Daba
Daugavpils atrodas Latvijas dienvidaustrumos un plešas abos Daugavas krastos. Ziemeļu un ziemeļrietumu daļā pilsētas teritorijā iesniedzas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenums, ziemeļaustrumos to ieskauj Latgales augstiene, bet dienvidos un dienvidaustrumos Augšzemes augstiene. Pilsētas pirmsākumi un vēsture nesaraujami saistīta ar likteņupi Daugavu. Pilsētas lielākā daļa izvietojusies Daugavas ielejā. Daugavas garums ir 1020 km, savukārt pilsētas robežās – 16 km, vidējais caurplūdums 680 m³/s. Pilsētas teritorijā Daugavā ieplūst tās labā krasta pieteka Šuņupe un kreisā krasta pieteka Laucesa.
Daugavpils ir ūdeņiem visbagātākā pilsēta Latvijā, jo te ir 15 ezeri, 8 upes un strautiņi. Pilsētas teritorijā atrodas Lielais Stropu ezers, kas pa kanālu saņem ūdeni no Mazā Stropu ezera, kā arī Šuņezers, Stropiņš, Plācenis (Platinkas ezers), Gubainis (Gubiščes ezers), Zirgu, Lielais un Mazais Trijkartu ezers. Pilsētā ir lieli tautsaimnieciski nozīmīgi pazemes ūdeņu krājumi.
Daugavpilī ir viskontinentālākais klimats Latvijā. Janvāra vidējā temperatūra ir –6,6ºC, jūlijā - +17,6ºC.
Gada vidējais nokrišņu daudzums – 665mm
Daugavpils zaļā rota ir meži un parki. Pilsētas meži 395 ha un vairāk nekā 10 000 ha valsts mežu abos Daugavas krastos veido pilsētas zaļo zonu. Mežos aug priedes, bērzi, egles. Piepilsētas meži ir bagāti ar daudzām aizsargājamām augu sugām, jo te sastopama dzeltenā dzegužkurpīte, spilvainais grīslis, piramidālais cekuliņš, augstais gaiļpiesis. Mežos ir konstatētas 39 zīdītāju, 139 putnu, 50 molusku un 1224 vaboļu sugas. Daugavā un reģiona ezeru dzīlēs mīt 22 zivju sugas.
Daugavpilī un tās apkaimē sastopami unikāli dabas objekti. Teritorija starp Stropu ezeru un Līksnas upi ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur atrodas kontinentālās kāpas. Gajoka mikrorajonā Daugavas terasē zem vairāku metru bieza alūvija slāņa atrodas vairāk nekā tūkstoš gadu vecs aprakts ozolu mežs. Mežciema parkā ir divdesmit divas retu koku un krūmu sugas, piemēram, Mežciema dižpriede (apkārtmērs 3,05m), Mežciema liepa ar zaru tiltu.
