Andrejs Pumpurs

 22.08.2017

Andrejs Pumpurs (1841 – 1902) ir viens no izcilākajiem 19.gs. latviešu tautas dzejniekiem, kurš no tautas dziesmām, teikām un pasakām 1888.gadā radīja tautas eposu “Lāčplēsis”. Jau no bērnības pēc nostāstiem viņš zināja vēsturi, prata vācu valodu un  daudz lasīja. 1853. gadā viņš sāka apmeklēt Lielvārdes draudzes skolu. Skolotājs Fridrihs Augusts Beneveskis sniedza labas zināšanas, taču … >>

Rihards Zariņš

 21.08.2017

Tagadējā J. Raiņa Daugavpils 6.vidusskolā mācījās mākslinieks un grafiķis Rihards Kārlis Valdemārs Zariņš (1869 – 1939), kura radītie simboli – latviešu tautumeitas portrets un Latvijas valsts ģerbonis – rotā Latvijas eiro monētas. Fakti 1886. gadā Rihards Zariņš ar izcilību absolvēja Grīvas vācu skolu. Tagad te atrodas J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola. Līdz 1919. gadam Rihards Zariņš strādāja … >>

Ābrams (Ābrahams) Īzaks Kuks

 23.08.2017

Ābrams Īzaks Kūks –  rabīns, filozofs, garīdznieks –  dzimis 1865. gada 7. septembrī toreizējās Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Grīvas pilsētā, kas tagad ir Daugavpils sastāvdaļa. Kuks  cēlies no senas rabīnu dzimtas un jau bērnībā tika uzskatīts par brīnumbērnu. 11 gadu vecumā uzrakstīja savu pirmo reliģiska satura grāmatu. 13 gadu vecumā viņu nosūtīja mācīties pie Ludzas … >>

Jehuda Pens

 23.08.2017

Gleznotājs (1854 – 1937). Dzimis 1854. gada 24. maijā (5. jūnijā) Novoaleksandrovskā (Zarasi, Lietuva) nabadzīgā ebreju daudzbērnu ģimenē. 4 gadu vecumā palicis bez tēva. Jau bērnībā viņš parādīja savas spējas zīmēšanā: brīvajā laikā krāsoja burtus grāmatās, zīmēja vietējo reliģisko izdevumu titullapas, kā arī iedzīvotāju portretus. Ģimene Jehudas aizraušanos ar zīmēšanu neatbalstīja. Taču par apdāvināto zēnu … >>

Valerija Seile

 23.08.2017

Dzimusi 1891. gadā. Bija Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktrise, Latgales 1917.gada kongresa dalībniece, spilgta Latgales nacionālās Atmodas laika sabiedriski politiskā darbiniece, daudzu pedagoģisku darbu autore. Viņa bija starp tiem, kas likusi pamatus Latvijas valsts izglītības sistēmai. Strādāja par Latgales lietu pārzini Latvijas pirmajā Izglītības ministrijā, nepilnu gadu bija Izglītības ministra biedre. Mirusi 1970. gadā. Valerijas … >>

Vladislavs Locis

 23.08.2017

Dzimis 1912. gada 26. janvārī Dricānu pagasta Lāču ciemā zemnieku ģimenē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Latgales Tautas augstskolā žurnālistiku un tautsaimniecību. Strādājis par ierēdni Ruka dzelzceļa kantorī Rēzeknē. No 1931. gada latgaliešu periodikas izdevumos iespiesti V. Loča publicistiskie raksti, tēlojumi un stāsti. 1936. gadā V. Locis dienēja 9. Rēzeknes kājnieku pulka 3. ložmetējnieku rotā Ludzā. … >>